"Atrast darbu ir ļoti viegli." Latviete Gunda atklāti par iespējām strādāt un atpūsties Jaunzēlandē

Darbs un atvaļinājums Jaunzēlandē

Gunda stāsta, ka uz Jaunzēlandi līdzīgu mērķu nolūkos var nokļūt var teju ikviens jaunietis līdz 30 gadu vecumam. Tā ir iespēja, ko piedāvā Jaunzēlandes - Latvijas sadarbības līgums - darbadienu-brīvdienu vīza (working holiday visa). Ar šo vīzu cilvēki no 18 līdz 30 gadiem var gadu dzīvot, strādāt un uzturēties Jaunzēlandē.

"Gadā tie ir 100 cilvēki no Latvijas, kas to var īstenot. Vienkārši ir jāpaspēj laicīgi pieteikties, un teju ikviens var braukt, kurš atbilst pāris kritērijiem. Man vienmēr ir paticis ceļot.

Esmu bijusi gan Erasmus+ apmaiņas studiju un prakses, gan arī citās programmās, tāpēc tā bija tāda ilgi briestošo sajūta, ka ir jābrauc un jāpieredz pasaule visā tās dažādībā," stāsta latviete.

Viņa norāda, ka vīza dod iespēju strādāt un uzturēties gadu – tas ir galvenais nosacījums. "Vēl viens nosacījums ir tāds, ka tieši latvieši un vēl dažu citu valstu pārstāvji var pie viena darba devēja strādāt tikai trīs mēnešus. Augsti kvalificētu darbu atrast ir grūtāk.

Pieļauju, ka šāds nosacījums iekļauts, lai piesaistītu darbaspēku nozarēm, kurās valstij ir iztrūkums. Un Jaunzēlandē, piemēram, ir ļoti daudz sezonālo darbu lauksaimniecības, augļkopības, tūrisma un viesmīlības nozarēs," viņa saka.

Vienlaikus tas ir arī veids, kā aizsargāt vietējo darba tirgu – ierbežojot ārvalstnieku iespējas konkurēt ar vietējiem iedzīvotājiem par pastāvīgām darbavietām. Protams, tas arī pamudina cilvēkus ne tikai strādāt, bet arī ceļot, kas ir otra liela daļa no izsniegtās vīzas priekšrocībām.

Gunda šobrīd jau 10 mēnešus uzturas Jaunzēlandē. Par galvenajām atšķirībām starp ikdienas ritmu Latvijā un Jaunzēlandē, Gunda stāsta: "Atšķirība ir vieglums par dzīvi. Jaunzēlande ir ļoti izolēta no visas pasaules, viņiem nav tur lielu ģeopolitisku problēmu. Viņi ir ļoti tuvu dabai, ļoti novērtē savu darba un dzīves balansu. Daudz sporto, mazāk iespringst par lietām...

Viņi vēlāk atbild uz e-pastiem, vairāk sarunājas cits ar citu. Tāda lielāka kolektīvisma sajūta. Latvijas kultūra ir diezgan vērsta uz individuālismu - mēs katrs domājam par sevi, bet šeit ir vairāk tāda kopienas sajūta, ka dzīve ir jābauda."

Gundai izdevies sastapt arī citus latviešus, kas turp devušies līdzīgu mērķu dēļ. Vienā brīdī pat dzīvoja kopā ar četriem citiem latviešiem, īrējot kopīgu māju.

Latviete atklāj, kas mainījies viņas uzskatos par pasauli pēdējo 10 mēnešu laikā, esot Jaunzēlandē: "Es ļoti ceru, ka to viegluma sajūtu varēšu aizvest arī atpakaļ uz Latviju. Esmu iemācījusies tikt galā ar jebkādām bailēm, jo ik pēc 3 mēnešiem es biju situācijā, kur nav ne jausmas, kur es būšu pēc nedēļas vai pēc divām, vai pēc trīs. Un tā ticība un uzticība, ka viss sakārtosies...

Nav jēgas baidīties. Līdz ar to es domāju, ka es būšu drosmīgāka veidot savu labāko dzīvi. Es zinu, ka man nebūs bail arī iet, meklēt un izcīnīt savas iespējas. Klauvēt pie durvīm un meklēt atvērtus logus."

Vairāki darbi 10 mēnešu laikā

Latviete stāsta, ka daudzi arī izvēlas, piemēram, trīs mēnešus pastrādāt un mēnesi ceļot. Pēc tam meklēt citu darbu, bet tos vispār Jaunzēlandē atrast esot ļoti viegli.

"Es nekad neesmu meklējusi darbu ilgāk par pāris dienām, un tas process ir mazliet citādāks nekā Latvijā – ja Latvijā tas notiek vairāk digitālajā vidē, tad šeit visvieglāk darbu ir atrast vienkārši ejot, runājot ar cilvēkiem, atstājot savu CV vai piezvanot.

Es Latvijā strādāju sabiedrisko attiecību jomā, vēl pirms tam notāra birojā, bet pirmais darbs, ko es darīju Jaunzēlandē, bija cept picas picērijā.

"Un pēc tam es tirgoju grāmatas lidostā, veidoju sociālo tīklu saturu pāris uzņēmumiem. Tad aizbraucu strādāt uz kruīza kuģiem. Tad palīdzēju piesaistīt līdzekļus dažādām labdarības organizācijām, tad lasīju ķiršus. Un tagad es esmu atpakaļ lidostā pēdējo mēnesi pirms brauciena atpakaļ uz Latviju."

No ofisa krēsla līdz kuģa klājam

Vaicājot par darbu uz kruīza kuģiem, par ko Gunda stāstījusi savos "TikTok" video, viņa skaidro: "Uz kuģiem strādāju trīs mēnešus. Tā bija unikālākā pieredze no visām. No sabiedrisko attiecību biroja uz kuģa tauvošanu fjordos - tā atšķirība ir milzīga. Tas bija jautri un interesanti. Ļoti daudz iemācījos.

Es biju kuģa personāls. Tas ir līdzīgi kā lidmašīnās, ir stjuarti, kuri nodrošina tūristiem un ceļotājiem foršu pieredzi.

Tāpat uz kuģiem ir kuģa personāls, kas strādā tur."

Gunda stāsta, ka katru dienu viņai tika mainīta pozīcija, kur jāstrādā. Viņa strādāja gan kuģa kafejnīcā kā barista, gan citu dienu palīdzēja kapteinim tauvot kuģi pie ostas vai citus darbus. Citu dienu viņa bija arī palīgs virtuvē pašā kuģa pagrabstāvā.

"Uz kuģa gan nedzīvojām, jo tā specifika ir caur izbraukt jūrā un braukt atpakaļ. Un tā trīs reizes dienā, un tad vakarā atkal jāsagatavo kuģis nākamajai dienai."

Gunda stāsta, ka kruīza kuģis no ostas iet cauri fjordiem, iebrauc Tasmana jūrā, apgriežas apkārt un dodas atpakaļ uz ostu. "Noteikti ir nogurdinoši, ja strādā 24 stundas diennaktī uz kuģa. Taču es trijos, četros jau varēju doties mājās un darīt savas lietas," viņa norāda.

Runājot par algām, viņa video norāda, ka precīzu summu neatklās, taču tā ir mazliet lielāka par Jaunzēlandes minimālo algu – 1700 eiro uz rokas. Vienīgie izdevumi ir īre un ēdiens, ko nodrošina uzņēmums, jo darbinieki dzīvo kopīgā ciematiņā.

Latviete norāda, ka, viņasprāt, ir svarīgi, lai cilvēkam, kurš vēlas pamēģināt darīt dažādos darbus, piemīt divas kompetences - komunikācijas prasmes un praktiskums.

"Kruīza kuģis Jaunzēlandē ir vieta, kur sabrauks daudzu nacionalitāšu un kultūru cilvēki - ir jāspēj atrast kopīgu valodu ar indiešiem, vāciešiem, amerikāņiem, japāņiem, ķīniešiem, latviešiem, jebkuru. Otrkārt, praktiskums. Ātri spēt pielāgoties un iemācīties jaunas zināšanas."

Gunda stāsta, ka pārdesmit cilvēki, pateicoties viņas video, ir interesējušies vai jau tiešām atbraukuši uz Jaunzēlandi. Viņa ar saviem video dalās, jo grib parādīt citiem, cik pasaule ir pilna iespēju.

Ceļošana un mobilitāte - bez auto neiztikt

Gunda norāda: "Jaunzēlandē ir ļoti svarīgi nopirkt mašīnu. Šeit autobusu satiksme nav tik intensīva, vilcienu nav. Tā ka mašīna bija tāds liels pagrieziena punkts. Tad tiešām vari braukt un skatīties darbu. Pludmales, kur vari izrakt bedres, un tur apakšā ir karstie geizeri.

Ledāji kalnos, lupīnu lauki, ūdenskritumi, fjordi. Citreiz liekas negodīgi - kāpēc vienā valstī ir viss šis?"

Vaicājot par nākotnes plāniem, latviete saka: "Es domāju, ka tas Jaunzēlandes posms būs noslēdzies. Man nav sajūtas, ka gribu dzīvot tik tālu no mājām un no ģimenes. Bet man liekas, ka ar to ceļošanu esmu saindējusies.

Tur ir kaut kāda burvība, ko nekāda ikdienas rutīna nespēj dot. Meklēšu veidu, kā apvienot pasaules apskatīšanu ar karjeras izaugsmi un profesionālo dzīvi."

Viņas stāsts pierāda - pasaule ir pilna iespēju, un viss, kas nepieciešams, ir drosme un gatavība izmēģināt kaut ko jaunu.