Piešķir 13,3 miljonu eiro avansa maksājumu "Rail Baltica" Rīgas Centrālās stacijas būvdarbiem

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sēdē atzīmēja, ka Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē otrdien Briselē apstiprināti grozījumi Latvijas Atveseļošanas fonda plānā, paredzot 114 miljonus eiro "Rail Baltica" projektam.

Briškens sacīja, ka otrdien valdībā tiek skatīti noteikumu projekti par šo pārdali, kā arī izmaiņas noteikumos paredz projekta ieviešanas nosacījumus.

SM valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača skaidroja, ka noteikumos par projekta finansējuma saņēmēju noteikta EDzL, kā arī protokollēmums paredz atļaut EDzL nekavējoties uzsākt darbus, lai līdz 2026.gadam 31.augustam pabeigtu darbus, kas tostarp saistīti ar lielu būvmateriālu piegādi. Viņa piebilda, ka ir nepieciešams izmaksāt avansa maksājumu, lai darbus sāktu nekavējoties.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) jautāja, cik vēl kopumā ir nepieciešama nauda, lai pabeigtu visu Rīgas Centrālo staciju. EDzL valdes locekle Baiba Zauere skaidroja, ka patlaban, lai pabeigtu dienvidu daļu, būs pieejami šie 114 miljoni eiro, savukārt vēl papildu nepieciešami 20 miljoni eiro trešā stāva izveidei, bet apmēram 70 miljoni - stacijas ziemeļu daļas pabeigšanai. Tomēr viņa piebilda, ka ir iespējamas dažādas optimizācijas, kā arī pēc dienvidu daļas pabeigšanas stacija būs funkcionāla.

SM sagatavotie grozījumi noteikumos par Atveseļošanās fonda finansējuma piesaisti paredz noteikt, ka EDzL ir pieejams finansējums 114,628 miljonu eiro apmērā, lai īstenotu Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanu līdz 2026.gada 31.augustam. Vienlaikus, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam EDzL pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksas nav atgūstamas, noteikumos paredzēts valsts budžeta finansējums 24,072 miljonu eiro apmērā PVN segšanai.

Zauere apliecināja, ka stacijas dienvidu daļa tiks pabeigta līdz nākamā gada augusta beigām.

SM atzīmē, ka Atveseļošanās fonda finansējums ir paredzēts tikai stacijas ēkai dienvidu daļā, kur tiks nodrošināta stacijas ēkas funkcionalitāte. Būvdarbi ietver stacijas ēkas uzgaidāmās telpas stāva un stacijas jumta darbus, ieskaitot piekļuves uz platformām un platformu apdares darbus, kā arī piekļuves izveidi stacijas ēkai gan no stacijas laukuma puses, gan no SM ēkas puses.

Pasažieru ērtai nokļūšanai uz platformām būs pieejams lifts, kā arī tiks izbūvētas paaugstinātas platformas drošai iekāpšanai un izkāpšanai no vilciena. Tāpat plānots uzstādīt pasažieru informēšanas sistēmu.

Tāpat valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par Atveseļošanās fonda finansējuma piesaisti videi draudzīgiem uzlabojumiem Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā, jo iepriekš noteikumos tika paredzēts finansējums 40,228 miljonu eiro apmērā ātrgaitas autobusu līnijai jeb metrobusa izbūves projektam 5,3 kilometru garumā Rīgā.

Savukārt valdības 2024.gada decembra lēmums paredz līdzekļus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas pabeigšanai pārvirzīt no metrobusa izbūves projekta (40 227 980 eiro), kā arī no bateriju vilcienu uzlādes infrastruktūras būvniecības projekta dzelzceļa līnijā Zemitāni-Sigulda (74,4 miljoni eiro).

Tādējādi noteikumos samazināts paredzētais Atveseļošanās fonda finansējuma apmērs, jo objektīvu apstākļu dēļ, nav iespējams pilnībā efektīvi īstenot investīcijas metrobusa izbūves projektā, tostarp nodrošināt mērķu sasniegšanu noteiktajā termiņā, skaidro SM.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.

SM kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.

"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.