VIDEO ⟩ 250 eiro par kaiju. Atklāts, cik Rīgas pašvaldība tērē cietušu savvaļas putnu aprūpei

Ilgus gadus rūpes par galvaspilsētā cietušajiem dzīvniekiem pašvaldība uzticēja daktera Beinerta veterinārajai klīnikai. Pirms trīs gadiem to izkonkurēja biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele", kuru vada Ilze Džonsone. Kopš tā laika citi pretendenti konkursos nestartēja.

Video: "De Facto" sižets

Savukārt piedāvātā pakalpojuma cena ir gājusi uz augšu. 2021. gadā to summu (139 tūkstoši eiro bez PVN), ko pašvaldība ierēķināja trim gadiem, "Ulubele" iztērēja jau pusē no termiņa. Arī nākamajā iepirkumā 2023. gadā, kad uzvarēja uzņēmums "Sociālais uzņēmums Zoopolicija.lv" ar "Ulubeli" apakšuzņēmējos, nauda beidzās ātrāk par plānoto. Savukārt pērn rudenī "Zoopolicijas" iesniegtais piedāvājums ir bijis tik dārgs, ka pašvaldība nolēma iepirkumu pārtraukt.

Pašvaldība rūpes par savvaļas dzīvnieku aprūpi izdalīja atsevišķā iepirkumā, bet iedzīvotāju zvanus apkalpo pati. Analīze parādīja, ka cietušo vidū dominē nevis suņi un kaķi, bet gan – savvaļas dzīvnieki, no kuriem 80% ir putni. Pērn Rīgas pašvaldība sniedza palīdzību 711 putniem, kas izmaksāja 83 tūkstoši eiro. Tātad vidēji par vienu putnu samaksāti 116 eiro.

"Iepriekš noslēgtie līgumi ļauj fleksibli izpildītājam reaģēt uz situāciju brīdī, kad savvaļas putnu, piemēram, ir vairāk, tad nodarboties ar savvaļas putnu savākšanu, un tad tas līgums nosacīti tiek izsmelts. Neatrisinot suņu un kaķu problēmas," minēja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Līdzšinējie izcenojumi par cietušu putnu aprūpi (bez PVN) bija šādi: putna transportēšana – 35 eiro, pirmā medicīniskā palīdzība putnam – 30 eiro, tikpat – diennakts stacionārā, eitanāzija – 20 eiro. Ar "Ulubeli" vai tās vadītāju Ilzi Džonsoni saistītie pakalpojumu sniedzēji ir noslēguši līgumus ar vēl vismaz sešām Pierīgas pašvaldībām, taču cenas tur ir zemākas. Piemēram, Siguldas novada pašvaldība par putna eitanāziju maksā vienu eiro. Savukārt Ropažu novadā vidējās izmaksas par vienu putnu ir puse no cenas Rīgā – vidēji 55 eiro.

"Tas galvenais īpatsvars ir tieši putni. Viņiem sniegtā palīdzība un pakalpojumu izcenojumi ir dārgāki, nekā būtu palīdzība sniedzama mājdzīvniekiem. Tas manā izpratnē ir ačgārni. Šis pakalpojuma sniedzējs ir monopolists. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, departamentam jāsniedz šī palīdzība, jāorganizē. Tad jāsaka tā: uzņēmums veicina savu saimniecisko darbību uz savvaļas dzīvnieku iepirkumu rēķina," tā situāciju raksturoja RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītājs Renārs Grinbergs.

Rīga šobrīd pārskata savus iepirkumus saistībā ar palīdzību bezsaimnieka dzīvniekiem, lai viena liela iepirkuma vietā veidotu vairākus mazākus. Mērķis ir tādā veidā piesaistīt vairākus pakalpojuma sniedzējus, kuri šobrīd municipālos iepirkumos nepiedalās.

"Jā, iespējams, kādā kvantumā to noteikti var darīt, bet jābūt izvērtētam šim solim, nevis vienkārši, teiksim, ņemt no pašvaldībām naudu un katru zvirbulīti kaut kur vest un kaut kur mēģināt viņu likt. Mums šādas kapacitātes vienkārši nav, mūsu patversmei," tā teica dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa.

"De Facto" rīcībā ir dažu aizvadītā gada mēnešu atskaites par putnu aprūpi Rīgā. Lielākoties palīdzība sniegta kaijām, baložiem un vārnām. Dažreiz atzīmēts vienkārši – "mazs pelēks putns". Pērn jūlijā uz klīniku nogādāts zvirbulis, kuram sniegta medicīniskā palīdzība, apmaksāta diena stacionārā, nākamajā dienā viņš miris. Par šo zvirbuli pašvaldība samaksāja "Zoopolicijai" aptuveni simt eiro. Kas tieši noticis ar putnu, atskaitēs parādās reti. Mūsu aplūkotajās atskaitēs pilnīgi visi putni, kas ir eitanazēti, pirms tam ir saņēmuši arī medicīnisko palīdzību.

Lūgta paskaidrot, kādu medicīnisko palīdzību sniedz putniem, biedrības "Dzīvnieku pansija Ulubele" valdes locekle Ilze Džonsone teica: "Veterinārārsts apskata putnu. Veterinārārstiem ir izglītība. Viņi māk arī sniegt pirmo palīdzību savainotiem putniem. Diemžēl pašvaldības neapmaksā nevienam dzīvniekam ne rentgena izmeklējumus, ne asins analīzes."

Janvārī pašvaldība noslēdza jaunu līgumu ar uzņēmumu "Zoopolicija.lv" par savvaļas dzīvnieku aprūpi. Tā kopējā summa ir 160 tūkstoši eiro. Lai arī putna uzturēšana stacionārā vairs netiks apmaksāta, citās pozīcijās ir būtisks cenu lēciens. Šogad viena putna aprūpe izmaksās jau vidēji 250-300 eiro. "Jūs saskaitiet kopā visas šīs pozīcijas – aizbraukt pakaļ, aizvest uz klīniku, sniegt pirmo palīdzību un pēc tam nogādāt vēl uz patversmi vai dzīvošanai piemērotu vietu. Nu, ja kāds to var darīt lētāk, laipni aicināti, protams," sacīja I. Džonsone.

Raidījuma veiktā pašvaldību aptauja liecina – nekur citur tik daudz kā Rīgā par putniem nerūpējas. Ādažu novadā (14 putni), Saulkrastu novadā (14 – visi savvaļas dzīvnieki), Mārupes novadā (5 putni), Salaspils novadā (18 – visi savvaļas dzīvnieki), Ropažu novadā (18 putni) un Siguldas novadā (8 putni) – kopā cietušo putnu skaits, par kuriem parūpējās pašvaldība, pērn nesasniedza simtu. Jūrmalā pērn šim mērķim budžeta līdzekļi vispār netika tērēti. Liepājā min – visus putnus, kurus nav iespējams atlaist dabā, eitanazē.

Rīgas pašvaldība uzskata: rūpes par savvaļas dzīvniekiem vajadzētu uzņemties valstij. Šobrīd ZM virza Latvijas Pašvaldību savienības sagatavotus grozījumus, kas rosina šo pienākumu no pašvaldībām noņemt.

"Sarunās mēs vienojāmies ar Zemkopības ministriju, ka šī norma ir no [Dzīvnieku aizsardzības likuma] 39. panta jāizņem, jo tā nav adekvāta. Tā ir arī pretrunā ar citiem pantiem, kur ir pateikts, ka dzīvnieku nebrīvē turēt ir aizliegts un nav nekādas tādas glābšanas akcijas uz pašvaldības budžeta rēķina jārīko," tā uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode šo ierosinājumu neatbalsta, jo, viņasprāt, valstī ir jābūt kādam, kurš rūpējas par cietušiem savvaļas dzīvniekiem. Vienlaikus viņa uzsver – ne visi putni ir jāārstē. Taču šis lēmums ir jāpieņem pašām patversmēm un to veterinārārstiem.