Aicina vienoties par vēlamo bāzes pensiju ieviešanas variantu (1)

Lai gan bāzes pensijas nodrošināšanas koncepts kopš 2022.gada piedāvāts jau divas reizes, līdz šim šāda risinājuma izskatīšana valdības līmenī dažādu iemeslu dēļ nav notikusi, stāstīja LM valsts sekretārs Ingus Alliks. Šobrīd LM dots valdības uzdevums līdz 2026.gada 30.oktobrim "konceptuāli izšķirties" par to, vai un kā īstenot bāzes pensiju pakāpenisku ieviešanu.

Ministrijas pārstāvis informēja par pieciem potenciālajiem bāzes pensiju ieviešanas scenārijiem. Viņš uzsvēra, ka bāzes pensijas ieviešanas gadījumā nav plānoti grozījumi kopējā pensiju sistēmā. Arī gadījumā, ja tiktu ieviesta bāzes pensija, būtiski saglabāt pensiju sistēmas finanšu ilgtspēju jeb spēju ilgtermiņā finansēt uzņemtās saistības, nodrošināt sociālo ilgtspēju jeb pensijas apmēru adekvātumu, kā arī motivāciju iedzīvotājiem pilnvērtīgi piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā, skaidroja ierēdnis.

Pirmais bāzes pensiju ieviešanas variants paredzētu pilnveidot piemaksu piešķiršanu par katru apdrošināšanas stāža gadu, piesaistot piemaksas apmēru proporcijai no aktuālākās ienākumu mediānas.

Tas varētu izpausties divos variantos. Piemēram, no 2029.gada tiktu piemaksāts par katru apdrošināšanas stāža gadu, savukārt otrajā variantā no 2029.gada piemaksājot par stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim, bet no 2032.gada - par stāžu no 1996.gada 1.janvāra.

Kā atzīmēja Alliks, prognozēt precīzas papildu izmaksas visiem variantiem ir apgrūtinoši, un ministrijas aplēsēs veic procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pirmajā variantā 2029.gadā izdevumu palielinājums pie vidējās piemaksas apmēra palielinājuma 28,10 eiro apmērā varētu būt 146,1 miljoni eiro gadā jeb 0,3% no IKP, savukārt otrajā variantā 2029.gadā izmaksas pie vidējā piemaksas apmēra palielinājuma 20,03 eiro vērtībā būtu 104,1 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP.

Pakāpeniski abos variantos izdevuma palielinājums līdz 2050.gadam pieaugtu līdz 3,5% no IKP jeb 3,5 miljardiem eiro gadā.

Abos variantos piemaksas turpmāk pārskatītu katra gada janvārī, mainoties proporcijai no aktuālākās ienākumu mediānas un ienākumu mediānas apmēram.

Citā ministrijas piedāvātajā variantā no 2029.gada bāzes pensija visiem būtu noteikta 6% vērtībā no ienākumu mediānas, apmēru pakāpeniski paaugstinot, līdz tas sasniegtu 22% 2038.gadā. Paredzēts, ka apmērs tiktu celts reizi trīs gados ik pa 6 procentpunktiem. LM vērtējumā, šis būtu dārgāks variants par pirmo, jo sākotnēji tā ieviešana izmaksātu gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā varianta ieviešana.

Savukārt vēl citā variantā ar 2029.gadu bāzes pensija visiem tiktu noteikta 22% no ienākumu mediānas, veidojot konstantu, vienādu ikmēneša apmēru visiem saņēmējiem. Šo risinājumu sēdes dalībnieki komentēja bažīgi. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka šāds risinājums varētu veicināt to, ka cilvēki nevēlas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo "tik un tā valsts kaut ko iedos". Šim vērtējumam piekrita arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egīls Baldzēns, norādot, ka šāds risinājums būtu "absolūti demotivējošs" un veicinās to, ka jaunieši pavirši veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Visticamāk, finansējumu kādam no bāzes pensijas ieviešanas risinājumiem LM varētu rast, vai nu pārdalot esošos budžeta līdzekļus, vai arī rodot finansējumu nodokļu politikas pārbīžu rezultātā.

Pastāv variants arī neizvēlēties ieviest bāzes pensijas, tomēr tas varētu būt riskanti, ņemot vērā to, ka nākotnē mazās dzimstības dēļ varētu samazināties sociālo apdrošināšanas iemaksu maksātāju skaits. Tāpat pastāv arī pozitīva prognoze, ka iedzīvotāji turpinās dzīvot ilgāk.

LM kopumā skeptiski raugās uz risinājumu ieviešanu bez "piešprices no pamatbudžeta".

Līdz šim LM nav saņēmusi gala apstiprinājumu kādam no ieviešanas scenārijiem, bet teorētisku apstiprinājumu piedāvātajiem modeļiem devusi Latvijas Banka. Jāturpina sarunas arī ar citiem sociālajiem sadarbības partneriem, atzīmēja Alliks.

Plānots, ka šogad valdībā izskatīs konceptuālo ziņojumu par kādu no šiem variantiem, līdz ar to šī gada laikā cer tikai izšķirties par to, vai šādu risinājumu vispār jāsāk ieviest uzreiz vai pakāpeniski un vēlāk.

Senioru organizāciju pārstāvji sēdes laikā rosināja ātrāk paaugstināt piemaksu apmēru atsevišķi pensionāriem no 80 gadiem un vairāk, kas devušies pensijā pirms 1996.gada un saņem minimālu pensijas apmēru.

LM nav viennozīmīgas atbildes, vai atsevišķām grupām piemaksas būs iespējams ieviest ātrāk, taču ministrija varētu tuvākajā laikā veikt aprēķinus par potenciālajām izmaksām arī šim priekšlikumam.

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča pauda bažas, vai, paceļot minimālo pensiju apmēru, citi, kas ilgstošāka darba dēļ veikuši lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nejutīsies apdalīti.

Atbildot uz šo repliku, LM pārstāvis atzīmēja, ka minimālās pensijas noteikšana, sociālās apdrošināšanas iemaksas un bāzes pensijas maksājuma salāgošanas jautājums noteikti jāņem vērā, potenciāli ieviešot bāzes pensijas.

Tāpat LM turpina skaidrot, ka no šī gada nepieciešamais minimālais darba stāžs pensijas saņemšanai ir 20 gadi. Iepriekš stāža apmērs raisījis plašas diskusijas, piemēram, pastāv uzskats, ka ar lielām iemaksām var ātrāk nopelnīt, taču jāatceras, ka valsts var iejaukties pensiju sistēmā, jo tā nav "privāta apdrošināšana", pauda Alliks.

Jau vēstīts, ka labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) šogad Senioru lietu padomes sēdē pauda, ka lēmums par "bāzes pensiju" būtu jāpieņem jau šogad.

LETA jau aizvadītajā vasarā vēstīja, ka LM vēlas virzīties uz "bāzes pensijas" nodrošināšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem līdzīgi kā tas jau ir gan Igaunijā, gan Lietuvā. "Bāzes pensija" būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta tiktu izmaksāts papildu no sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Tā tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem.

Augulis skaidrojis, ka "bāzes pensijas" risinājums jebkurā gadījumā būs finansiāli ļoti ietilpīgs, bet, viņaprāt, uz to ir jāvirzās. Labklājības ministrs paudis, ka gala variantam būtu jābalstās uz novērtējumu par nostrādātajiem gadiem ne tikai no 1996.gada, bet attiecībā uz visu darba mūžu.

Pērn pensiju saņēma 436 893 iedzīvotāju un vidējais pensijas apmērs bija 580,96 eiro. Piemaksas saņēma 63% pensionēto, savukārt minimālo pensiju - 16% iedzīvotāju, liecina LM apkopotie dati.