Nosaukta summa, kas šogad papildus nepieciešama "Rail Baltica" īstenošanai (1)

"Sēdē tika pārrunāts kopējais rēķins, un šī brīža aplēse iztrūkumam ir nedaudz vairāk nekā 60 miljoni eiro," sacīja ministrs, piebilstot, ka valdība otrdien, 11.februārī, atbalstīja 3,4 miljonu eiro pārdali kopuzņēmuma AS "RB Rail" izmaksām, bet vēl paliek pietiekami apjomīga daļa.

Briškens skaidroja, ka iepriekšējā aplēse bija vairāk nekā 70 miljoni eiro, tomēr nepārtraukti notiek korekcijas attiecībā uz dažādiem finanšu piešķīrumiem, tostarp ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas (EK) par nākamo papildu finansējuma piešķīrumu, līdz ar to ir izdevies daļēji nokompensēt atsevišķas aktivitātes.

"Varbūtība, ka nepieciešamais finansējums "Rail Baltica" projektam neietekmēs valsts budžetu, nav liela. Jautājums būs par to, kā budžeta rāmja ietvaros rast iespēju šos 62 miljonus eiro nosegt. Satiksmes ministrijas (SM) budžetā šāda veida summu absorbēt uz citu aktivitāšu rēķina, nav iespējams, līdz ar to tā būs smaga politiska diskusija, kā identificēt šos avotus," minēja Briškens.

Viņš skaidroja, ka lielāko daļu no rēķiniem veido ar Rīgas lidostas un Rīgas Centrālo staciju saistītie virsrēķini, par ko SM valdību ir informējusi, tomēr finansējums netika iekļauts šā gada budžetā.

"Valdībai bija svarīgi vienoties par pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas veiksmīgi izdevās. Tagad konceptuālu šķēršļu šo lēmumu pieņemšanai nav, bet izaicinājums ir saistīts ar budžeta procesu, jo ir jāsaprot, kas ir potenciālie finanšu instrumenti, lai atrastu iztrūkstošo finansējumu," piebilda ministrs.

Jautāts, vai saistībā ar nenomaksātajiem rēķiniem varētu iestāties tiesvedības procesi, ministrs norādīja, ka informatīvajā ziņojumā SM ir atklājusi, ka vairākiem rēķiniem bija jābūt nomaksātiem šogad janvārī, tāpēc SM signalizē, ka šie rēķini ir jānomaksā, lai neiestātos juridiskas sekas.

"Patlaban SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdei ir izdevies izveidot konstruktīvu dialogu ar būvnieku, un šobrīd tas nav eskalējies šādos juridiskos procesus. Tomēr, ja mēs turpinām vilcināties ar šādiem lēmumiem, tad šādas sekas nav izslēdzamas," piebilda ministrs.

Komentējot situāciju ar "RB Rail" atlikušo izdevumu segšanu, ministrs norādīja, ka ir vēl virkne citu aktivitāšu, kur ir nepieciešams papildu finansējums, bet, viņaprāt, 3,4 miljoni eiro ir pozitīvs signāls Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, ka Latvija virzās uz rēķinu nomaksu, vienlaikus turpinot strādāt pie izmaksu samazinājuma.

Viņš papildināja, ka sēdē tika pārrunāta arī sākto darbu noslēgšana Rīgas lidostā, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu pārdales.

Briškens uzsvēra, lai paspētu Atveseļošanās fonda noteiktajā termiņā pabeigt darbus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, valdības lēmumi ir nepieciešami nekavējoties, kā arī ir nepieciešams risinājums, kā šīs aktivitātes finansēt.

Ministrs skaidroja, ka Finanšu ministrija (FM) ir solījusi šonedēļ sniegt atzinumu par nepieciešamo priekšfinansējumu, kā arī viņš neparedz būtisku pretestību šim risinājumam. "Kopumā runa ir par 114 miljonu eiro pārdali no Atveseļošanās fonda "Rail Baltica" Centrālās stacijas dienvidu daļas realizācijai. Lai attiecīgi varētu veikt priekšdarbus ir nepieciešams priekšfinansējums aptuveni 13,3 miljonu eiro apmērā, par ko SM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu," piebilda ministrs.

SM pavēstīja, ka kopējais papildu nepieciešamais finansējums "Rail Baltica" projektam šogad veido 62,267 miljonus eiro, kas ir par 13,779 miljoniem mazāk, nekā tika prognozēts pērn decembra vidū.

Tostarp 37,659 miljoni eiro nepieciešami būvdarbu pabeigšanai, indeksācijai, gala maksājumiem, projektēšanas un zemju atsavināšanas pabeigšanai. Kopuzņēmumam "RB Rail", neieskaitot apstiprinātos 3,4 miljonus eiro, vēl nepieciešami 7,034 miljoni eiro, EDzL izmaksu segšanai nepieciešams 6,761 miljons eiro, bet CEF10 projekta īstenošanai nepieciešamās būvuzraudzības un citas izmaksas, kas nav attiecināmas no ES finansējuma, veido 10,813 miljonus eiro.

Vienlaikus SM norāda, ka šī gada sākumā ir nepieciešams pieņemt lēmumu par trūkstošajiem 19,079 miljoniem eiro, bet 2025.gada aprīlī - par trūkstošiem 43,188 miljoniem eiro.

TVNET jau ziņoja, ka otrdien, 11.februārī, valdība atbalstīja "RB Rail" netiešo izmaksu segšanai pārdalīt 3,345 miljonus eiro no divām SM budžeta programmām.

Vienlaikus valdība pieņēma zināšanai, ka no valsts budžeta būs jāparedz papildu līdzekļi pārējo 2025.gadā identificēto "Rail Baltica" netiešo un neattiecināmo izmaksu, kā arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas būvdarbu apmaksai, pamattrases dienvidu posma būvuzraudzībai un ar to saistītiem atbalsta pasākumiem. SM sadarbībā ar FM turpinās darbu pie finansējuma risinājuma to segšanai.

Tāpat SM sadarbībā ar projekta ieviesējiem pārskata gan tehniskos risinājumus, gan administratīvās izmaksas, lai samazinātu nepieciešamā finansējuma apmēru "Rail Baltica" pirmās kārtas īstenošanai.

Patlaban tiek lēsts, ka papildu izmaksu ietaupījumu aptuveni 400 miljonu eiro apmērā varētu nodrošināt tehnisko risinājumu vienkāršošana, kā arī trokšņu barjeru un atsevišķu ceļu pārvadu skaita samazināšana. Pēc 2024.gada budžeta pārskatīšanas kopējās "RB Rail" operatīvās darbības izmaksas ir samazinātas par 6,2 miljoniem eiro jeb 15%. Savukārt projekta nacionālā ieviesēja EDzL budžets samazināts par 25% salīdzinājumā ar 2023.gadā apstiprināto budžetu, atzīmē ministrijā.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.