VIDEO ⟩ Pētnieks: Latvijas debesis ir "pilnīgi cauras" (1)

Pret kājiniekiem šobrīd atļauts izmantot tikai vadāmas mīnas. Piemēram, ar signālu. Bet, ja pretinieks to slāpē, mīnas palaist nevar. Citas darbojas ar vadiem. Tās nevar noslāpēt. Bet īpaši laikā, kad kara lauku no gaisa kontrolē droni, mīnu vadīšana ir bīstama. Ir arī mīnas, kas darbojas ar īpašām baterijām. Bet tās strādā tikai dažus mēnešus. Un to nomaiņa kaujas laukā var būt izaicinošs uzdevums.

Ar Otavas konvenciju aizliegtās mīnas darbojas primitīvi. Tās detonē, kad cilvēks mīnas aizskar. Daudzas pasaules valstis vienojušās šīs sprāgstierīces aizliegt, jo to kaitējums pēc militaro konfliktu beigām turpinās gadu desmitiem. Āfrikā un citos karstajos punktos tas sakropļo un nogalina tūkstošiem civiliedzīvotāju. Valstis, kas parakstījušas Otavas konvenciju, apņēmušās šādas mīnas neizmantot. Līgums arī neļauj tās ražot un veidot uzkrājumus armiju noliktavās.

Pirms gada pēc Nekā personīga sižeta aizsākās publiska debate par kājnieku mīnu izmantošanu. Politiķi pieļāva Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Jo ir skaidrs - ja Krievija saprot, ka mums kājnieku mīnu nav, tā būs uzbrukuma stratēģijas sastāvdaļa. Tolaik pēc bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa ieteikuma, Latvija nolēma jautājumu necilāt. Tagad, kad komandieris ir cits, mīnu jautājums atkal ir dienaskārtībā.

Aizsardzības ministrs pieļauj, ka gada laikā domas mainījušās ne tikai Latvijai, bet arī citām reģiona valstīm.

Jaunais armijas komandieris, premjere un valsts prezidents saka - lēmums par izstāšanos no Otavas līguma būs kolektīvs. Par to būtu jāvienojas visām Krievijas pierobežas valstīm.

Lietuvas aizsardzības ministrija pirms dažiem mēnešiem publiski izteicās, ka valsts pametīs Otavas līgumu. Šonedēļ kaimiņvalsts premjera vizītes laikā Rīgā politiskais vēstījums gan nebija tik kareivīgs.

Parastās pretkājnieku mīnas maksā dažus desmitus eiro. Sarežģītās - pat vairākus simtus. Lai nomīnētu visu austrumu robežu 460 km garumā un 100 m platumā, tas izmaksātu vairākus desmitus vai simtus miljonu.

Māris Andžāns, ģeopolitikas pētījumu centra direktors, skaidro: "Mīnas ir viena detaļa ļoti lielā bildē. Ikvienā modernā karā dominē gaiss. Mūsu debesis ir pilnīgi cauras. Mums nav tālas darbības pretgaisa aizsardzības raķetes, tuvās darbības raķetes tikai pērkam. Mēsa varam notriekt tikai zemi lidojošos helikopterus. Un lidmašīnas.

Gaiss dominē. Tālāk droni. Krievija un Ukraina šajās tehnoloģijās gan gaisā, gan uz jūras ir vairākus gadus priekšā.

Tā kā to detaļu ir ārkārtīgi daudz, kas ir nepieciešamas. Latvija diemžēl nav paspējusi pabeigt žogu ar sensoriem. Baltijas aizsardzības līnija ar tranšejām, prettanku ežiem un pūķiem - tam visam jau arī bija jābūt gataviem. Līdz ar to tās mīnas ir tikai viena no detaļām."