Sprūds: Dronu nosēdināšanai civilās kritiskās infrastruktūras objektos brīnumnūjiņas nebūs

Runājot par dronu incidentu Rīgas lidostā, ministrs uzsvēra, ka viņa nostāja ir skaidra - šādus dronus ir jādabū lejā, tie ir jānosēdina ar veidiem, kas ir pamatoti konkrētajā situācijā. Lidosta ir civilais objekts, tāpēc, visticamāk, netiks lietotas ieroču sistēmas, kas var ietekmēt ne tikai ēkas, bet arī cilvēkus, skaidroja Sprūds.

"Visticamāk, negribēsiet, lai, atrodoties kādā no lidmašīnām, mēs izmantojam pretgaisa aizsardzības raķetes, šaujot pa droniem," pauda ministrs.

Otrkārt, kā uzsvēra Sprūds, katram ir jāzina sava atbildības joma. Lidostas gadījumā - tas ir civilais kritiskās infrastruktūras objekts, kurā primāra atbildība ir objekta turētājam. Pēc tam nāk iekšlietu resors, arī drošības dienesti, kas atbild par kritisko infrastruktūru, bet Nacionālie bruņotie spēki veic atbalsta funkciju.

"Bruņotie spēki atbild par robežu, militārajiem objektiem un kopumā militāru apdraudējumu novēršanu. Ne vienmēr katrs drons, kas ielido lidlaukā, vai lido virs citiem objektiem, ir militārs apdraudējums," uzsvēra ministrs.

Vienlaikus Sprūds atzina, ka nav viegli šos dronus nosēdināt, ko rāda arī citu valstu pieredze. Šajos gadījumos var izmantot pretdronu sistēmas, kas lielā mērā ir slāpēšanas sistēmas, bet arī šeit ir savi ierobežojumi, skaidroja ministrs. Proti, drons var ielidot ļoti ātri un ļoti ātri arī izlidot, tāpēc, pat ja tas tiek pamanīts, to nosēdināt nav pats vienkāršākais uzdevumus.

"Ar to mums ir jārēķinās, nebūs šeit brīnumu nūjiņas," pauda ministrs.

Kā vēstīts, šogad 13.janvārī Latvijas gaisa telpā trīs reizes tika noteikti īstermiņa ierobežojumi. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā.

Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc Civilās aviācijas aģentūras (CAA) skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.

Šajā dronu incidentā nav konstatēta iesaistīto amatpersonu ļaunprātīga rīcība, secinājusi Satiksmes ministrijas (SM) izveidotā komisija, kas pēc Ministru prezidentes uzdevuma vērtēja amatpersonu rīcību dronu incidentā.

Vienlaikus komisija secināja, ka incidenta laikā Rīgas lidostas, VAS "Latvijas gaisa satiksme" un CAA amatpersonas un operatīvie darbinieki, atbilstoši iepriekš noteiktām rīcības procedūrām, nodrošināja civilās aviācijas lidojumu drošumu. Lai novērstu apdraudējumu lidojumu drošībai atbilstoši procedūrām, uz laiku tika slēgta gaisa telpa, novirzot vairākas lidmašīnas uz rezerves lidlaukiem, tomēr komisijas ieskatā vēl ir jāievieš virkne uzlabojumu.

Tāpat komisija izvērtēja iesaistīto iestāžu lomu un spēju reaģēt uz kritiskās infrastruktūras apdraudējumu atbilstoši ģeopolitisko apstākļu izmaiņām un atzina, ka ir nepieciešami uzlabojumi.

SM no Rīgas lidostas padomes un valdes, kā no kritiskās infrastruktūras pārvaldnieka, sagaida aktīvāku rīcību risku politikas uzlabošanā. Tāpat SM sagaida uzlabojumus dronu radīto risku pārvaldībā, kurā ir jāiekļauj arī pretdarbības spējas nesankcionētu dronu lidojumu pārtraukšanai.

Vienlaikus lidlauka operatīvajiem dienestiem ir jāuzlabo savstarpējās sadarbības procesi, tostarp jāizveido dronu incidentu pārvaldības vienība, kurai, iekļaujot visas operatīvajā darbā un incidentu reaģēšanā iesaistītās struktūras, atbilstoši Eiropas aviācijas drošības aģentūras vadlīnijām ir jānodrošina dronu incidentu pārvaldība, norāda SM.

Ministrijā uzsver, ka incidenta izvērtēšanas rezultātā ir veikti vairāki tehniskie un taktiskie uzlabojumi. Tostarp ir pilnveidota apziņošanas sistēma un ir veikta tās pārbaude reāllaikā. Pēc ministrijā minētā, patlaban visas incidentu novēršanā iesaistītās puses nekavējoties saņem vienotu informāciju, kas ļauj attiecīgi rīkoties.

Tāpat līdz brīdim, kad Rīgas lidostā tiks izvietota šā gada 30.janvārī noslēgtā iepirkumā "Bezpilota gaisa kuģu radara noma" paredzēto iekārtu uzstādīšana, CAA ir radusi iespēju Rīgas lidostas teritorijā uzstādīt papildus dronu uztveršanas iekārtu, kas patlaban papildina Rīgas lidostā esošo sistēmu.

Vienlaikus Rīgas lidostas teritorijā ir nodrošināta arī pārvietojama dronu detekcijas sistēma, ko CAA ir nodevusi lietošanai Rīgas lidostā. Tāpat ir panākta vienošanās, ka minētās sistēmas darbosies līdz brīdim, kad Rīgas lidostas kapacitāte atbilstoši tiks nokomplektēta ar iekārtām, kas paredzētas norādītajā iepirkumā.

Atbilstoši Nacionālās civilās aviācijas drošības komisijas 3.februāra ārkārtas sēdē nolemtajam starp tiesībsargājošām iestādēm un civilās aviācijas uzņēmumiem būtu noslēdzama rakstiska vienošanās par dienestu mijiedarbību, pienākumiem un tehniskajām spējām.

Ministrijas ieskatā ar šādu vienošanos būtu precīzāk jāatrunā procedūras, tehniskās spējas, termiņi un citi nozīmīgi jautājumi, kā turpmāk reaģēt uz neidentificētu dronu veiktiem nesankcionētiem lidojumiem. Tāpat šāda prakse būtu pārnesama arī uz citu kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību.

SM solījusi līdz 11.februārim sniegt redzējumu par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem aviācijas un citu kritiskās infrastruktūras objektu drošības nodrošināšanai pret nesankcionētiem dronu lidojumiem.

Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādījusi, ka pēc SM iesniegtā izvērtējuma par amatpersonu rīcību dronu incidentā Rīgas lidostā no SM vēl papildus sagaida skaidru redzējumu par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem drošības uzlabošanai Rīgas lidostas un citu kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā.