VIDEO ⟩ Nomācošais vairākums ārvalstu studentu Latvijā studijas nepabeidz

Rīgas ielas ir pilnas ēdienu piegādātāju kurjeriem, kas acīm redzami nav dzimuši Latvijā. Viņi paši nesen veiktā pētījumā stāsta, ka uz Latviju atbraukuši studēt. Šogad kurjeriem jāreģistrējas Pārtikas un veterinārā dienesta sistēmā. Pārbaudot vairāk nekā 2000 iesniegumu, atklājies, ka 43 kurjeriem nav tiesību uzturēties Latvijā. Informāciju nodeva PMLP un Robežsardzei. Sodīts pagaidām gan ir tikai viens, pārējie nav atrasti.

"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka vairums no kurjeriem, kas reģistrējušies PVD, uzturēšanos atļauju Latvijā ieguvuši, lai mācītos vienā konkrēta mācību iestādē - Informācijas sistēmu un menedžmenta augstskolā, ISMA.

Skola strādā jau vairāk nekā 30 gadus. Tā izveidota uz bijušā Aviācijas institūta bāzes. ISMA ieguvus beztermiņa valsts akreditāciju, tai ir filiāles Daugavpilī un Uzbekistānā. ISMA izceļas ar trešo valstu studentu skaitu. Tas kopš 2022.gada ir otrs lielākais, apsteidzot pat Rīgas Stradiņa un Latvijas universitāti. Iepriekšējā mācību gadā no 1727 ISMA studentiem, 1420 bija no citvalstnieki.

Raidījuma apkopotā statistika par pēdējos trim gadiem liecina, ka vidēji ISMA gadā mācījās ap 1500 trešo valstu studentu, taču to pabeidza - tikai ap 200. Augstskolas rektors šos datus apstrīd, taču citu statistiku neatklāja.

ISMA rektors neatbildēja arī, cik studentu pēdējos gados atskaitīti. Nav zināms kā augstskola sadarbojas ar robežsardzi un pilsonības un migrācijas pārvaldi, vai ziņo par atskaitītajiem studentiem.

Lai kompensētu vietējo studentu kritumu, augstskolas piesaista mācīties gribētājus no ārvalstīm. To skaits 10 gadu laikā ir dubultojies.

Latvijā ir reģistrētas 79 augstākās izglītības iestādes. Tās visas cīnās ar sarūkošo studentu skaitu. Ja 2005.gadā universitātēs un koledžās studēja vairāk nekā 130 tūkstoši, tad tagad skaits sarucis līdz 74 tūkstošiem.

Ārvalstu studentu skaits aug jau kopš 2010.gada. Ja togad Latvijā mācījās nepilni divi tūkstoši viesstudentu, kas bija vien 2% no visiem studentiem, tad pērn skaits sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju - 11 500. Tas ir arī lielākais skaits Baltijā. Vairāk nekā 8200 no tiem nāk no valstīm ārpus Eiropas Savienības un Šengenas.

Visvairāk trešo valstu studentu ir Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī mācību gada sākumā tur reģistrēti 2732 ārvalstnieki. Tai seko ISMA. Trešajā vietā ir Turība ar 1000 ārzemniekiem. Ceturtā lielākā ir Ekonomikas un kultūras augstskola, kur mācību gada sākumā bija 570 trešo valstu studenti. Šajās skolās mācās gandrīz 70% no visiem iebraucējiem.

Nekā personīga apkopotie dati par studentu plūsmu kopš 2022.gada liecina, ka vidēji Latvijā gadā studē aptuveni 10 500 tūkstoši ārvalstnieku, taču studijas beidz - ap 1400. Izglītības ministrijā skaidro, ka ne visi studijas pamet. Ir studenti, kas maina programmu vai skolu. Cik daudz tādu ir - to pateikt ministrija nevar, jo to neuzskaita.

Likums saka, ka skolai jāziņo Robežsardzei un PMLP, ja students tiek atskaitīts vai nerādās univesritātē vismaz divas nedēļas. Tad PMLP lemj, vai jāatņem uzturēšanās atļauja, savukārt Robežsardzei persona jāatrod. Pēdējos gadus anulē arvien vairāk atļauju – 2023.gadā 1162, pērn 1939 - uzturēšans atļauju zaudēja teju katrs ceturtais iebraucējs. Visvairāk atļaujas atņemtas indiešiem un uzbekiem. Tās ir divas lielākās studentu grupas Latvijā.

Robežsardze neuzskaita cik studentus, kuriem uzturēšanās atļaujas ir anulētas, nav atraduši.

Iekšlietu ministrs uzskata, ka problēma ir augstskolu atlasīto studentu spējās. Tam piekrīt arī ārlietu ministrija.

Anulēta termiņuzturēšanās atļauja nav šķērslis strādāt. Piemēram, lai reģistrētos par pārtikas kurjeru, ir jāiesniedz derīgs dokuments, taču to pārbauda tikai pieteikuma izskatīšanas brīdī. Platforma "Wolt" raidījumam norādīja, ka līgumā ir ierakstīts, ka kurjeram pašam jāziņo, ja kādam no dokumentiem beidzas derīguma termiņš, bet neprecizēja, vai piegādātāji to dara.

Tāpat ārvalstniekam arī jāpiesakās ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Pēdējos trīs gados VID reģistrējis gandrīz sešus tūkstošus trešo valstu pilsoņu. Arī tur uzturēšanās atļauju pārbauda tikai reģistrācijas brīdī.

Nekā personīga jautājumu, kam jāatbild par šurp atvestajiem ārvalstu studentiem, uzdeva arī nu jau bijušajai izglītības ministrei Andai Čakšai, kura par nozari atbild jau kopš 2022.gada. Skaidras atbildes viņai nebija.