ASV un Krievijas pārstāvju sarunu rezultāts varētu būt Trampa un Putina tikšanās, vērtē politikas zinātnes doktors

Tikšanās laikā Saūda Arābijā puses varētu pārrunāt iespējamo valstu līderu sanākšanu, tās dienaskārtību un vietu, norādīja Hiršs.

Tikšanās vieta ir būtisks jautājums, jo Putins kā kara noziedznieks nevar brīvi ceļot pa Eiropu, ASV, tā kā Starptautiskajai Krimināltiesai viņš būtu jāarestē. Hiršs vērtēja, ka Tramps var izvēlēties ignorēt krimināltiesas lēmumu, aicināt Putinu uz ASV. Vēl pastāvot variants, ka Tramps varētu doties uz Maskavu, kas, kā norādīja eksperts, būtu negatīvs signāls pārējai pasaulei, Eiropai.

Līdztekus Hiršs vērtēja, ka puses varētu pārrunāt, kā praksē varētu izskatīties miera līgums starp Krieviju un Ukrainu.

Viņš atzīmēja, ka pagājušajā nedēļā Tramps nāca klajā ar skaļiem paziņojumiem, taču tas nav tas, kā miera process strādā. "Tur ir diplomāti no abām pusēm - Krievijas, ASV, kuri iet cauri pa punktiem potenciālajam miera līguma melnrakstam, mēģina saprast, kas ir tas, par ko abas puses varētu vienoties," sacīja Hiršs.

Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka šajā gadījumā problēma ir, ka ASV un Krievija var runāt visu ko, bet Ukraina jau ir paziņojusi, ka tā neatzīs nekādas aizmugurējas vienošanās. "Tur kopumā ir jautājums par to, vai vispār šis miera process ir ilgtspējīgs, ja tajā nav iesaistīta Ukraina, kura jau ir paziņojusi, ka neatzīs nekādus rezultātus," sacīja Hiršs.

Līdz ar to kopumā eksperts norādīja, ka pēc šīm sarunām nekas grandiozs nebūtu sagaidāms, tas varētu būt sagaidāms pēc valstu līderu tikšanās.

Viņš uzsvēra, ka Trampa problēma, kas raksturīga arī viņa pirmajai prezidentūrai, esot viņa pieeja ārpolitikai, tas, ka viņš viens pats mēģina risināt globālas problēmas. "ASV nav visvarena, bez sabiedroto iesaistes, bez Ukrainas iesaistes ASV ir ļoti grūti uzspiest Ukrainai vai kādai citai valstij darīt tieši to, ko ASV grib," pauda Hiršs.

Pat ja puses tikšanās laikā par ko vienosies, nav teikts, ka Ukraina tam piekritīs. "ASV loma pasaulē ir mazāka, nekā kādreiz," piebilda Hiršs. Reizē viņš vērtēja, ka Latvijai ir problemātiski, ka vienas no spēcīgākajām valstīm, lielvalsts ar lielāko bruņoto spēku skaitu līderis izvērš nedemokrātisku politiku ASV, meklē kašķus ar Eiropu, kamēr slavē un vēlas sadarboties ar Putinu.

"Tā, protams, ir problēma, tas nav nekas labs mūsu drošībai, bet, no otras puses, nav arī tā, ka ir notikusi kāda katastrofa - jā, Krievija militāri ir agresīva mūsu apkaimē, bet Ukrainas karā lielākā daļa Krievijas spēcīgāko kaujas vienību pēdējos trīs gados ir iznīcinātas, Krievija ir vājāka kā jelkad pēdējos 30 gados," sacīja Hiršs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievijas ekonomika ir uz "kara takas", industrija aktīvi un atklāti attīsta militāro bruņojumu, kāpina ražošanas jaudas, taču neesot tā, ka Krievija uzreiz varot iebrukt Baltijas valstīs vai konfrontēt Eiropas Savienību. "Tieši pretēji - Krievijai vajag gadus, lai atjaunotu bruņojumu, Krievijas draudi nav tūlītēji, bet ilgtermiņa," sacīja eksperts, piebilstot, ka pat, ja Tramps izdara kādus radikālus soļus, kas mūs skar, nav tā, ka "esam milzīgās militārās briesmās".

LETA jau vēstīja, ka šodien Saūda Arābijā tiksies vadošie ASV un Krievijas diplomāti, lai runātu par abu valstu attiecību atjaunošanu un provizoriski uzsāktu centienus izbeigt Krievijas-Ukrainas karu.

Tramps cenšas panākt ātru risinājumu trīs gadus ilgušajam konfliktam Ukrainā, savukārt Krievija Trampa gatavību dialogam uzskata par iespēju panākt piekāpšanos.

Kijiva neko nezina par sarunām Rijādā, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka Ukraina nevar atzīt nekādas vienošanās par mums bez mums.

Zelenskis pagājušajā nedēļā sacīja, ka ir gatavs tikties ar Krievijas diktatoru Putinu, bet tikai pēc tam, kad Kijiva un tās sabiedrotie būs izstrādājuši kopēju nostāju par kara izbeigšanu.