SAB direktors: Krievija nemēģinās īstermiņā eskalēt situāciju un uzbrukt NATO valstīm

ASV jaunais ārpolitiskais kurss, ka tā vairs nebūs pasaules drošības garants, nebija negaidīts. Kopš Donalda Trampa uzvaras vēlēšanās virmojušas spekulācijas, ka viņš pārtrauks karu Ukrainā.

Tomēr ASV augstāko diplomātu sēšanās pie viena galda ar kara noziedznieka Vladimira Putina tuvākajiem sabiedrotajiem bez Kijivas līdzdalības, liek domāt, ka karš beigsies uz Putina noteikumiem. Tomēr kā Volodimirs Zelenskis nepadevās Putinam pirms trim gadiem, viņš nepadodas arī Putina - Trampa plānam.

Atsaucoties uz avotiem Trampa administrācijā, mediji spriež, ka iemesls Trampa dusmām ir Zelenska atteikšanās piekrist piedāvātajam līgumam par 50% Ukrainas derīgo izrakteņu nodošanu amerikāņiem.

Britu Izdevuma "The Telegraph" rīcībā nonākušā līguma projektā teikts, ka lielvarai jāgūst ienākumus arī no ostām, un gāzes un naftas infrostruktūras. Vašingtonai būtu gandrīz pilnīga kontrole pār lielāko daļu Ukrainas ekonomikas. Vienlaikus līgums nesniedza nekādas drošības garantijas kara plosītajai valstij un Zelenskis saviem ministriem to neļāva parakstīt.

Eksperti uzsver, ka būs svarīgi, kurš Amerikas savienotās valstis pārstāvēs turpmākajās sarunās, jo, atšķirībā no Krievijas smagsvariem Rijādā, nevienam ASV pārstāvim nebija pieredzes augsta līmeņa sarunu vešanā un zināšanas par Austrumeiropas reģionu un Ukrainas karu. Saūda Arābijā no Krievijas izskanēja prasība atcelt ASV sankcijas pret Kremlim svarīgām personām un citi Putinam izdevīgi nosacījumi.

Bijušais Latvijas specdienesta vadītājs Jānis Kažociņš saka: "Šobrīd nedrīkst baidīties, ir jādomā, kā nodrošināt Ukrainas un pašu drošību."

Eiropas valstu līderi sanāksmē Parīzē šonedēļ vienojās palielināt izdevumus aizsardzībai. Ukrainai jādod vairāk naudas un ieroču.

Latvija lēmusi strauji palielināt izdevumus aizsardzībai. Klāt pusotram miljardam, ko tērējam patlaban, nākamgad budžetā būs jāatrod vēl vairāk nekā 240 miljoni, lai kopumā izdevumi sasniegtu 4% tus no iekšzemes kopprodukta, bet tālākajos gados jāvirzās uz 5% no IKP. Tas papildu prasīs vēl pusmiljardu. Visi saprot, ka nevar aizsardzību plānot tikai uz deficīta rēķina, taču solītā valsts pārvaldes efektivizācija nav sākta.

Valsts prezidenta rīcībā nav informācijas, ka ASV varētu iziet no spēcīgākās militārās alianses pasaulē vai drīzumā samazināt savu kontingentu Latvijā.

Latvijas oficiālā pozīcija ir, ka Putins nevienai no NATO valstīm pašlaik neuzbruks. Tomēr Dānijas militārā izlūkdienesta īsi pirms Minhenes drošības konferences atslepenotais pārskats rāda, ka karam Ukrainā tiekot iesaldētam, Krievija var apdraudēt NATO.

Ja alianse nebruņosies tādā pašā ātrumā, izlūkdienests lēš, ka Krievija aptuveni divu gadu laikā spēs reāli sākt karu pret vairākām valstīm Baltijas reģionā, bet piecos gados būs gatava liela apjoma karam, kur neiesaistās ASV.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Minhenes drošības konferencē brīdināja, ka Krievija Baltkrievijā drīzumā izvietos militāros spēkus, lai nākamgad iebruktu kādā no NATO valstīm Baltkrievijai kaimiņos. Zelenskis minēja, ka viņa izlūki ziņo par 12-15 divīzijām jeb aptuveni 150 tūkstoš karavīru.

Zelenskis arī atgādināja,ka krievi pirms 3 gadiem iebruka Ukrainā tieši no Baltkrievijas pēc maskētām kopīgām mācībām.

Šo ceturtdien pašpasludinātā prezidenta Aleksandrs Lukašenko režīms oficiāli atzina, ka septembrī pēc divu gadu pārtraukuma Baltkrievijā notiks mācības Zapad.

Oficāli tiek minēts, ka tajās piedalīsies 13 tūkstoši karavīru, taču Baltkrievijas opozīcija min, ka skaits varētu būt vismaz divreiz lielāks. Un Krievijas kontingentu sastādīs tie formējumi, kas būšot atvilkti no Ukrainas frontes, ja gada pirmajā pusē tiks panākts pamiers.

Mācību laikā notikšot taktisko kodolieroču pielietošanas imitācija.

Krievija nav atklājusi, cik taktisko kodolieroču tā ir izvietojusi Baltkrievijā, taču Lukašenko decembrī ziņoja, ka tādu ir vairāki desmiti.

Tomēr jāņem vērā fakts, ka Krievija jau trīs gadus īsteno pilna mēroga karu pret Ukrainu, Tāds liela mēroga uzbrukums no Krievijas (kādai no NATO valstij), būtu liels risks un liela uzdrošināšanās.

Ja iepriekšējā Trampa administrācijā bija cilvēki, kuri atturēja viņu no militāro un diplomātisko saišu saraušanas ar pārējiem NATO sabiedrotajiem, tad tagadējie Baltā nama saimnieka padomdevēji viņu faktiski iedrošina to darīt. Tuvākajās dienās un nedēļās izšķirsies ne vien tas, kā noslēgsies tā dēvētās Ukrainas miera sarunas, bet arī Eiropas nākotne. Gan Francijas prezidents, gan britu premjers jaunnedēļ pieteikuši savu vizīti uz ASV .