EPPO neplāno reaģēt uz LPS aicinājumu priekšvēlēšanu laikā klusēt par fondu lietām reģionos

Kopš 2022.gada nogales EPPO sākto izmeklēšanu ietvaros tiesībsargājošās iestādes ir pabijušas vairāku pašvaldību domēs. Lietas ir par iespējamu par ES struktūrfondu un arī valsts budžeta līdzekļu iespējamu izkrāpšanu industriālo teritoriju attīstības projektos. Skaļāk izskanējušie gadījumi saistīti ar Līvāniem, Valmieru un Valku, kur starp personām ar tiesībām uz aizstāvību bijuši iesaistīti arī šo novadu domju deputāti.

Pagājušajā vasarā LPS atklātā vēstulē Eiropas Prokuratūrai un citām Eiropas institūcijām aicināja izvērtēt iespēju uzsāktos kriminālprocesus izbeigt, jo tajos neesot nekādu pazīmju, ka pašvaldības amatpersonas būtu guvušas personīgu labumu, pieprasījušas kukuli vai mākslīgi sadārdzinājušas būvniecības izmaksas.

Nesagaidījusi atbildi, pagājušajā nedēļā LPS spēra nākamo soli. Atsaucoties uz priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu, tagad tā aicina Eiropas Prokuratūru atturēties no jaunas, līdz šim nepublicētas informācijas izplatīšanas medijos par šīm lietām. Pamatojums – kriminālprocesos iesaistītie pašvaldību deputāti kandidē arī gaidāmajās vēlēšanās un šāda informācija varot radīt viņiem negatīvas sekas: nenovēršamu triecienu reputācijai un nopietnus draudus viņu tālākai darbībai kā deputātiem.

"Ja lieta tik ilgi tiek arī izmeklēta, un varbūt arī pamatoti izmeklēta, tad nedrīkst visu laiku atplēst to pašu veco rētu un to pašu atkal un atkal, un atkal atgādināt. Un runāt atkal par vienu un to pašu. Vai tas ir mūsu mērķis? Mūsu mērķis ir tikt pie skaidrības. Mūsu mērķis ir – kamēr cilvēks nav notiesāts, šī nevainīguma prezumpcija tomēr strādā, un tas mums ir jāievēro un jārespektē," skaidro LPS valdes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Viņš arī kā piemēru piesauc gada sākumā ziņu aģentūras LETA publicēto ziņu: Valmieras lietā, kur tiesības uz aizstāvību ir arī mēram Jānim Baikam, iesaistīto personu skaits pieaudzis no sešām līdz astoņām: “Arī jūs noteikti pamanījāt, ka par Valmieru atkal tā pati vecā lieta tika pacelta. Jautājums, kādu tas atstāj ietekmi gan uz Valmieras pašvaldību šobrīd, gan uz nākotni. Un tas ir viens no iemesliem – lai nebūtu, faktiski, lai mēs maksimāli izbēgtu no nepamatotu jautājumu analīzes, ja tam nav segums, pilnīgs segums. Nu tas ir viens no šiem aicinājumiem.”

Ja Valmieras lietā LPS ieskatā neesot nekādas virzības, to nevar teikt par projektu Valkas novada Ērģemē. Saistībā ar to jau pērn augustā KNAB lietu nodeva kriminālvajāšanas sākšanai, turklāt Valkas novada domes deputāts un bijušais mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) pats vēl nesen publiski apliecināja, ka viņam tur ir celta apsūdzība.

Tomēr arī Krauklis sarunā ar “de facto” atbalsta LPS pausto aicinājumu: “Tas ir loģiski, ka pašvaldību cilvēki savā starpā konsultējas, jo mūsu pārliecība ir viennozīmīga: redzot tos materiālus, ko nu cik daudz katrs ir redzējis, nozieguma tur nav. Tur nav arī vēlmes izdarīt noziegumu, un līdz ar to šis tomēr izskatās pēc tādas vēlmes par katru cenu iegūt popularitāti un spodrināt savu mundieri, nevis noskaidrot patiesību.”

Eiropas Prokuratūras prokurors Gatis Doniks līdz šim LPS aktivitātes publiski nebija komentējis, taču tagad viņš sarunā ar “de facto” atzīst, ka tos varētu saukt par politiskiem spiedieniem. Tiesa gan, Eiropas Prokuratūra nav Latvijas institūcija, tāpēc EPPO šādi pieprasījumi nekādi neietekmējot.

"Mēs esam saņēmuši vairākas vēstules no Latvijas Pašvaldību savienības, taču jāatzīmē, ka Pašvaldību savienība nav kriminālprocesā iesaistītā persona. Un no šo iesniegumu satura mēs redzam, ka faktiski viņi cenšas mums norādīt, kas un kādā veidā būtu darāms izmeklēšanai, kādas normas un kādi principi būtu jāievēro, it sevišķi šajā pirmsvēlēšanu laikā. Diemžēl jāatzīst, demokrātiskā valstī ir nepieļaujami, ka biedrība, kas pārstāv pašvaldību kopumu, mēģina šādā veidā iejaukties kriminālprocesa gaitā," uzskata Doniks.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no apvienības “Jaunā Vienotība”, kurā ietilpst arī Baika vadītā partija “Valmierai un Vidzemei”, šo Pašvaldību savienības un EPPO komunikāciju šobrīd vēro no malas, tomēr saredz vidusceļu.

"Nu tomēr ir jābūt tādā līdzsvarā starp nevainīguma prezumpciju, kas ir cilvēkam kā personai – kamēr viņš nav sodīts, tikmēr viņš ir nevainīgs, kamēr nav gala lēmums – un tā otra puse, ka tomēr, ja tu politiski kandidē un esi deputāta kandidāts, tev ir atbildība un vēlētājam ir tiesības zināt visu informāciju, lai var riskus izvērtēt, tai skaitā reputācijas riskus. Un es domāju, ka vēlētājs ir pietiekami gudrs, un, ja informācija tiek izplatīta objektīvi, bez pieņēmumiem, tad vēlētājs arī, saņemot pilnu informācijas ainu, spēs izvērtēt un pieņemt pareizo lēmumu," klāsta Bērziņa.

Tikmēr Doniks arī norāda – ja sabiedrības interesēs kāda jauna informācija publiski būs jāsniedz, tad EPPO to darīs. Viņš arī uzsver, ka LPS rīcībā šobrīd nav tik daudz informācijas, lai paustu kādu savu neapstrīdamu viedokli par kriminālprocesu pamatotību.

"Šobrīd arī individuāli katrā no šiem publiski izskanējušiem procesiem nav stadija, kad mēs izsniedzam kriminālprocesā iesaistītām pusēm likumā noteiktā kārtībā kriminālprocesa materiālus. Līdz ar to es teiktu, ka tā ir voluntāra, brīva interpretācija par to, ka šie kriminālprocesi ir jāizbeidz. Ja kādā no kriminālprocesiem, es pieļauju, mēs konstatēsim tos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesa veikšanu, neapšaubāmi, mēs pieņemsim šo lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Bet šobrīd lielākajā vairumā no šiem kriminālprocesiem es redzu virzību, ka ir savākts pietiekams pierādījumu kopums, kas mūsu skatījumā ir jāvērtē arī tiesai. Tiesai būs jādod vērtējums šim pierādījumu kopumam un jāpieņem attiecīgs lēmums," prognozē prokurors.