SAB prognozē zemu iespējamību Ukrainas un Krievijas miera sarunu sākšanai vismaz tuvākā pusgada laikā (1)

2024.gadā publiskajā vidē tika aktualizētas Krievijas un Ukrainas miera sarunas. To veicināja pieaugošais kara nogurums Rietumos, stagnējošā karadarbības gaita un jaunās ASV administrācijas publiski izvirzītais mērķis panākt kara izbeigšanu.

Tomēr joprojām ir zema iespējamība, ka vismaz tuvākā pusgada laikā Ukraina un Krievija uzsāks nopietnas miera sarunas un noslēgs kaut īslaicīgu pamieru - abu valstu mērķi ir diametrāli pretēji, un tās nav gatavas nozīmīgiem kompromisiem, teikts pārskatā.

SAB indikācijas liecina, ka Krievija, it kā paužot gatavību noslēgt pamieru, nevēlas pilnībā izbeigt karu, bet gan iegūt laiku, lai atjaunotu spēkus daudz plašākam uzbrukumam Ukrainai vai pat NATO. Krievijai, un it īpaši Vladimiram Putinam, ir eksistenciāli nozīmīgi iegūt kontroli pār Ukrainu.

Pagājušajā gadā Krievija dažādos veidos turpināja demonstrēt, ka tās mērķis joprojām ir pilnībā atgriezt Ukrainu Krievijas iedomātajā ietekmes zonā. Krievija vēlas nevis mieru, bet gan Ukrainas padošanos un piekāpšanos tās ultimātiem. Maskava līdz šim nav sasniegusi nevienu no tās sākotnēji izvirzītajiem mērķiem. Tā vietā Krievija cer, ka Ukraina būs spiesta vismaz daļēji piekāpties Kremļa prasībām.

Tajā pašā laikā Krievija, ļoti iespējams, apzinās, ka šobrīd tai nav pietiekami lielu militāro spēju, lai sasniegtu mērķus tikai kaujaslaukā. Tāpēc Krievija mēģina panākt Ukrainas piekāpšanos, izmantojot dažādus ietekmes pasākumus, secinājis SAB.

Līdzīgi kā 2023.gadā, arī pērn Krievijas elitē valdīja uzskats, ka tā var no spēka pozīcijām signalizēt viltus vēlmi uzsākt sarunas par kara izbeigšanu. 2024.gadā Krievijas retorikā bija arī draudi un šantāža - pieņemt izvirzītās miera prasības vai sagaidīt eskalāciju.

Viens no faktoriem, kas var ietekmēt sarunu procesu, ir Ukrainas armijas un sabiedrības nogurums no kara. Aizvadītajā gadā karadarbība turpināja stagnēt, nevienai no pusēm nespējot attīstīt pietiekamas militārās spējas, lai uzsāktu lielu ofensīvu vai pretuzbrukumu un pārrautu frontes līniju. Tomēr kopumā Krievija 2024.gadā bija labākās pozīcijās nekā Ukraina - Krievijas spēki pakāpeniski turpināja ieņemt jaunas teritorijas, gūstot taktiska līmeņa panākumus, secinājis SAB.

Nozīmīgākais faktors bija cilvēkresursu kvantitatīvais pārākums. Ukrainas armijai nespējot atbrīvot okupētās teritorijas un ciešot teritoriālus zaudējumus, arī sabiedrībā pieauga nogurums no kara.

Sabiedriskās domas aptaujas parāda pieaugošu atbalstu miera sarunām kā instrumentam kara izbeigšanai. Tomēr liels skaits Ukrainas iedzīvotāju joprojām ir pret sarunām, ideja par okupēto teritoriju atdošanu Krievijai apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu nav populāra. Krievija gandrīz droši paļaujas, ka no kara nogurusī Ukrainas sabiedrība piespiedīs valsts politisko vadību noslēgt miera vai vismaz pamiera līgumu ar Krieviju.

Pagājušajā gadā Krievija lielākās pūles veltīja tam, lai ekspluatētu, pavairotu un padziļinātu Rietumos jau pastāvošo nogurumu no kara. Tādējādi Krievija cer sasniegt kritisko masu, lai primāri lielvalstis samazinātu militāro atbalstu un izdarītu politisko spiedienu uz Ukrainu, lai tā noslēgtu vienošanos ar Krieviju, norādījis SAB.

Lai to panāktu, Krievija aizvadītajā gadā aktīvi veidoja dažādas informatīvās ietekmes kampaņas un iejaucās Rietumvalstu iekšpolitikā, tostarp vēlēšanu procesā.

SAB vērtējumā potenciāla vienošanās vēl negarantē mieru Ukrainā. Krievija vairākkārt ir pārkāpusi saistības, ko tā uzņēmusies pret Ukrainu - 1994.gada Budapeštas memorandu, kas paredzēja Ukrainas atteikšanos no kodolieročiem apmaiņā pret garantijām ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, kā arī 2014.gadā parakstīto Minskas vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Donbasā.

"Iespējama miera noslēgšana un karadarbības izbeigšana Ukrainā būs īslaicīga un apdraudēs valsts drošību ilgtermiņā - Krievija iegūs laiku atjaunot zaudētās militārās spējas. Miera līguma noslēgšana pirms Krievija piedzīvojusi būtisku politisku, ekonomisku vai militāru triecienu, tikai pastiprinās Krievijas pārliecību, ka tai nepieciešams vienīgi laiks," teikts pārskatā.

SAB vērtējumā Krievijas uzskati par pasauli un to, kas tai it kā pienākas, nemainīsies. Ukraina un NATO aizvien turpinās būt Krievijas eksistenciālie ienaidnieki, kuriem jāpretojas ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Lai panāktu un nodrošinātu ilgstošu mieru, jāizveido mehānismi, kas nepieļautu Krievijas spēju pēc kāda laika veikt jaunu uzbrukumu Ukrainai vai pat konfrontēt ar NATO, uzskata SAB.

Potenciālo miera sarunu kontekstā Rietumiem jāizdara spiediens uz Krieviju un jāierobežo tās spējas, jāpastiprina aktivitātes pret Krieviju. Savukārt pēc iespējamās vienošanās jāturpina sankcijas, nevis jāatjauno attiecības, kādas pastāvēja pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, teikts pārskatā.

SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.