VIDEO ⟩ Pērn prokuratūru pametis liels prokuroru skaits. Stukāna darbu iekšēji vērtē neapmierinoši (1)

Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteikušies trīs kandidāti – Juris Stukāns, kurš šo amatu ieņem patlaban, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis. Tieslietu padome sola drīzumā publicēt pretendentu attīstības koncepcijas. 25. aprīļa sēdē notiks visu triju iztaujāšana, un uz Saeimu apstiprināšanai tiks virzīts viens balsu vairākumu saņēmušais kandidāts.

Video: "Nekā personīga" sižets

Prokurors Uvis Kozlovskis piedalījās arī pirms pieciem gadiem notikušajā konkursā. Tajā sacentās astoņi pretendenti, un Kozlovskis labāko trijniekā neizvirzījās. Tāpēc juristu aprindās uzskata, ka reāla sacensība šoreiz notiks starp iestādes pašreizējo vadītāju Juri Stukānu un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta vadītāju Aivaru Ostapko.

VID datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka prokuratūrā Ostapko strādā no 2001. gada, viņa darbība pēdējos 20 gados pamatā bijusi saistīta ar metodiskajiem jautājumiem.

Ostapko idejas prokuratūras attīstībai "Nekā personīga" neizdevās uzzināt, jo virsprokurors no novembra atrodas darba nespējā.

Stukāns iepriekšējā konkursā bija vienīgais kandidāts no malas, jo pirms tam strādāja par tiesnesi Rīgas apgabaltiesā. Viņš uzskata, ka īstenojis visu pirms pieciem gadiem solīto, tai skaitā uzlabojis pirmstiesas kriminālprocesa darba organizāciju. Stukāns esot panācis, ka prokurori uzņemas daudz aktīvāku lomu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā. Un bijuši gadījumi, kad lietu izdevies pabeigt 48 stundās, piemēram, par sīkajām zādzībām vai braukšanu reibumā.

Iepriekš par Stukāna iecelšanu ģenerālprokurora amatā nobalsoja 92 deputāti. Vai politiķi būtu gatavi Stukānu atbalstīt arī atkārtoti, skaidru nostāju pauž vien dažās frakcijās.

Gunārs Kūtris, Saeimas deputāts (ZZS):

"Es gribētu zināt, kā ir veicies ar to, ko solīja, ka lietas ies ātri uz priekšu. Vai tās dažas lietas, kas aizgāja 48 stundu laikā, vai tā bija tikai “izrādīšanās”, vai tā ir prakse. Vai tas bija pirmo gadu entuziasms. Un tad viss noplaka. Procesi ir pārāk ilgi, pirmstiesas procesi."

Ringolds Balodis, Saeimas frakcijas "Latvija Pirmajā vietā" pārstāvis, bijušais Saeimas deputāts:

"Esošais ģenerālprokurors mūsu skatījumā ir strādājis ļoti apmierinoši. Viņa pieeja ir profesionāla. Līdz ar to mēs saglabāsim savu pozīciju un sliecamies atbalstīt viņu, ja, protams, viņa kandidatūra nonāks līdz parlamentam."

Antoņina Ņenaševa, Saeimas deputāte (Progresīvie):

"Ja mēs runājam par esošo ģenerālprokuroru, mēs redzam gan labas lietas, redzam, ka "Rail Baltica" lietās viņš iesaistās. Savukārt bēdīgi slavenajā Jēkabpils slepkavības gadījumā, un vardarbības ģimenē jautājumos mēs redzējām problēmas gan ar viņa komunikāciju, gan ar darbībām. Skatīsim, vērtēsim. Šobrīd nav tāda stingra viedokļa."

Par ģenerālprokurora kandidātu gan kā Tieslietu padomes loceklim, gan kā Saeimas deputātam būs jābalso Andrejam Judinam no Jaunās Vienotības. Viņam svarīga būs kandidāta pieredze un atbildība. Un tiesībsargu joprojām izmeklētā krimināllieta par kādreizējā viņa partijas biedra, ekspremjera Krišjāņa Kariņa dārgajiem čarterlidojumiem, Judina balsojumu neietekmēšot.

Andrejs Judins, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība), Tieslietu padomes loceklis:

"Varu atklāti teikt, mēs aktīvi komunicējam, par dažādiem jautājumiem. Kas saistīta ar likumu piemērošanu. Un par kaut kādām lietām, kur ir Kariņš, mēs nerunājam.Viņš (Stukāns) ir profesionālis. Un es arī strādāju profesionāli. Nav stāsts, ka ir lietas, kur ir kaut kādi poltiķi. Nē, tā nedrīkst skatīties vispār. Ņemot vērā, ka man būs jāuzklausa visi trīs kandidāti un jāpieņem lēmums, es tiešām, es negribu paust viedokli pirms uzklausīšanas. Patlaban nav nekādu signālu, ka kāds no kandidātiem nebūtu piemērots. Ka ir kaut kādas problēmas. Patlaban tādu ziņu nav."

Kriminālprocess par ekspremjera lidojumiem jau nepilnu gadu iestrēdzis KNAB. Un biroja vadītājs šonedēļ raidījumā "Krustpunktā" izteicās, ka izmeklēšanas darbs jau sen pabeigts, taču tiesībsargu starpā esot atsevišķas domstarpības par likuma piemērošanu. Tiesības uz aizstāvību ir bijušajam Valsts kancelejas vadītājam Jānim Citskovskim, bet Stukāns vēl rudenī pauda viedokli, ka izmeklēšana notiekot gan pret ierēdņiem, gan politiskām personām. Čarterreisu organizēšanā savulaik bija iesaistīts arī pašreizējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks no Jaunās Vienotības, kurš tobrīd pildīja arī premjera biroja vadītāja pienākumus.

“Nekā personīga” zināms, ka janvārī darba nespējā devusies Kariņa lidojumu lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. Viņai ārsts konstatējis izdegšanu Un lietā no 22. janvāra nozīmēts jauns prokurors. Stukāns noliedz, ka būtu iepriekš ietekmējis prokuroru rīcību. Jirgena ir pieredzējusi un augsti kvalificēta juriste, kura panākusi notiesājošu pirmās instances spriedumu bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona korupcijas lietā, kā arī īstenojusi valsts apsūdzību tiesā daudzos citos smagos un sarežģītos kriminālprocesos.

Stukānam par kolēģes izdegšanu nekas neesot zināms, viņš norāda, ka Jirgenas pārstāvētajā Ģenerālprokuratūras Korupcijas koordinācijas nodaļā esot zema noslodze un neesot jaunu lietu. Tomēr pērn darbu šai nodaļā atstāja vēl divi citi pieredzējuši Jirgenas kolēģi.

Pavisam pagājušajā gadā darbu pārtrauca rekordliels skaits prokuroru – 57 . Tas ir trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad aizgāja 19 prokurori. Iestāde savās atbildēs “Nekā personīga” raksta, ka, izņemot dažus gadījumus, prokurori atbrīvoti pēc paša vēlēšanās, jo devušies izdienas pensijā.

Tomēr satraucošu tendenci uzrāda kāda nesen notikusi iekšējā aptauja, kuras rezultāti publicēti janvārī. Prokuratūras vajadzībām tika izstrādāta speciāla anketa, lai pārbaudītu strādājošo apmierinātību ar darbu un lojalitāti organizācijai. Izpēti veica sertificēts organizāciju psihologs. Anonīmajā aptaujā konstatēts augsts izdegšanas risks 9% prokuroru, bet 33% ir uz izdegšanas robežas.

Gunārs Kūtris, Saeimas deputāts (ZZS):

"Interesanta informācija. Tā ir vadītāja atbildība. Ja tā būtu valsts kaut kādas lielās sistēmas problēma. Vadītājam savā dienestā jādomā, kā to novērst. Nevar būt tā, ka iestāde ir novesta līdz kliņķim un iestāde sāk buksēt. Tad kaut kas nav kārtībā, likumā, praksē, attiecībās."

Raidījumam zināms, ka anonīmajā aptaujā ir dots vērtējums arī ģenerālprokurora darbam. Skalā no 1. kas vērtējams kā slikti, līdz 5. kas ir teicami, Stukāns saņēmis 3,4 balles.

Ģenerālprokurora kandidātu atlases kārtība ir jauna. Tāpēc nav zināms, kas sagaidāms, ja parlaments nozares atbalstīto pretendentu noraida. Iepriekš ir bijuši piemēri, kad Saeima nav apstiprinājusi amatā tiesnesi, ko virza tiesu vara.

Stukāna pieminētās reformas vēl turpināsies. “Nekā personīga” zināms, ka drīzumā uz Augstāko tiesu varētu pāriet virsprokurors Māris Lej, un Stukāns izvērtējot gan viņa vadītās, gan tā dēvētās naudas atmazgāšanas koordinācijas nodaļas apvienošanu.