Nedēļas nogalē Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina iedzīvotājiem?

Sinhronizācijas projektu Baltijas valstis sāka realizēt 2009.gadā, sākotnēji paredzot sinhronizāciju 2026.gada sākumā, tomēr, ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025.gada februārī.

Tehnisko pārslēgšanās uzdevumu veiks Baltijas elektrosistēmas operatori - Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls", Lietuvas "Litgrid" un Igaunijas "Elering".

Šobrīd Baltijas tīklā Latvijai ar Krieviju ir viens elektrotīkla savienojums, Igaunijai - trīs savienojumi, bet Lietuvai ir trīs savienojumi ar Baltkrieviju un divi ar Krieviju Karalaučos.

Sestdien, 8.februārī, Baltijas valstis, sākot no dienvidu puses, atslēgsies no Krievijas tīkla. Vispirms Lietuva atvienosies no Krievijas un Baltkrievijas, pēc tam no Krievijas tīkla atvienosies Latvija un tad sekos Igaunija.

No sestdienas, 8.februāra, līdz svētdienai, 9.februārim apmēram diennakti Baltijas valstis strādās izolētā elektroenerģijas sistēmā un veiks elektroenerģijas pārvades sistēmas izolētas darbības testus. Savukārt svētdien, 9.februārī, caur Lietuvas-Polijas savienojumu Baltijas valstis pieslēgsies kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam.

KEM pārstāvji arī uzsvēra, ka šāds izolētas darbības tests nav nekas ārkārtējs, un tādi ir notikuši arī iepriekš.

Ministrijā norādīja, ka sinhronizācija veicinās labāku Eiropas Savienības (ES) pārvades sistēmas savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties saskaņā ar kopīgiem un caurskatāmiem Eiropas noteikumiem, sniedzot ieguvumus visiem patērētājiem.

KEM arī minēja, ka Baltijas valstis neiepērk elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas kopš 2022.gada, un sinhronizācijai nebūs tieša ietekme uz apgādes drošumu, un ietekme uz tirgus cenu būs minimāla.

Ministrijā uzsvēra, ka sinhronizācija ir būtisks notikums, kam veltīta rūpīga, sistemātiska gatavošanās vairākos līmeņos - fiziskās infrastruktūras gatavība, pārvades operatoru IT sistēmu attīstība, reģionālā sadarbība un iesaistīto pušu koordinēta rīcība nacionālā līmenī.

KEM informatīvajā materiālā mājsaimniecībām norāda, ka, pieslēdzoties Eiropas elektrotīklam elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, vienlaikus nevar izslēgt īslaicīgus tehniskus starpgadījumus pat ideālos apstākļos.

Sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, tāpēc iedzīvotāji drošības dēļ aicināti sagatavoties, kā to dara, ja prognozēti nelabvēlīgi laika apstākļi - uzlādēt mobilo tālruni, datoru un citas ierīces, kā arī atslēgt ierīces, kuras ikdienā nelieto.

Ar padomiem, kā rīkoties īslaicīgu elektroapgādes traucējumu gadījumā, var iepazīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tīmekļvietnē. Mobilajā telefonā lejupielādējot "112 Latvija" lietotni, var savlaicīgi saņemt paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās.

Tāpat informatīvajā materiālā norādīts, ka mājoklī, kas tiek izmantots periodiski, ieteicams pārliecināties, ka tas ir atbilstoši sagatavots, un, ja ir aizdomas, ka bijis elektroapgādes pārrāvums, jāatceras īpašumu pārbaudīt, lai zemas temperatūras gadījumā novērstu ūdens cauruļvadu plīsumu riskus.

Savukārt attiecībā uz juridiskām personām KEM aicina uzņēmumus atkarībā no to darbības specifikas izvērtēt nepieciešamos un vēlamos pasākumus. Ja ir iespējams, atslēgt elektroierīces, kuras noteiktajos datumos netiks izmantotas. Uzņēmumi, kuros uzstādītas elektroiekārtas, kas ir jūtīgas pret strāvas svārstībām, sēdumiem, kāpumiem, aicināti individuāli izvērtēt nepieciešamību un iespēju pārtraukt elektroiekārtu darbību nedēļas nogalē.

KEM arī atgādina, ja elektroenerģijas pārvades tīklā radusies tehniska kļūda, ko pieļāvis viens no Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoriem - zaudējumus par nodarīto kaitējumu segs pārvades operators.

Ja sinhronizācijas procesā notiks apzināta, kaitnieciska trešo pušu iejaukšanās enerģētikas infrastruktūras darbībā, nodarot kaitējumu, lēmums par tālākajām rīcībām tiks pieņemts Baltijas valstu valdību līmenī.

Savukārt, ja radīsies elektroenerģijas pārvades vai sadales tīkla darbības traucējumi, kas nav saistāmi ar sistēmas operatoru kļūdu, tostarp, ja elektroenerģijas lietotāja darbības rezultātā būs radušies elektroenerģijas iekšējā tīkla darbības traucējumi, zaudējumi uzņēmumam būs jāsedz pašam vai arī būs jāvēršas pie apdrošinātāja, ja ir noslēgts līgums par šādu gadījumu apdrošināšanu.