Izraēlas vēstniece komentē deputāta Šuvajeva izteikumus par Izraēlas un "Hamās" konfliktu (2)

Saeimas ārpolitikas debatēs Šuvajevs uzsvēra, ka pēc "Hamās" teroristu mežonīgajiem uzbrukumiem 2023.gada 7.oktobrī palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Saeimas ārpolitikas debatēs vērsa uzmanību, ka konflikta laikā nogalināti 50 000 palestīniešu un vēl 120 000 miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Viņa skatījumā, starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.

"Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielieto Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedz mērķi, kāpēc "Hamās" teroristiskais grupējums netika iznīcināts, vai postaža, kurā atgriežas ap 2 miljoniem Gazas joslā pārvietoto personu pārtrauks radikalizāciju un "Hamās" rindu atjaunošanos," sacīja Šuvajevs.

Viņš piebilda, ka nepārprotami atbildība ir jāuzņemas arī "Hamās" un jāatbild uz jautājumiem, kāpēc netika atbrīvoti ķīlnieki, kā to pieprasīja ANO. Šuvajeva ieskatā, mierīga līdzās pastāvēšana Tuvajos Austrumos ir iespējama, ja noslēdzas vardarbības spirāle un starptautiskā sabiedrība aktīvi strādā, lai nepieļautu pamiera pārkāpumus.

Pēc politiķa paustā, Eiropas Savienībai un arī Latvijai ir jāvirzās uz Palestīnas valsts "de iure" atzīšanu, kā to izdarījušas vairākas Eiropas valstis.

Izraēlas vēstniece Simonoviča izcēlusi politiķa sacīto, ka Gazas joslā panāktais pamiers ļauj mājās atgriezties ne tikai "Hamās" sagūstītajiem ķīlniekiem, bet arī palestīniešiem, kas ieslodzīti Izraēlas cietumos.

Viņasprāt, ar vienādu nozīmi atsaukties "uz slepkavu atbrīvošanu, kuru dēļ ir miruši nevainīgi cilvēki, un vecu cilvēku, sieviešu un mazu bērnu atbrīvošanu no teroristu organizācijas gūsta, ir problemātisks apgalvojums, ko varētu nepareizi interpretēt kā teroristu grupas darbības leģitimizēšanu", aģentūru LETA informēja Izraēlas vēstniecība Latvijā.

"Vienu pēc otra mēs redzam nolaupīto Izraēlas pilsoņu atbrīvošanu, kamēr Izraēla ir spiesta no tās cietumiem atbrīvot teroristus un masveida slepkavas," redzējumu uz situāciju pauž vēstniece.

Viņas redzējumā, kamēr "Hamās" Izraēlai atdod miermīlīgus pilsoņus, no kuriem daži bijuši aktīvi līdzāspastāvēšanas un labu kaimiņattiecību veicinātāji, teroristu organizācija "ir pieprasījusi atbrīvot masveida slepkavas". To vidū esot personas, kas notiesātas uz 35 un 20 mūža ieslodzījumiem par līdzdalību vai lomu pašnāvnieku sprādzienu plānošanā uz izpildē.

Vēstniece akcentē, ka, neraugoties uz karastāvokli, kurā Izraēla atrodas aizvadītos 15 mēnešus, kad Izraēlas gūstekņiem Gazā tika liegta pārtika, medicīniskā aprūpe un "Sarkanā krusta" apmeklējumi, Gazā nonākuši vairāk nekā 1,3 miljoni tonnu humānās palīdzības.

Simoviča sagaidot, ka politiķis, "kurš nostājas pret selektivitāti un uzstāj uz cilvēktiesību pārkāpumu līdzvērtīgu risināšanu, minētu vairāk nekā vienu teikumu par to Izraēlas pilsoņu likteni, kuri tika nogalināti, izvaroti, atstāti bez mājām un ilgstoši spīdzināti vai nogalināti gūstā".

Kā vēstīts, 2023.gada 7.oktobrī "Hamās" sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja aptuveni 1200 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus.

Šis uzbrukums Izraēlu pārsteidza nesagatavotu, un armijai bija nepieciešamas trīs dienas, lai pilnībā attīrītu valsts teritoriju no teroristiem.

Reaģējot uz 7.oktobra slaktiņu, Izraēla pauda apņēmību iznīcināt "Hamās" un uzsāka plašu militāro operāciju Gazas joslā.

19.janvārī Gazas joslā spēkā stājās ar Kataras un ASV starpniecību noslēgtais pamiers, kas cita starpā paredz "Hamās" sagrābto ķīlnieku apmaiņu pret Izraēlas cietumos esošajiem palestīniešu teroristiem.

Saskaņā ar pamiera noteikumiem par katru atbrīvoto ķīlnieku-karavīru Izraēla no saviem cietumiem atbrīvos 50 teroristus, tajā skaitā 30 tādus, kam par to pastrādātajiem noziegumiem piespriests mūža ieslodzījums.