ANO balsos par divām savstarpēji konkurējošām rezolūcijām par Krievijas agresiju Ukrainā

Ukraina ar Eiropas valstu atbalstu iesniegusi ierosinājumu pieprasīt tūlītēju Krievijas karaspēka izvešanu, savukārt ASV mudina pieprasīt ātru kara izbeigšanu, rezolūcijas projektā pat nepieminot Krievijas agresiju.

ASV ir izdarījušas spiedienu uz Ukrainu, lai tā atsauktu savu nesaistošās rezolūcijas projektu un atbalstītu Vašingtonas ierosināto rezolūciju, atklāja kāda ASV amatpersona un kāds Eiropas diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms. Taču Ukraina tādam spiedienam nav pakļāvusies, un 193 dalībvalstis ANO Ģenerālajā asamblejā balsos par Kijivas rezolūcijas projektu, teica diplomāti.

Tas atspoguļo saspīlējumu, kāds radies starp ASV un Ukrainu pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps pēkšņi sāka sarunas ar Krieviju, lai panāktu ātru kara izbeigšanu.

Tas liecina arī par saspīlējumu transatlantiskajā aliansē, ko izsaucis Trampa administrācijas neparastais pavērsiens attiecībā uz sadarbību ar Maskavu. Eiropas līderus satraucis arī tas, ka viņi un Ukraina pagājušajā nedēļā netika pieaicināti ASV un Krievijas sarunās Saūda Arābijā.

Saasinot retoriku, Tramps Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ir nosaucis par diktatoru, nepatiesi apsūdzējis Kijivu kara sākšanā un brīdinājis, ka Zelenskim būtu "labāk rīkoties ātri", lai vienotos par kara izbeigšanu, pretējā gadījumā viņš riskē zaudēt valsti, ko vadīt. Uz to Zelenskis atbildējis, paziņojot, ka Tramps acīmredzami dzīvo Krievijas radītajā dezinformācijas telpā.

Kopš tā laika Trampa administrācija ne tikai atteikusies atbalstīt Ukrainas piedāvāto ANO rezolūciju, bet pēdējā brīdī ierosinājusi savu alternatīvo rezolūciju un centusies piespiest sabiedrotos atbalstīt savu dokumenta versiju.

Tikmēr Tramps plāno pirmdien Vašingtonā uzņemt Francijas prezidentu Emanuelu Makronu.

ASV vēlas, lai par tās priekšlikumu balsotu arī ietekmīgā ANO Drošības padome. Ķīna, kas šomēnes ir Drošības padomes prezidējošā valsts, šo balsojumu iekļāvusi dienas kārtībā, un tas paredzēts pirmdienas pēcpusdienā.

Ģenerālā asambleja ir kļuvusi par vissvarīgāko ANO institūciju Ukrainas jautājumā, jo 15 locekļu Drošības padomi, kuras uzdevums ir uzturēt starptautisko mieru un drošību, ir paralizējušas Krievijas veto tiesības.

Asamblejā nav veto tiesību, un gaidāms, ka Ukrainas rezolūcija, kuras līdzautori ir visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, tiks pieņemta. Asamblejas balsojumi tiek uzlūkoti kā pasaules viedokļa barometrs, taču tajā pieņemtās rezolūcijas nav juridiski saistošas, atšķirībā no Drošības padomes pieņemtajām rezolūcijām.

Kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Ģenerālā asambleja ir apstiprinājusi pusduci rezolūciju, kurās nosodīts Maskavas iebrukums un pieprasīts nekavējoties izvest Krievijas karaspēku.

Viens no Eiropas diplomātiem norādīja, ka rezolūciju virzība tiek uzmanīgi vērota, lai saprastu, vai nav mazinājies atbalsts Ukrainai un novērtētu atbalstu Trampa centieniem vienoties par karadarbības izbeigšanu.

Ļoti īsajā ASV rezolūcijas projektā ir atzīts, ka "Krievijas un Ukrainas konfliktā ir traģiski cilvēku upuri", un prasīts ātri izbeigt karu, kā arī mudināts panākt "ilgstošu mieru starp Ukrainu un Krieviju". Tajā nav minēts Maskavas iebrukums.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja, ka ASV rezolūcija esot "labs solis".

Tikmēr Ukrainas rezolūcijā ir atsauce uz "Krievijas Federācijas īstenoto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā" un atgādināts, ka ir jāīsteno visas iepriekšējās asamblejas rezolūcijas, "kas pieņemtas, reaģējot uz agresiju pret Ukrainu".

Tajā īpaši uzsvērta asamblejas prasība Krievijai "nekavējoties, pilnībā un bez nosacījumiem izvest visus savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās".

Tajā uzsvērts, ka jebkura Ziemeļkorejas karaspēka iesaistīšana kaujās kopā ar Krievijas armiju "rada nopietnas bažas par turpmāku šī konflikta eskalāciju".

Rezolūcijā atkārtoti apstiprināta asamblejas apņemšanās atbalstīt Ukrainas suverenitāti, kā arī apņēmība likumīgi neatzīt nekādus teritoriālus ieguvumus, kuros izmantoti draudi vai spēks.

Rezolūcijā aicināts deeskalēt situāciju un drīzumā pārtraukt karadarbību un miermīlīgi atrisināt karu pret Ukrainu". Dokumentā atkārtoti uzsvērts, ka "steidzami nepieciešams karu izbeigt jau šogad".