Rinkēvičs skaidro, vai Latvijas karavīri varētu tikt sūtīti uz Ukrainu (3)

Prezidents stāstīja, ka šis jautājums šodien pārrunāts arī Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē, kurā valsts drošības dienestu pārstāvji apliecinājuši, ka, piemēram, patlaban nav nekādu pazīmju par Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie robežām.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka jāseko līdzi norisēm Baltijas jūrā, kur notiek dažādi incidenti, bojājot svarīgu infrastruktūru.

Politiķis tieši neatbildēja uz jautājumu, cik lielā mērā Krievijas robežvalstu, tostarp Latvijas, drošības situāciju pasliktina ASV prezidenta Donalda Trampa diskutablā retorika, kas sēj šaubas par NATO bloka vienotību.

Visi kontakti līdz šim, kas mums ir bijuši ar ASV administrāciju, apliecina tās ieinteresētību NATO un 5. panta saglabāšanā, pauda Rinkēvičs. "Man nav šobrīd pamata apšaubīt ne 5. pantu, ne NATO," teica prezidents. Vienlaikus viņam esot sajūta - lai kādi labi nodomi izbeigt karu būtu ASV, Krievijai tā ir tikai pauze, lai sagrupētos un atsāktu karu.

"Saprotot, cik situācija ir nopietna, jāsaglabā vēsa galva. Saprotot, cik emocionāla liekas tā vai cita lieta, maksimāli jāsaprot, ko mēs varam izdarīt paši savas drošības labā, ko Eiropa var izdarīt - jo bailes var pārvarēt tad, kad tu sāc darīt," sprieda politiķis.

Runājot par drošību pasaulē, Rinkevičs aicināja saglabāt vēsu prātu un mobilizēties darbam gan Latvijā, gan Eiropā, kur kopš Aukstā kara beigām esot "nolaistas daudzas nozares", kas uztur valstu drošību.

Rinkēvičs vēlas redzēt, ka Eiropa attīsta militāro rūpniecību, cik vien ātri iespējams, taču patlaban bruņojums Ukrainas atbalstīšanai jāpērk visur pasaulē, kur vien to var nopirkt. Rinkevičs piebilda, ka Eiropas Savienībā Ungārija un Slovākija var likt šķēršļus lēmumu pieņemšanai, tādēļ jāmeklē dažādi veidi, kā vienoties par kopīgiem lēmumiem.

Valsts prezidents pauda šaubas par to, vai Latvija varētu sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, kamēr nav panākts konkrēts miera līgums. Viņš skaidroja, ka gadījumā, ja karavīri tiek sūtīti uz Ukrainu, tad ir jābūt skaidram redzējumam, kā tas stiprina Latvijas drošību. Turklāt ir jābūt skaidram, uz kādiem nosacījumiem Latvijas karavīri Ukrainā atradīsies, vai tur viņu drošību garantēs NATO 5.pants, kas garantē kolektīvās aizsardzības principu, proti, ka uzbrukuma gadījumā vienai no dalībvalstīm palīgā nāk pārējās dalībvalstis.

"Par šo jautājumu esmu piesardzīgi skeptisks. Patlaban ir daudz pieņēmumu, jāraugās, kādi būs reālie darbi," pauda Rinkēvičs, kurš arī lēsa, ka Krievija nekad nepiekritīs NATO vai Eiropas karavīru dalībai miera uzturēšanā Ukrainā.

Kā vēstīts, NDP pēc trešdienas sēdes uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir, lai visi sabiedrotie nodrošinātu NATO prasību izpildi aizsardzības spēju attīstībai, lai alianses rīcībā būtu nepieciešamie spēki un spējas reģionālo aizsardzības plānu īstenošanai pret Krievijas ilgtermiņa draudu.

"Padomes diskusijās tika uzsvērti skaidrie vēstījumi no ASV administrācijas par godīgu aizsardzības izdevumu sloga sadali kā priekšnosacījumu ASV turpmākai klātbūtnei Eiropā, kas ir stratēģiski svarīga efektīvai atturēšanai un aizsardzībai," pausts pēc sēdes izplatītajā paziņojumā.

Padome vienprātīgi uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt arī turpmāku NATO klātbūtnes austrumu flangā stiprināšanu, kā arī visaptveroša atbalsta turpināšanu Ukrainai kā Latvijas pamatprincipus jebkurās sarunās par Eiropas drošības garantijām Ukrainai Krievijas karadarbības izbeigšanai.

Prezidenta sasauktajā sēdē tika pārrunāts Nacionālo bruņoto spēku spēju esošais un plānotais nodrošinājums, kā arī nepieciešamība rast finansējumu valsts aizsardzības apjoma palielinājumam līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, kas jāsasniedz tuvākajos gados.