Dronu detektēšanas sistēmas Rīgas lidostā varētu izmaksāt ap pieciem miljoniem eiro, norāda ministrija

SM norādīja, ka Rīgas lidosta veiks iepirkumu par dronu detektēšanas iekārtu iegādi, kas ļaus uzlabot spējas reāllaikā identificēt un sekot nesankcionētiem dronu lidojumiem un reaģēt uz nelikumīgām darbībām.

Iepirkuma priekšmets ir klasificēta informācija, tāpēc iepirkuma detaļas publiski netiks skaidrotas, piebilda ministrijā.

Detektēšanas sistēmas aptuvenās izmaksas ir pieci miljoni eiro, līdz ar to investīcijas tiek meklēts resorā, bet tiks lūgts arī valsts budžeta finansējums, atzīmē ministrijā.

LETA jau vēstīja, ka SM ir sagatavojusi priekšlikumus kritiskās infrastruktūras aizsardzības uzlabošanai pret bezpilota gaisa kuģu nesankcionētiem lidojumiem un nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Sadarbībā ar nozares ekspertiem ir secināts, ka nepieciešami uzlabojumi gan attiecībā uz iesaistīto iestāžu sadarbību un procesu pilnveidošanu, gan papildu tehniskiem un taktiskiem risinājumiem. SM norādīja, ka jau izvērtējuma procesā Rīgas lidostā ir veikti vairāki būtiski uzlabojumi, tostarp pilnveidota apziņošanas sistēma un ir veikta tās pārbaude reāllaikā, uzstādīta papildus bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārta, lidostas teritorijā nodrošināta arī pārvietojama dronu identifikācijas sistēma.

Iesaistītās puses ir vienojušās par turpmāk veicamiem pasākumiem dronu identificēšanai un aktīvai pretdarbībai, kā arī par nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem kuru iegādi nodrošinās Rīgas lidosta. Savukārt, lai turpmāk uzlabotu aizsardzību pret nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, starp tiesībsargājošām iestādēm un civilās aviācijas uzņēmumiem drīzumā tiks noslēgta vienošanās par dienestu mijiedarbību, pienākumiem un tehniskajām spējām, precīzi nosakot procedūras, termiņus un citus nozīmīgus jautājumus, kā turpmāk reaģēt uz neidentificētu dronu nesankcionētiem lidojumiem.

SM norāda, ka nākamais solis ir tehnisko līdzekļu iegāde Rīgas lidostā, kam nepieciešams papildu finansējums, kuru plānots rast iestādes ietvaros.

Savukārt attiecībā uz citu kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību, Civilās aviācijas aģentūra (CAA) ir uzņēmusies iniciatīvu izstrādāt vienotas vadlīnijas, kuras savām vajadzībām varēs izmantot arī citu kritiskās infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp arī ārpus satiksmes nozares.

SM atzīmē, ka ir jāņem vērā, ka nesankcionēti dronu lidojumi kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā Latvijā ir aizliegti un var radīt nopietnus draudus drošībai. Par šādiem pārkāpumiem var tikt piemērota administratīvā vai kriminālatbildība atkarībā no nodarījuma smaguma un sekām.

Jau ziņots, ka šogad 13.janvārī Latvijas gaisa telpā trīs reizes tika noteikti īstermiņa ierobežojumi. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā.

Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc CAA skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.

CAA rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparātu lidojumi, iespējams, ir veikti apzināti ar mērķi apdraudēt civilās aviācijas lidaparātu lidojumu drošumu vai apzinātu Latvijas civilās aviācijas nozares darbības traucēšanu.

CAA saistībā ar notikušo vērsās Valsts policijā un Valsts drošības dienestā, lūdzot civilās aviācijas nozarei radīto apdraudējumu izmeklēt kriminālprocesa ietvaros.

Valsts policija paziņojusi, ka tā izmeklēs kriminālprocesu par nelikumīgi pilotētajiem droniem Rīgas lidostas teritorijā.