Kosovā nedēļas nogalē notiks parlamenta vēlēšanas

Uz 120 parlamenta deputātu vietām kopumā pretendē 26 partijas un viens neatkarīgais kandidāts.

Desmit deputātu vietas ir rezervētas serbu minoritātei, bet vēl desmit mandāti - citām minoritātēm.

Šīs ir devītās Kosovas parlamenta vēlēšanas kopš 1998/1999.gada kara starp Kosovas separātistu partizāniem un Serbijas valdības spēkiem, kuriem nācās atstāt bijušo provinci pēc 78 dienas ilgās NATO gaisa bombardēšanas.

Taču tā ir pirmā reize kopš neatkarības pasludināšanas 2008.gadā, kad Kosovas parlaments nostrādājis pilnu četrus gadus ilgo pilnvaru termiņu.

Aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs kreisi centriskā LVV, taču tā, domājams, neizcīnīs absolūto vairākumu, lai izveidotu valdību bez koalīcijas partneriem.

Viens no iespējamajiem LVV koalīcijas partneriem ir centriski labējā Kosovas Demokrātiskā partija (PDK), kuras galvenos līderus Hāgas tribunāls ir apsūdzējis kara noziegumos.

Uz piedalīšanos valdības veidošanā pretendē arī valsts vecākā partija - konservatīvā Kosovas Demokrātiskā līga (LDK), kas gan zaudējusi daļu savas ietekmes pēc tās pirmā līdera Ibrahima Rugovas nāves 2006.gadā.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā partijas solīja algu paaugstināšanu sabiedriskajā sektorā, pensiju palielināšanu, izglītības sistēmas un veselības aprūpes uzlabošanu, kā arī nabadzības apkarošanu.

Taču maz tika runāts par to, no kurienes ņemt tam nepieciešamos līdzekļus. Kosova, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 1,6 miljonus, ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, un tās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai nepilni 6000 eiro.

Vēlēšanas arī izšķirs, kas pārstāvēs Kosovu strupceļā nonākušajās sarunās ar Serbiju, kurās kā starpnieks uzstājas Eiropas Savienība (ES).

Rietumi ir neapmierināti ar Kurti valdības lēmumiem aizliegt Serbijas dināra izmantošanu un naudas pārvedumus Kosovas pilsoņiem no Serbijas.

Vašingtona, Brisele un NATO komandētie stabilizācijas spēki Kosovā (KFOR) aicinājuši Prištinu atturēties no vienpusējām darbībām, bažījoties, ka tie var atkal uzkurināt starpetnisko konfliktu.

Taču sarunām par attiecību normalizēšanu ar Serbiju priekšvēlēšanu kampaņā tika pievērsts maz uzmanības.

Neskatoties uz to, etnisko serbu lielākā partija atteikusies no gadiem piekoptās boikota politikas un izlēmusi šajās vēlēšanās piedalīties.

Serbu saraksts (SL) ilgi ticis uzskatīts par Serbijas valdošās Progresīvās partijas marioneti, izsaucot Prištinas nepatiku.

Taču SL ieņem dominējošas pozīcijas serbu anklāvos, tajā skaitā municipalitātēs Kosovas ziemeļos pie Serbijas robežas.

Balsošana sāksies plkst.7.00 (plkst.8.00 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz plkst.19.00.

Vēlēšanu norisi uzraudzīs 100 starptautiskie novērotāji, kas pārstāv ES, 18 Eiropas Padomes novērotāji, kā arī vairāki desmiti citu starptautisko un vietējo organizāciju pārstāvji.