Rinkēvičs pēc Trampa un Putina telefonsarunas nāk klajā ar paziņojumu (3)

Kā ziņots, ASV prezidents trešdien paziņojis, ka viņam bijusi "produktīva" telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Tramps arī norādīja, ka vienojies ar Putinu "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu. Tāpat trešdien notika ASV prezidenta saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuras laikā apspriesti veidi, kā izbeigt karu.

Rinkēvičs platformā "X" paziņoja, ka Ukrainai, Eiropai un ASV jāstrādā kopā, lai panāktu mieru. 

Ukraine must be strong and independent.

Russia must be contained and deterred.

Borders must not be changed by force.

Europe must take full responsibility for its security by investing in its own defense.

Ukraine, US and EU must work together to achieve durable peace.

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 13, 2025

Savukārt ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien Ukrainas Rietumu atbalstītājiem sacīja, ka Ukrainas dalība NATO ir nereāla. Hegsets ieteica Kijivai atteikties no cerībām atgūt no Krievijas visas okupētās teritorijas un gatavoties tam, lai sarunu ceļā panākt mieru, ko atbalstītu starptautiskie spēki.

Latvijas prezidents norādīja, ka pēc trešdienas izskanējuši dažādi viedokļi un emocijas, sākot no otrās Minhenes vienošanās līdz apokaliptiskiem scenārijiem, taču ir arī tādi, kuri uzskata, ka nekas īsti nav noticis. Viņaprāt, patlaban ir ar vēsu galvu jāskatās uz faktiem un jāanalizē paziņojumus.

"Lai kā attīstītos politiskais process, mums ir savu darbi darāmi aizsardzības un drošības stiprināšanā. Tos nevar atlikt, un mēs to zinām," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka vakar notika ASV prezidenta telefonsarunas gan ar Putinu, gan ar Zelenski, un tas ir pieteikums miera sarunu sākumam, nevis stingra vienošanās. Viņaprāt, tas, kā šīs sarunas attīstīsies, lielā mērā būs atkarīgs no visām iesaistītajām pusēm.

Valsts prezidents, kurš piektdien uzsāk dalību Minhenes drošības konferencē, norādīja, ka pasākumā Latvija un līdzīgi domājošās valstis, īpaši Ziemeļeiropā, uzsvērs līdzšinējo nostāju, ka jebkādās sarunās ir jāiesaista Ukraina un būtisks ir arī teritoriālās nedalāmības princips.

"Kategoriski apgalvot, ka viss notiek, vai arī ir jau noticis, neuzņemsies neviens. Ir iezīmējušies principi, ko paudis ASV prezidents un Ukrainas prezidents. Manuprāt, process tikai uzņem apgriezienus un tajā būs svarīgi vairāki elementi," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka viens no elementiem ir situācija kaujas laukā, bet nākamais elements - tas, cik daudz Eiropa, NATO un to sabiedrotie būs gatavi turpināt atbalstīt Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski. Valsts prezidenta ieskatā nevar noliegt, ka Eiropai būs daudz vairāk jādara, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu gan tagad, gan arī tad, ja būs iespējams noslēgt kādu vienošanos par pamieru.

"Ukrainai ir jābūt militāri spēcīgai. Nevar izslēgt, ka no Krievijas puses būs mēģinājumi uzspiest kādu Ukrainas demilitarizācijas plānu. Tādas lietas, protams, ir nepieņemamas," sacīja Valsts prezidents.

Viņš aicināja būt reālistiem, jo atklāts paliek jautājums, par kuru diskutēts visu pagājušo gadu, proti, Ukrainas dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES). Pēc Rinkēviča paustā, Ukrainas dalība NATO būs iespējama tikai tad, ja visas alianses dalībvalstis tam piekritīs, taču patlaban ir skaidri redzams, ka vairāk nekā viena dalībvalsts tam nav gatava. Latvija konsekventi paudusi atbalstu Ukrainas dalībai abās organizācijās.

Valsts prezidents atzīmēja, ka būs daudz jārunā arī par to, kādas ir alternatīvās drošības garantijas, un šo jautājumu bez Eiropas un Ukrainas līdzdalības nevar atrisināt. Ja runā par to, ka Ukrainā varētu izvietot dažādu valstu, tostarp Eiropas spēkus, par Eiropas finanšu atbalstu, tad pie sarunu galda esot jābūt arī Eiropai.

"Šī ir kompleksa situācija, taču process ir tikai sācies. Tas būs sarežģīti. Nedomāju, ka mums tēlaini ir jārunā, ka rīt būs otra Minhenes vienošanās. Tādas nebūs. Minhenes drošības konference ir iespēja mums visiem paust savu viedokli, runāt ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem," teica Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas, kā arī līdzīgi domājošo valstu nostāja paliks līdzšinējā - pilns atbalsts Ukrainai, darīt maksimāli visu, lai Ukraina būtu pie sarunu galda.

Rinkēvičs secināja, ka šī situācija kopumā atgādina par lietām, par kurām runāts aizvadītos divus gadus - Eiropai jāuzņemas daudz nopietnāka atbildība par aizsardzību un drošību, jāpalielina aizsardzības izdevumi, jāinvestē industrijas attīstībā un jāatbalsta Ukraina. Tāpat būs jāmeklē veids, kā strādāt ar ASV, kuras nostāja ir diezgan skaidri formulēta.

"Mums nav ilūziju par Krievijas nodomiem. Visticamāk, tā vēlas pauzi, lai atgūtos no kara. Tāpēc arī jāskatās, kā mēs varam strādāt ar sabiedrotajiem un īpaši ar ASV," teica Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka ASV amatpersonas ir akcentējušās arī enerģētikas politiku un enerģētikas resursu plašāku pieejamību tirgū, kas reāli mazina Krievijas ekonomisko attīstību.

Rinkēvičs uzsvēra, ka patlaban ir daudz viedokļu, taču Latvijas pamatuzstādījumi nemainās. Viņš arī pieļāva, ka nākamās dienas Minhenes drošības konferencē būs dinamiskas un notikumiem bagātas, taču nevajadzētu steigties ar kategoriskiem secinājumiem.

Taujāts, vai ASV jau nav iezīmējusi konkrētus nosacījumus miera sarunās, Valsts prezidents akcentēja, ka ASV nostāja patlaban veidojas, taču tas ir sākums. Viņaprāt, būs jautājumi, par kuriem būs jāvienojas Ukrainai ar ASV, taču būs arī tādi, kas jārisina starp Ukrainu un Krieviju.

"Būtiski, lai mēs izdarām visu, ka sarunu gaitā ņemtu vērā ne tikai realitāti, bet arī Eiropas un Ukrainas drošības intereses. Runa ir par to, kā tiks izstrādātas detaļas. Pieļauju, ka Krievija mēģinās panākt plašāku piekāpšanās fronti," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka galvenais mērķis ir nosargāt Latvijas intereses NATO kontekstā un strādāt pie plaša Ukrainas atbalsta, taču sīkāk komentēt vienu vai otru elementu ASV nostājā, kamēr daudzas lietas vēl nav zināmas, būtu priekšlaicīgi.