Braže: Krievija ir jāsauc pie starptautiskas atbildības par tās noziegumiem (2)

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže akcentēja, ka pirms trīs gadiem Krievija veica neprovocētas un nepamatotas agresijas aktu, sākot nežēlīgu pilna mēroga iebrukumu suverēnā, miermīlīgā kaimiņvalstī Ukrainā. Viņa norādīja, ka tūkstošiem nevainīgu civiliedzīvotāju ir nogalināti, miljoni pārvietoti, un veselas pilsētas pārvērstas gruvešos.

Braže vērsa uzmanību, ka ir simtiem dokumentētu gadījumu, kad Krievija sistēmiski izmanto seksuālo vardarbību kā kara ieroci, un vēl daudz vairāk tādu, par kuriem nav ziņots. Viņa vērtēja, ka Krievijas varas iestādes pastrādājušas noziegumus pret cilvēci, izmantojot spīdzināšanu kā valsts atbalstītu politiku pret Ukrainas iedzīvotājiem un karagūstekņiem.

Latvijas ārlietu ministre piebilda, ka desmitiem tūkstošu ukraiņu bērnu ir piespiedu kārtā nolaupīti, nelikumīgi deportēti un pakļauti tā sauktajiem pāraudzināšanas centieniem, kuru īstais mērķis ir dzēst viņu identitāti. Braže atzīmēja, ka aiz katra no šiem dzīvesstāstiem ir izpostīta ģimene, neizsakāmas sāpes un dziļas rētas, kas saglabājas vairākās paaudzēs.

"Ar šīs kampaņas palīdzību Krievija tiecas atņemt Ukrainai tās nākotni. Krievija ir jāsauc pie starptautiskas atbildības par tās noziegumiem," pauda Latvijas ārlietu ministre.

Savā uzrunā viņa pieminēja arī situāciju Gazā un Rietumkrastā, kur dzīvību zaudējuši neskaitāmi iedzīvotāji, it īpaši bērni un sievietes. Braže uzsvēra, ka tāda situācija ir nepieņemama. Tāpat viņa norādīja, ka Latviju joprojām satrauc vēl nebrīvē esošo ķīlnieku veselības stāvoklis. Latvijas ārlietu ministres ieskatā, īpaši prioritāri ir turpmākie pasākumi, lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību un nodrošinātu humānās palīdzības drošu piegādi nepieciešamajā apjomā.

"Visām pusēm ir jāievēro panāktā vienošanās par karadarbības pārtraukšanu. Ir būtiski atsākt sarunas par noturīgu ilgtermiņa risinājumu, lai pārtrauktu vardarbības loku," klāstīja Latvijas ārlietu ministre.

Viņa piebilda, ka cilvēktiesību pārkāpumi nenotiek tikai konfliktu zonās. Braže secināja, ka cilvēktiesību situācija Krievijā turpina strauji pasliktināties - opozīcija, cilvēktiesību aizstāvji, neatkarīgie masu mediji tiek pakļauti cenzūrai, tiek ieslodzīti un pat nogalināti. Viņasprāt, iekšējās represijas turpina veicināt ārēju agresiju.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka nesenās tā dēvētās "vēlēšanas" Baltkrievijā bija pilnīgs farss. Viņa skaidroja, ka režīms neatlaidīgi turpina apspiest pilsoniskās brīvības un sniegt tiešu atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Braže vērsa uzmanību uz to, ka vairāk nekā tūkstotis politieslodzīto pakļauti cietsirdīgai un necilvēcīgai attieksmei un tiesas prāvu parodijām, kur tiek piespriesti ilgi cietumsodi.

"Mēs turpināsim atbalstīt Baltkrievijas tautu un demokrātiskās opozīcijas centienus pēc brīvas, suverēnas un neatkarīgas Baltkrievijas," klāstīja ministre.

Uzrunā viņa norādīja, ka Latvija, ka kandidēdama uz vietu ANO Drošības padomē uz termiņu no 2026. līdz 2027.gadam, ir gatava uzņemties lielāku atbildību, aizsargājot ANO Statūtus un apliecinot globālu solidaritāti. Braže apliecināja, ka Latvija iestāsies par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, ilgtspējīgu mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos, iesaistīsies "Sievietes, miers un drošība" tematikā un stāsies pretim jaunajiem apdraudējumiem digitālajā un informācijas jomā.

"Ja tiksim ievēlēti, mēs strādāsim kopā par mieru un noturību, iestāsimies par tiesiskumu, cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un atbildības nodrošināšanu par izdarītajiem pārkāpumiem," noslēdzot runu, akcentēja Braže.

ĀM norāda, ka ANO Cilvēktiesību padomes 58.sesija norisinās Ženēvā, Šveicē, no šodienas līdz 4.aprīlim. Tradicionāli ANO Cilvēktiesību padomes pavasara sesiju ievada ANO dalībvalstu augsta līmeņa pārstāvji, uzrunājot pasaulē aktuālos cilvēktiesību jautājumus. Šogad augsta līmeņa segments ir veltīts Pekinas deklarācijas un rīcības platformas 30.gadadienai, un tajā piedalīsies vairāk nekā 100 ANO dalībvalstu un dažādu organizāciju pārstāvji.

Pekinas deklarācija un rīcības platforma ir globāla dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas programma. Tajā izklāstīti stratēģiskie mērķi un darbības 12 kritiskās jomās, tostarp izglītībā, veselības aprūpē, politiskajā līdzdalībā un ekonomiskajās iespējās, lai veicinātu sieviešu tiesības visā pasaulē.