Krievija atjauno padomju propagandu par "kodolziemu", brīdina Igaunijas izlūkdienests

"Mūsu vērtējumā, maz ticams, ka Krievija karā pret Ukrainu izmantos kodolieročus, taču, vērojot, kā baiļu faktors līdz šim ir ierobežojis Rietumus, Krievija to izmanto pilnībā. Karš Ukrainā, iespējams, būtu varējis beigties jau pirms kāda laika, ja Rietumi būtu saskatījuši Krievijas blefu," ziņojuma ievadā raksta izlūkdienesta ģenerāldirektors Kaupo Rozins.

"Tā kā tās resursi eskalācijai samazinās, aiz slēgtām durvīm izraisot vilšanos drošībnieku vidū, Maskava neatlaidīgi izmantos kodoldrošību. Lai gan Kremļa retorika par kodolieročiem ir spēcīga, tā rīcība neatspoguļo nenovēršamus draudus," norādīja Rozins.

Kā piemēru Krievijas iebiedēšanai ziņojumā tika uzsvērts, kā Krievijas diktators Vladimirs Putins 2022.gadā, kad sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, izsludināja īpašu kodolspēku režīmu, tomēr tam nesekoja konkrēta rīcība.

"Operatīvie modeļi un vienību uzdevumi palika nemainīgi, padarot īpašo režīmu bezjēdzīgu. Visa kara laikā Krievija ir paziņojusi par vairākām "sarkanajām līnijām", piemēram, par Ukrainas triecienu Krimā vai Rietumu militārās palīdzības, piemēram, tanku, iznīcinātāju F-16, HIMARS vai ATACMS, saņemšanu. Neviens no šiem scenārijiem nav novedis pie kodoleskalācijas," teikts ziņojumā.

Igaunijas Ārējais izlūkdienests norāda, ka Krievijas mērķis ir ietekmēt Rietumu politikas veidotājus, pazeminot kodolieroču izmantošanas slieksni savā kodoldoktrīnā un turpinot iebiedēšanas taktiku. Tas ietver centienus atturēt no atbalsta Ukrainai un neļaut NATO stiprināt savas aizsardzības spējas Krievijas robežu tuvumā.

"Iebiedēšana ir devusi zināmus rezultātus. Lai gan, neraugoties uz Krievijas draudiem, Ukraina turpina saņemt atbalstu, daudzas valstis ir pieņēmušas mērenu pieeju, pašas sev nosakot "sarkanās līnijas", ko Krievija var izmantot," norādīja izlūkdienests.

Tajā pašā laikā līdztekus iebiedēšanas taktikai Krievija, visticamāk, pārskata savu nestratēģisko kodolieroču lomu praksē. Ziņojumā uzsvērtas 2024.gada vasarā notikušās mācības, kurās Krievija praktiski trenēja ar nestratēģisko kodolieroču izmantošanu saistītus elementus, piemēram, to transportēšanu, spēku aizsardzības pasākumus un faktisko izmantošanu.

Igaunijas Ārējā izlūkdienesta gadagrāmatā pausts, ka Krievija savus nestratēģiskos kodolieročus tradicionāli glabā lielās valsts noliktavās. Krīzes vai kara laikā šos ieročus pārvieto tuvāk konflikta zonām vai palaišanas platformām uz tā sauktajām vietējām noliktavām. Igaunijai tuvākā valsts glabātava atrodas 600 kilometru attālumā uz rietumiem no Vologdas pilsētas, savukārt tuvākā vietējā noliktava atrodas Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalā 400 kilometru attālumā no Igaunijas.

"Kēnigsbergas glabātava, kas iepriekš bija sabrukusi, ir atjaunota un paplašināta, kļūstot par Krievijas 12.galvenās pārvaldes, kas pārrauga kodolieročus, kontaktpunktu. Tā 2024.gadā tika modernizēta par nacionālo noliktavu, kas kodolgalviņas un to piegādes sistēmas novieto tuvāk Baltijas valstīm un saīsina agrīnās brīdināšanas laiku par iespējamu to izmantošanu. Tas, visticamāk, norāda uz Krievijas draudu uztveres maiņu, kas paredzēta gan lai vēl vairāk iebiedētu Rietumus, gan lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt ātrāku izvietošanu," raksta Igaunijas izlūki.

Krievija atdzīvina padomju propagandu par "kodolziemu", secināts Igaunijas Ārējā izlūkdienesta gadagrāmatā.

Krievija 2025.gadā plāno uzsākt propagandas kampaņu, lai iedvestu Rietumos bailes par kodolziemas iespējamību, līdzīgi kā PSRS to darīja 20.gadsimta 80.gados.

"Šo centienu pamatā ir 1980.gados plaši apspriesta zinātniskā pieeja, kas paredzēja, ka kodolieroču izmantošana izraisītu mākslīgu Zemes klimata atdzišanu, krasu temperatūras pazemināšanos, kas izraisītu plašu badu un citas katastrofālas sekas. Lai gan savulaik tā bija populāra zinātniska teorija, vēlāk kodolziemas hipotēze tika asi kritizēta par to, ka tās pamatā ir kļūdaini dati, patvaļīgi secinājumi un neskaidrības. Kopš tā laika ir atklājies, ka debates izraisīja padomju Valsts drošības komitejas (VDK) organizēta dezinformācijas kampaņa, lai atturētu ASV no "Pershing II" raķešu izvietošanas Eiropā," paskaidroja Igaunijas izlūkdienests.

Tagad Kremļa propagandistu mērķis ir atdzīvināt kodolziemas teoriju, lai iedvestu bailes Rietumu - un jo īpaši ASV - sabiedrībā. Mērķis ir apturēt sabiedroto militāro palīdzību Ukrainai.

"Kremlis plāno uzsākt plašāku kampaņu, kurā apvienota televīzija ar modernām metodēm un platformām, piemēram, "YouTube", raidierakstiem un rūpīgi atlasītiem runātājiem ar autoritatīvu un "patīkamu" viedokli. Viņu ideālā stratēģija būtu savervēt ietekmīgus amerikāņu zinātnes apskatniekus, lai tie aizstāvētu kodolziemas teoriju. Līdzīgi 80.gados šīs idejas izplatīšanai tika piesaistīti prominenti Rietumu zinātnieki, kuri, visticamāk, nezināja par tās izcelsmi VDK. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Kremlis plānoja sagaidīt ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, lai pilnībā (no jauna) uzsāktu šo kampaņu," teikts ziņojumā.

Kodolziemas teorijas izplatīšanās 80.gados radīja auglīgu augsni protestiem pret raķetēm "Pershing II". Simtiem tūkstošu cilvēku pulcējās pret NATO lēmumu izvietot ballistiskās raķetes Rietumvācijā, lai atturētu Padomju Savienību un Varšavas pakta valstis.