Baltijas un Ziemeļvalstis atbalstīs Ukrainas dalību NATO

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Liliāna Flandere, valstis norāda, ka to galvenā prioritāte ir Ukrainas stiprināšana.

Valstu prezidenti un premjeri nosoda Krievijas īstenotu nelikumīgo, neizprovocēto un nepamatoto pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā. Viņuprāt, kara iznākumam būs būtiska un ilgstoša ietekme uz Eiropas un transatlantisko drošību.

Paziņojumā akcentēts, ka valstis atkārtoti apliecina savu nemainīgo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai. Valstu prezidenti un premjeri iecerējuši turpināt stiprināt savu atbalstu Ukrainai.

"Lai panāktu taisnīgu un ilgtspējīgu mieru, Ukrainai un Eiropai jābūt iesaistītām jebkurās turpmākajās sarunās. Ukrainai ir jāsaņem stingras drošības garantijas. Un Eiropai ir jādemonstrē sava līderība. Mēs sadarbojamies ar visiem NATO sabiedrotajiem un Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai panāktu mieru caur spēku," norādīts paziņojumā.

Prezidenti un premjeri atzīmē, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir starp vadošajiem Ukrainas atbalstītājiem. Līdz šim Ziemeļvalstu un Baltijas valstu militārais, finansiālais un humānais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 26 miljardus eiro.

Valstis apņemas palielināt atbalstu Ukrainai, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīciju. Tāpat tās apņemas vairāk ieguldīt Ukrainas aizsardzības industrijā, nodrošināt aprīkojumu un apmācību brigādes lieluma vienībai ar iespēju celt tās kapacitāti.

"Vienlaikus mēs aicinām sabiedrotos un partnerus sniegt Ukrainai vēl lielāku militāro atbalstu. Mēs turpināsim izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankcijām un pasākumiem pret "ēnu floti", lai ierobežotu Krieviju un tās kara mašīnu," akcentēts paziņojums, kurā valstis norāda, ka taisnīgs un ilgtspējīgs miers nebūs iespējams, nenodrošinot atbildību par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem.

Paziņojumā klāstīts, ka valstis uzsver nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā (ES). Tās atzinīgi vērtē ievērojamo apņemšanos un reformu progresu, ko Ukraina ir demonstrējusi Krievijas pilna mēroga militārās agresijas apstākļos. Paziņojumā pausts atbalsts pilnībā atbalstām Ukrainas ceļu uz dalību ES, tostarp atverot pēc iespējas vairāk sarunu sadaļu kopas, un, cerams, visus 2025.gadā.

LETA jau rakstīja, ka Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022.gada 24.februārī.