Krievija vēl militāri Igauniju neapdraud, taču situācija var strauji mainīties, ziņo Igaunijas izlūkdienests

Krievija uzskata Igauniju par naidīgu valsti, pret kuru var izmantot atturēšanas pasākumus, secinājis izlūkdienests. Viens no galvenajiem spiediena instrumentiem ir "migrācijas ierocis", kā arī iebiedēšana, sabotāža un, plašākā nozīmē, šķelšanās un spriedzes radīšana sabiedrībā.

"Arī 2025.gadā uzbrukuma draudi ir maz ticami, taču Krievijas politika pret mums joprojām ir naidīga un konfrontācija ar Rietumvalstīm turpinās. Neraugoties uz milzīgajiem zaudējumiem, Krievijas bruņotie spēki turpina augt, tiek gūtas mācības no kara un cita starpā aktīvi tiek attīstītas dronu tehnoloģijas," gadagrāmatas ievadā raksta Igaunijas Ārējā izlūkdienesta direktors Kaupo Rozins.

Gadagrāmatā teikts, ka Krievija turpina mobilizēt resursus un masu armijas atjaunošanā, lai turpinātu karu Ukrainā un sagatavotos iespējamam konfliktam ar NATO. Masveida armijas veidošanas temps ir atkarīgs no kara ilguma un iznākuma.

Kā uzsvēra Igaunijas Ārējais izlūkdienests, 2025.gadā Krievija, visticamāk, turpinās veidot jaunas divīzijas, kā arī kaujas un atbalsta vienības Ļeņingradas un Maskavas kara apgabalos. Ļeņingradas apgabals atrodas tieši pie Igaunijas robežas.

"Ja karš Ukrainā beigsies Krievijai labvēlīgos apstākļos vai karadarbība tiks iesaldēta, ir gandrīz droši, ka uz Igaunijas robežas tiks izvietots vairāk Krievijas militāro vienību nekā līdz 2022.gada 24.februārim," brīdināts gadagrāmatā.

Izlūkdienests atgādināja, ka pēc daļējas mobilizācijas 2022.gada rudenī Krievijas armijas lielums atgriezās pirmskara līmenī un bija 600 000 - 700 000 karavīru. Pēc tam Krievija turpināja vienlaikus atjaunot kaujas zaudētās un veidot jaunas vienības, pieņemot līgumdarbiniekus. Līdz 2026.gadam Kremlis plāno palielināt bruņoto spēku dzīvo sastāvu līdz 1,5 miljoniem karavīru.

Ārvalstu izlūkošana kā piemēru Krievijas spējai vienlaikus kompensēt kaujas zaudējumus un mobilizēt papildu spēkus minēja Ļeņingradas militārā apgabala 44.armijas korpusa izveidi. "Galvenās korpusa vienības tika izveidotas septiņu līdz astoņu mēnešu laikā - 2023.gada rudenī un 2024.gada pavasarī - galvenokārt no jauniem līgumkaravīriem. Korpusa manevrējošās vienības - 72.motorizētā strēlnieku divīzija un 128.motorizētā strēlnieku brigāde - pirmo reizi piedalījās kaujas operācijās 2024.gada maijā Harkivas apgabalā, kur tās uzbruka Ukrainas spēkiem. Mācības bija īsas un koncentrējās uz atsevišķiem karavīriem un nelielām vienībām," norādīja izlūkdienests.

Gadagrāmatas veidotāji pauda viedokli, ka veiksmīgā 44.armijas korpusa izveide apliecina, ka Kremlis ne tikai plāno, bet arī reāli spēj izveidot jaunas militārās vienības.

Dienestā uzskata, ka turpmākajos divos gados politiskās gribas trūkums nebūs šķērslis turpmākai Krievijas resursu mobilizācijai. Tomēr paliek jautājums, cik ilgtspējīgs būs jaunu militāro vienību izveides un uzturēšanas process trīs līdz piecu gadu termiņā.

"Tas lielā mērā ir atkarīgs no kara Ukrainā ilguma un iznākuma, ekonomiskās situācijas Krievijā un Rietumu apņēmības turpināt sankciju politiku," norādīja departamentā.

"Kremlis ir izvēlējies ilgtermiņa konfrontācijas ceļu un nolēmis mobilizēt papildu resursus bruņoto spēku atjaunošanai un militārās reformas īstenošanai. Ja Krievijai izdosies turpināt plānoto jauno formējumu veidošanu, Igaunija un NATO turpmākajos gados saskarsies ar ilgtermiņa militāru apdraudējumu no Krievijas puses," secināja Igaunijas Ārējais izlūkdienests.

Krievija Baltijas jūras reģionu uztver kā pieaugošu apdraudējumu, tas secinājis.

Ārējās izlūkdienests savā gadagrāmatā pauda, ka Igaunijas un Krievijas attiecības joprojām ir zemā līmenī un nav paredzams, ka tās tuvākajos gados uzlabosies. Tajā pašā laikā Krievija ir sākusi uztvert Baltijas jūras reģionu kā pieaugošu apdraudējumu.

"Krievija uzskata Igauniju par naidīgu valsti arī tāpēc, ka mēs nelokāmi atbalstām demokrātisko Ukrainu un tās integrāciju ar Rietumiem. Un pret šādu valsti var nākties izmantot atturēšanas pasākumus," brīdināja izlūki.

Lai gan Krievijas stratēģijā attiecībā uz Baltijas valstīm nav vērojamas principiāli jaunas pieejas, Igaunijas izlūkdienests secinājis, ka Maskavas bažas par reģionā notiekošo ir pieaugušas. Tas ir saistīts ar to, ka Krievijas pozīcijas Baltijas jūrā ir pavājinājušās pēc Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO.

Krievija par potenciāliem draudiem uzskata sakaru ceļu slēgšanu uz Kaļiņingradu un kuģniecības bloķēšanu Somu līcī.

Abos šajos scenārijos Krievijai būtu gan jāveic preventīvi pasākumi, gan jāizstrādā iespējamie atbildes pasākumi. No ekonomiskā viedokļa Krievijai ir liela ekonomiskā interese saglabāt brīvu kuģošanu Baltijas jūrā, jo 2024.gadā 32% Krievijas naftas eksporta notika caur Baltijas ostām. Caur šīm ostām tika eksportēti 58% Krievijas naftas produktu, norādīja Igaunijas Ārējais izlūkdienests.

Krievijas pareizticīgā baznīca un tās vietējās struktūras joprojām ir galvenais Krievijas ietekmes instruments Baltijas valstīs, secinājuši Igaunjas eksperti.

Neraugoties uz ģeopolitiskās situācijas izmaiņām, Krievijas politiskā spiediena instrumenti uz Baltijas valstīm nav mainījušies. Galvenā metode ir krievvalodīgo iedzīvotāju ietekmēšana savās interesēs un mēģinājumi radīt šķelšanos sabiedrībā.

Arsenālā joprojām ir "migrācijas ierocis", kad Krievija var izmantot nelegālos migrantus, lai izdarītu spiedienu uz Baltijas valstīm.

Krievija var ķerties arī pie iebiedēšanas un sabotāžas, brīdināja Igaunijas Ārējais izlūkdienests, vienlaikus atzīstot, ka Krievijai tomēr praktiski vairs nav nekādu ekonomisko sviru, lai izdarītu spiedienu uz Igauniju.

Atsevišķi Ārējās izlūkdienests uzsvēra, ka Krievijas pareizticīgā baznīca un tās vietējās struktūras, kas ir pakļautas Krievijas iestādēm un izlūkdienestiem, joprojām ir galvenais Krievijas ietekmes instruments Baltijas valstīs.

"Krievija to dara jau tagad un pārskatāmā nākotnē turpinās izplatīt viltotas vēstures versijas un rīkot starptautiskas kampaņas, lai diskreditētu Baltijas valstis, apsūdzot tās pareizticīgo vajāšanā. Aizbildinoties ar pareizticības un tradicionālo vērtību aizstāvību, Kremlis cenšas konsolidēt ietekmīgas personas, kas izplata Krievijas propagandu," teikts gadagrāmatā.