Uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par situāciju savā mājsaimniecībā, liecina pētījums

Piemēram, gada laikā par 8,1 procentpunktu ir samazinājusies to respondentu proporcija, kuri piekrīt, ka mājsaimniecība šobrīd var atļauties iegādāties tikai mazāk vai lētākus pakalpojumus un preces. Ja 2023.gadā tā uzskatīja 62,5% iedzīvotāju, tad 2024.gadā tam piekrita 57,1% respondentu.

Tāpat pētījums liecina, ka kopš 2023.gada par 3,4 procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka mājsaimniecības dzīves līmenis ir būtiski pasliktinājies. Proti, 2023.gadā tā norādīja 44,5% respondentu, bet pērn - 41,5%.

2024.gadā respondentu vidū vislielākās bažas bija par tādiem riskiem kā, piemēram, ka saslimšanas gadījumā nevarēs samaksāt par ārstēšanos, par ko ļoti baidās 36,5% respondentu, tikpat respondentu ļoti baidās, ka vecumdienās cietīs trūkumu.

35,8% aptaujāto ļoti baidās, ka cietīs no inflācijas, kas samazinās viņu pirktspēju, un viņi nevarēs apmaksāt rēķinus. Savukārt 33% iedzīvotāju ļoti baidās, ka saslimšanas gadījumā nesaņems pietiekami kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus.

Salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu - 2022. un 2023.gadā - rezultātiem, 2024.gadā samazinājusies respondentu drošības sajūta par tādiem riskiem kā palikt pilnībā bez iztikas līdzekļiem, ka nebūs mājokļa, kur dzīvot, ka zaudēs ģimenes un tuvāko cilvēku izpratni un atbalstu.

Līdztekus pētījums rāda, ka samazinājusies respondentu drošības sajūta par to, ka cietīs badu, cietīs terora aktā, cietīs no organizētās noziedzības, saslims ar HIV vai AIDS, cietīs no seksuālas vardarbības vai no fiziskas vardarbības mājās.

Pētījums arī liecina, ka gada laikā par 4,6 procentpunktiem ir pieaugusi to respondentu proporcija, kuri pozitīvi vērtē savu dzīves situāciju un iespējas. 46,4% respondentu izjūt lepnumu par Latvijas valsti, tomēr gandrīz puse jeb 49,4% aptaujāto nepiekrīt tam, ka Latvijas valsts šobrīd attīstās pareizā virzienā.

Gada laikā par ir 3,8 procentpunktiem samazinājusies to respondentu proporcija, kuri jūtas piederīgi Latvijas valstij. 2023.gadā kā piederīgi jutās 65,9% aptaujāto, bet pērn - 62,1%.Līdztekus par 3,9 procentpunktiem samazinājies respondentu skaits, kas pozitīvi vērtē savas pašvaldības attīstību - 2023.gadā tam piekrita 32,7% iedzīvotāju, bet pagājušajā gadā - 28,8%.

Tāpat par 6,5 procentpunktiem samazinājies respondentu skaits, kas uzskata, ka Latvija kopumā attīstās pareizajā virzienā. 2023.gadā tā uzskatīja 25% respondentu, bet pērn - 18,5%.

Kā liecina pētījums, vairums jeb 77,8% respondentu uzskata, ka Latvijas valsts neieklausās cilvēku vēlmēs un vajadzībās, 79,1% neuzskata, ka var personīgi ietekmēt politiskos procesus Latvijā. Šī negatīvā tendence saglabājas nemainīga kopš 2023.gada, secināts pētījumā.

Pētījuma dati rāda, ka 2023.gadā 65,9% respondentu plānoja piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) velēšanās, 2024.gadā tajās piedalījās 67,7% respondentu. Kā svarīgākais iemesls, kāpēc piedalīties vēlēšanās, ir uzskats, ka tas ir katra pilsoņa pienākums vai tiesības, savukārt būtiskākie iemesli, kas attur no dalības EP vēlēšanās, tika norādīti "neredzu jēgu", "neesmu pilsonis", "biju aizņemts".

Kā liecina pētījums, pašvaldību velēšanās 2025.gadā plāno piedalīties 76,6% respondentu.

Pētījumā aptaujāti 1009 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja veikta no 2024.gada 15.oktobra līdz 24.novembrim.

Pētījums finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, un tas izmaksāja 3685 eiro.