/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/02/08/16643338t1hb1f4.jpg)
Norvēģijas labdarības organizācija "Norsk Folkehjelp", kas specializējas atmīnēšanas operācijās, pēc ASV lēmuma iesaldēt finansējumu palīdzības misijām ārvalstīs nolēmusi atlaist 1700 darbiniekus 12 valstīs.
USAID apturēšanas dēļ Norvēģijas labdarības organizācija atlaidīs 1700 darbiniekus
Arī Norvēģijas Bēgļu padome pirmdien paziņoja, ka aptur humānās palīdzības pasākumus gandrīz 20 valstīs.
"Norsk Folkehjelp" paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma dēļ zaudējusi aptuveni 41 miljonu ASV dolāru jeb 40% no tās finansējuma mīnu un citu sprāgstvielu likvidēšanai.
Atlaišana plānota tādās valstīs kā Ukraina, Afganistāna, Irāka un Kambodža.
"Atbalsta iesaldēšana mīnu un sprāgstvielu iznīcināšanai ne tikai palēnina pašreizējo darbību. Tas aizkavēs un sliktākajā gadījumā dzēsīs milzīgo progresu, ko pasaule ASV vadībā ir panākusi cīņā pret šiem briesmīgajiem ieročiem," brīdināja "Norsk Folkehjelp" ģenerālsekretārs Raimonds Johansens.
Tramps ir parakstījis virkni rīkojumu, kuru mērķis ir samazināt federālos izdevumus, tai skaitā slēgt ASV Starptautiskās attīstības aģentūru (USAID). Prezidents svētdien izteicās, ka simtiem miljonu dolāru tiek novirzīti uz vietām, kur tiem nevajadzētu nonākt.
"Norsk Folkehjelp" līdz nesenam laikam nodarbināja aptuveni 3200 cilvēku un darbojās 21 valstī, bet janvārī, kad jaunais ASV valsts sekretārs Marko Rubio deva rīkojumu iesaldēt visu ASV palīdzību, izņemot Izraēlai un Ēģiptei, ierobežoja savu darbību.