/nginx/o/2019/07/25/12404041t1h560b.jpg)
Ķemeru sanatorijas ēka savulaik bija prestiža atpūtas vieta. Taču jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu tā stāv pamesta, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Ķemeru sanatorijas ēka savulaik bija prestiža atpūtas vieta. Taču jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu tā stāv pamesta, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Lai gan 2015. gadā starp Jūrmalas pašvaldību un īpašnieku SIA "Park Hotel Ķemeri" tika noslēgts nodomu protokols par sanatorijas atjaunošanu, darbi nav notikuši, un pašvaldība atzīst – tai nav instrumentu, lai piespiestu īpašnieku rīkoties.
Ķemeru sanatorijas ēka tika uzcelta 1936. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta un padomju gados kalpoja kā pieprasīta veselības uzlabošanas vieta visai PSRS. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 90. gadu beigās to iegādājās itāļu investoru kompānija, kas solīja ieguldīt 10 miljonus latu ēkas atjaunošanā. Tomēr solījumi palika neizpildīti, un ēka turpināja iet bojā.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem tika apsvērta iespēja nacionalizēt sanatoriju. Ēka nonāca SIA “Park Hotel Ķemeri” īpašumā, un 2015. gadā tika panākta vienošanās starp Jūrmalas domi un uzņēmumu – pašvaldība atjaunos parku, savukārt īpašnieks renovēs viesnīcu.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Ose atzīst: “Nodomu protokols neparedz nekādas soda sankcijas vai saistības savu nodomu izpildei. Savus nodomus no savas puses mēs esam realizējuši, taču uzņēmējam dažādu iemeslu dēļ nav izdevies realizēt savus.”
Uzņēmums kā iemeslus kavējumam domei norādījis gan COVID-19 pandēmiju, gan Krievijas sākto karu Ukrainā.
Uz būvtāfeles pie ēkas parādes durvīm norādīts, ka remontdarbiem bija jānotiek ciešā sadarbībā starp projektētāju, būvuzraugu un ģenerāluzņēmēju, tomēr sazvanīt šos uzņēmumus raidījuma žurnālistei izrādījās neiespējami: ģenerāluzņēmēja norādītais tālrunis pieder privātpersonai, kas neko nezina par sanatoriju vai būvdarbiem; būvuzrauga tālrunis neeksistē, bet projektētāja norādītā firma vairs nav aktīva. Kāds bijušais darbinieks norādīja, ka pēdējā sadarbība ar pasūtītāju notikusi vēl pirms COVID-19 pandēmijas – pirms astoņiem gadiem.
Vairāk skaties "4.studija" sižetā: