VIDEO ⟩ "Latvijas Dzelzceļš" iedzīvojies problēmās. Valdība uzņēmumā turpina pludināt naudu (3)

Vēl 2019. gadā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pārsniedza 40 miljonus tonnu. Pērn tikai 11,5 miljoni tonnu.

Video: "De Facto" sižets

Kravām samazinoties, augšup kāpušas valsts dotācijas. LDz pamatkapitāla palielināšanā un finanšu līdzsvara nodrošināšanā valdības ieguldītā summa kopš 2020. gada pārsniedz 140 miljonus eiro. Šogad valsts budžetā rezervēti vēl 26 miljoni dzelzceļa pagājušā gada zaudējumu segšanai.

"Protams, ne pasažieru, ne iekšzemes pārvadājumu apjomi nevar kompensēt, teiksim, divtūkstoš padsmitajos gados bijušos austrumu kravu apjomus," strādāšanu ar zaudējumiem skaidro uzņēmuma valdes loceklis Rinalds Pļavnieks. Viņš gan piebilst, ka LDz ir mazinājusi izmaksas, un tagad kompānijai, lai strādātu bez zaudējumiem, nevajag tik daudz kravu kā agrāk.

LDz stratēģija ir dažādot kravas, attīstot sakarus ar Centrālāziju un Baltijas pārvadājumus. Tomēr pērn aizvien puse kravu pārvadājumu bija ar Krieviju un Baltkrieviju. Lielākā grupa - graudi. Savukārt Igaunijā, pārņemot kaimiņvalsts nišu, LDz uz Krieviju vadā palmu eļļu.

Kravu tranzīts spilgti kontrastē ar valsts amatpersonu mudinājumiem saraut biznesa saites ar šīm valstīm.

"Protams, esam darījuši visu, lai LDz un tā meitas struktūras neiesaistītos šādu biznesu organizēšanā. Protams, tā infrastruktūra tiek uzturēta, un cita starpā arī privātie pārvadā atsevišķus kravu segmentus. Vai tie būtu graudi, vai kādi citi materiāli. Ir daudz plūsmu, kas nāk no Centrālāzijas. Tas mūsu pārvadājumu nozarē ir svarīgs virziens, bet mans vēstījums ir nemainīgs: ir jādara viss, lai mēs samazinātu atkarības no šīm divām agresorvalstīm," pauž satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Nav tā, ka LDz būtu pilnīgi norobežojies no Krievijas kravu apkalpošanas. Viens piemērs. Pagājušajā gadā LDz turpināja pārvadāt līdz terminālim Ventspilī Krievijas kompānijas Lukoil meitasuzņēmumā Saratovā ražoto ķīmisko vielu akrilnitrilu. Atsevišķas Lukoil aktivitātes ir pakļautas dažādu valstu sankcijām, bet uz šo gadījumu ierobežojumi neattiecas, uzskata dzelzceļā. Pretējā gadījumā - muita kravas cauri neizlaistu.

"Konkrētais produkts eksportā no Krievijas Federācijas nav sankcionēts. Attiecīgi nav sankcionētas iesaistītās puses - gan eksportētājs, tātad Lukoil, konkrēti par šīm te aktivitātēm, gan arī citi, protams, dalībnieki. Un loģiski, ka tas ir iemesls, kāpēc šīs kravas tiek pārvadātas," stāsta Pļavnieks.

Noprotams, ka dzelzceļā nevērtē, vai ar atļautu kravu tranzītu uzņēmums nepalīdz gūt ieņēmumus Krievijas rūpnīcām, kuras varētu apkalpot Krievijas militāro sektoru. "LDz neveido globālo sankciju politiku pret Krievijas Federāciju. Mēs to ievērojam, nevis veidojam papildus savas interpretācijas un aktivitātes," atzīmē LDz valdes loceklis.

Kritisks viedoklis par dzelzceļa saitēm ar Krieviju ir uzņēmējam, LTRK padomes loceklim Ģirtam Rungainim. Viņš uzskata, ka politiķiem būtu jāpieņem skaidrs lēmums, ko ar LDz iesākt.

"Valstij ir jāpasaka, ko grib darīt ar šo infrastruktūru, kāds ir mērķis. Principā no Latvijas ekonomiskās attīstības viedokļa šī te ir sadarbība ar ienaidnieku. Un skaidrs, ka šie 10 miljoni, plus mīnus, kravu, kas tur ieplānoti, pat tad ja viņas sauc par Kazahstānas vai kā savādāk, tā visa ir sadarbība ar ienaidnieku. Tās visas ir Krievijas kravas tajā vai citādā veidā," uzskata Rungainis.

Viņaprāt, arī pienācis laiks domāt, kuras no sliedēm vairs nebūtu uzturamas un būtu demontējamas Latvijas militārās aizsardzības plānu ietvaros.

Latvijas Darba devēju konfederācijā, kuras biedrs ir LDz, arī sagaida, lai valsts nodefinē dzelzceļa lomu nākotnē. Pašlaik esot jūtama vilcināšanās. "Uzņēmumam jādara viss, lai optimizētu, efektivizētu esošās izmaksas, padarītu šo biznesa modeli loģisku, bet nevar noliegt, ka dzelzceļa attīstība - tā ir politiska apņemšanās," teic LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Laiks ir pieņemt lēmumu, kā mēs rīkojamies. Ir skaidrs, ka šis austrumu platums ilgtermiņā nebūs funkcionāls, tātad ir jārestrukturizē "Latvijas Dzelzceļš". Šobrīd [Satiksmes] ministrija mēģina pielāgoties tai situācijai, kāda veidojas ar kravām, mēs savukārt mēģinām atrast risinājumu, kā atrast mazāko subsīdiju risinājumu,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Satiksmes ministrs Briškens sola tuvākajās nedēļās iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par dzelzceļa reorganizācijas plāniem. Viens no soļiem būšot esošās dzelzceļa sistēmas un "Rail Baltica" sapludināšana vienā uzņēmumā.

Ministrs gan atzīmē, ka vismaz pēdējo gadu LDz ir strādājis pie pārorientēšanās uz citu biznesa modeli. Gan samazināts darbinieku skaits, gan pamatdarbības uzsvars pārlikts uz pasažieru pārvadājumiem. Tas atspoguļosies arī investīciju plānā, piemēram, modernizējot stacijas un palielinot braukšanas ātrumu.

Jāatzīmē, ka joprojām nav pieņemts indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns, kuram bija jābūt jau 2023. gadā. Ministrijā skaidroja, ka plāns nav apstiprināts, jo vēl nav lēmumu par fondu projektu pārdalēm.