Atsevišķās teritorijās Latvijā varētu nodrošināt sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma

Pēc viņa paustā, ir panākta vienošanās ar plānošanas reģioniem un Latvijas Pašvaldību savienību par transporta pēc pieprasījuma turpmākās darbības principiem Latvijā. Tas būšot daļa no Sociālā klimata plāna, lai risinātu transporta nabadzību, un to varēs izmantot visi iedzīvotāji.

Plānots, ka transportu varēs pieteikt iepriekš no virtuāli izveidota punkta aplikācijā vai ar dispečeru dienesta starpniecību. Dienestu veidos un uzturēs plānošanas reģioni.

Šādu transportu varētu nodrošināt tikai noteiktās zonās, kas būs iezīmētas. Transports pasažierus pievestu pie tuvākās reģionālā autobusa vai vilciena pieturas vai arī vestu uz novada centru pakalpojuma saņemšanai. Tāpat pēc zonu principa varētu noteikt arī fiksētu brauciena maksu neatkarīgi no nobrauktā attālumā, turklāt trūcīgajiem iedzīvotājiem šo maksu daļēji vai pilnībā varētu segt pašvaldības. Līdzmaksājumu par pakalpojumu varētu nodrošināt arī valsts.

Pakalpojuma sniegšanā varētu izmantot transportlīdzekļus ar četrām līdz astoņām sēdvietām. Pašlaik gan neesot skaidrs, kas šos transportlīdzekļus nodrošinās. Vienlaikus Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova informēja, ka pašvaldībām būs pieejams plašāks atbalsts bezizmešu transporta iegādei šādu pakalpojumu nodrošināšanai.

Plānots, ka pakalpojumu administrēs un nodrošinās attiecīgais plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām. Tam sēdē gan iebilda vietvaras.

Iecerei pauda kritiku Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs (JV, "Par", Latgales partija), atgādinot, ka transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu izmēģināja Vidzemes plānošanas reģions, taču SM to atzina par dārgu. Novada mērs uzskata, ka esošajā situācijā, ņemot vērā pašvaldību rocību, tās nevarēs atļauties segt vēl viena pakalpojuma izmaksas.

ATD valdes priekšsēdētājs Dins Merirands gan skaidroja, ka jaunais modelis iecerēts citāds - pa zonām. Savukārt Vidzemes projektā netika noteikts, ko kurienes uz kurieni var braukt, tāpēc, pēc viņa paustā, transports pēc pieprasījuma kļuva par sava veida taksometru par projekta līdzekļiem.

Daugavpils pašvaldības pārstāvji rakstiski pauda, ka transports pēc pieprasījuma ir papildu slogs pašvaldībai, turklāt nav skaidrs, kāds kompensācijas mehānisms ir sagaidāms no valsts. Arī plānošanas reģioniem neesot ne administratīvās, ne finansiālās kapacitātes.

Tāpat sēdē izskanēja viedoklis, ka šāds risinājums neder iedzīvotāju grupai ar ierobežotām digitālām prasmēm un iespējām.

SM un ATD speciālisti, komentējot izteiktās bažas, sacīja, ka iecere par jauno transporta pakalpojumu modeli vēl ir izstrādes stadijā, tāpēc par detaļām pašlaik vēl ir pāragri runāt.

ATD pārstāvis Beikulis arī informēja, ka ir pārskatīti autobusi reisi no Rēzeknes uz Rīgu, par ko apakškomisijas sēdē diskutēts iepriekšējā reizē. Plānots, ka pasažieriem tiks nodrošināti vairāki vakara reisi, kas tiks panākts, grozot divus autobusa atiešanas laikus un izveidojot jaunu reisu līdz Krustpils stacijai, kas būs saskaņots ar vilcienu uz Rīgu.

Jau ziņots, ka iepriekš apakškomisijas sēdes laikā Latgales vēstniecības "Gors" vadītāja Diāna Zirniņa norādīja, ka sabiedriskā transporta pieejamība vakaros Rēzeknē ir vāja, kā rezultātā pēc plkst.16 "mēs dzīvojam kaut kādā atrautā reģionā".