Viņš skaidroja, ka Latvijas preču eksports uz ASV veido nedaudz mazāk par 3% no kopējā Latvijas preču eksporta apmēra un atbilst nedaudz vairāk par 1% no Latvijas IKP.
Tērauda un alumīnija izstrādājumi, kas līdz šim bija pakļauti tarifiem, veido aptuveni 3,5% no Latvijas eksporta uz ASV. Tādēļ līdz šim noteikto tarifu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir ļoti maza. Arī citu ierosināto tarifu, piemēram, farmācijas produktiem, tiešā ietekme, visticamāk, būtu salīdzinoši neliela.
"Ir svarīgi pieminēt, ka nākotnē varētu tikt noteikti papildu tarifi. Lai gan ASV nav starp lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem, tās joprojām ir nozīmīgas, ņemot vērā eksporta izšķirošo lomu Latvijas ekonomikā," skaidroja Vidgrēns.
Viņš uzsvēra, ka ASV tarifu tiešā ietekme uz Latviju, visticamāk, tāpat paliks salīdzinoši neliela. Tiek lēsts, ka 10% savstarpējo tarifu ietekme uz eirozonas valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) svārstās no 0,1% līdz 0,3%. Baltijas valstu ekonomikās eksportam ir liela nozīme, tāpēc ietekme uz Latviju varētu būt šī diapazona augšējā robežā.
Vidgrēns norādīja, ka pieaugoši šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā un traucējumi piegādes ķēdēs, visticamāk, samazinātu gan investīcijas, gan eksportu uz citām valstīm. Ievērojamu daļu Latvijas eksporta veido investīciju preces, tāpēc globālo investīciju samazināšanās negatīvi ietekmētu Latvijas eksportu.