Igaunijas valdība maldinošas informācijas dēļ atsakās no 2,6 miljardu eiro ieguldīšanas atkrastes vēja parkos

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

Gandrīz mēnesi vēlāk ne valdība, ne enerģētikas lietas pārraugošā Klimata ministrija nav sniegusi plašāku skaidrojumu par šī lēmuma sekām vai pamatojumu. Šis skaidrības trūkums ir īpaši satraucošs, ņemot vērā to, ka valdība plāno izsludināt konkursus jau aprīlī.

Politiķi ir tikai runājuši par elektrības cenām, pieļaujot, ka līdz 2035.gadam tās saruks līdz vidēji 14,9 centiem par kilovatstundu salīdzinājumā ar 17,4 centiem pērn.

Lai gan ministrijas informatīvais ziņojums ar 13.februāra datumu nav publisks, tas nonācis ERR rīcībā un liecina, ka ministri ir maldinājuši sabiedrību, lai pamatotu vienošanos.

Ziņojumā ir minēts prognozētais elektrības cenas samazinājums līdz 14,9 centiem par kilovatstundu līdz 2035.gadam, taču tas nav tieši saistīts ar valdības plānotajām investīcijām. Cenas samazinājums tiek prognozēts, jo papildus nodokļu maksātāju atbalstītajai atjaunīgajai enerģijai Igaunijas tirgū nonāks arī četras teravatstundas nesubsidētas sauszemes vēja enerģijas un divas teravatstundas nesubsidētas atkrastes vēja enerģijas. Turklāt aplēsē ir iekļauta 500 megavatu enerģijas uzglabāšanas jauda, kas, kā norāda Paldisku hidroakumulācijas elektrostacijas attīstītājs, izmaksātu ap vienu miljardu eiro. Tajā ir iekļauts arī Igaunijas un Somijas kabeļu savienojums "EstLink 3", kas, kā paredzams, izmaksās aptuveni vienu miljardu eiro, un ceturtais Igaunijas un Latvijas elektrosavienojums, kura izmaksas pārsniegs vienu miljardu eiro.

Tādējādi secināms, ka valdības koalīcijas politiķu solītais elektrības cenas samazinājums netiks sasniegts, subsidējot vēja parkus. Tā vietā būtu nepieciešams pievienot ievērojamu skaitu nesubsidētu vēja parku, kā arī izbūvēt jaunus un dārgus elektrība savienojumus.

Klimata ministrijas aplēses arī rāda, ka, īstenojot tikai valdības plānotos vēja parkus, elektrības cena 2035.gadā būs 17 centu par kilovatstundu, kas ir tikai 0,4 centi mazāk nekā vidēji 2024.gadā.

Ministrijas eksperti arī norāda, ka 2030.gadā elektrības cena varētu būt zemāka nekā 2035.gadā, lai gan elektrības patēriņš 2030.gadā būtu mazāks un vēja parki vēl nebūtu nodoti ekspluatācijā. Tas tiek skaidrots ar to, ka dārgo vēja parku dēļ atjaunīgās enerģijas nodeva būtu jāpalielina no 0,87 centiem līdz 1,56 centiem par kilovatstundu.

Klimata ministrijas aplēses balstītas arī pieņēmumā, ka līdzās subsidētajiem elektrības ražošanas projektiem, paši uzņēmēji attīstīs papildu ražošanas jaudas. Tāpat tiek gaidīts, ka attīstot elektroenerģijas ražošanu, attīstīsies arī rūpniecība, tādējādi veicinot pieprasījumu pēc elektroenerģijas un jaunu ražošanas jaudu būvniecības.

Komentējot ERR rīcībā nonākušo informatīvo ziņojumu, klimata ministre Alenedre sākotnēji paziņoja, ka dati ziņojumā par vēja parku subsidēšanu nav pareizi, taču vienlaikus ministrija atsakās publiskot pareizos datus, jo tie esot konfidenciāli.

Lai gan ministre atteicās nosaukt pareizos datus, viņa atkārtoti minēja, ka 2035.gadā elektrības cena nepārsniegs 5,5 centus par kilovatstundu, ja tiks rīkotas elektrības izsoles, un elektrības cena saruks līdz 4,9 centiem, ja būs uzbūvēts "EstLink 3". "Ja mēs to nedarīsim, cena saglabāsies ap astoņiem centiem par kilovatstundu," paziņoja Alendere.

Vēlāk viņa paziņoja par valdības lēmumu atteikties no ieguldījumiem atkrastes vēja parkos, taču joprojām uzsvēra, ka ministrijas analīze netiks publiskota.

Negaidītais valdības lēmums nozīmē, ka līdz aprīlim valsts zaudēs Eiropas Komisijas atļauju valsts atbalstam atkrastes vēja jaudām Igaunijā, taču Alendere uzsvēra, ka ministrija joprojām meklēs iespējas būvēt atkrastes vēja parkus, un pēc jaunas valsts atbalsta atļaujas saņemšanas nākamgad varētu izsludināt konkursu par vēja parku būvniecību, lai tie varētu sākt darboties līdz 2033.gada nogalei.

Aprīlī valdība plāno izsludināt izsoli sauszemes vēja parka būvniecības atbalstam, lai tirgū nonāktu papildu līdz divām teravatstundām elektrības. Finansējums šīm projektam ir 240 miljoni eiro.

Igaunija arī turpina ceļu uz kodolenerģijas jaudu izveidi, kā arī līdz aprīlim Klimata ministrija sagatavos analīzi par to, vai valstij vajadzētu ieguldīt Paldisku hidroakumulācijas elektrostacijā vai lielākā akumulatoru parkā.