Kronbergs: attālinātais darbs ir aizgājis nekontrolētā procesā (1)

Kronbergs gan atzina, ka "attālinātais darbs ir aizgājis nekontrolētā procesā". Viņš atzīmēja, ka tāds neesot bijis mērķis, kad ieviesa attālināto darbu pandēmijas laikā.

Attālinātais darbs ļāvis sākt efektīvāku esošo telpu izmantošanu, jo secināts, ka ir amati, kuros strādājošajiem nav visu laiku jāatrodas uz vietas, viņi var izmantot koplietošanas birojus un telpas, skaidroja Kronbergs. Pandēmija ieviesusi korekcijas un visi strādājuši attālināti, bet tagad cilvēki nemākot "atgriezties normālā procesā".

Kronbergs pastāstīja, ka viņa uzstādījums esot, ka iestādēs jāpārskata iekšējā kārtība vai lēmumi, kas izdoti pandēmijas laikā, un jānosaka, ka ir "normālais darba laiks", kurā jāierodas darba vietā. Vienlaikus esot jānosaka arī tas, kuri ir tie gadījumi, kad darba pienākumus var veikt attālināti. To viņš esot pārrunājis arī ar valsts sekretāriem.

VK direktors rosināja šajā jautājumā izmantot elastīgu pieeju, kad iestādē tiek nodrošinātas koplietošanas telpas, kuras darbinieki var izmantot un kas atrodas tuvāk viņu dzīvesvietai.

Tāpat viņš norādīja, ka darbiniekus, kas dzīvo tālu, piemēram, Latgales reģionā, nav plānots "dzīt katru dienu uz Rīgu".

"Mums ir atrunāts, cik reizes nedēļā šis darbinieks ierodas [darbā]," sacīja Kronbergs.

Līdztekus VK vadītājs norādīja, ka klātienē sākumā būtu jābūt jaunajiem darbiniekiem, lai izprastu organizācijas procesus, kultūru, darba specifiku. Un tikai tad varot sākt izskatīt iespēju kā nemateriālo bonusu darbiniekam ļaut daļēji strādāt attālināti.

"Ja mēs gribētu tagad visus "sadzīt" atpakaļ [klātienē] - mums jau vairs nav kur. Finanšu ministrija ir paņēmusi pie sevis Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts kasei saistībā ar centralizāciju grāmatvežu skaits ir palielinājies (..), Centrālā finanšu un līgumu aģentūra piegājusi klāt (..), Tieslietu ministrijai ir līdzīgi - Patentu valde, Uzturlīdzekļu garantiju fonds piegājis klāt (..)," skaidroja Kronbergs, piebilstot, ka arī Valsts kancelejā esot daudz koplietošanas kabinetu, kur cilvēki nāk tajās dienās, kad kabineti ir pieejami.

Viņš pieminēja, ka arī Valsts ieņēmumu dienestā noteikti neesot vajadzīgs visus cilvēkus vienlaicīgi "sadzīt" ēkā.

Kronbergs uzsvēra, ka vadītājam ir jāvienojas ar darbinieku par to, kuram ir tāda iespēja darbu veikt klātienē.

"Vadības blokam, vadošajiem ekspertiem, kas ir nepieciešami operatīvi ikdienā, komunikatoriem, tur ir skarbi, viņiem ir jābūt klāt," sacīja VK direktors.

Līdztekus viņš esot rosinājis valsts pārvaldei sludinājumos vairs nenorādīt attālināto darbu kā priekšrocību, izņemot gadījumus, ja ir kāds konkrēts amats, par kuru esot skaidrs, ka darbinieks var veikt savus pienākumus attālināti.

Tāpat Kronbergs aicinājis valsts sekretārus uzraudzīt savu ministriju pakļautībā esošās klientu apkalpošanas vietas, iestādes, nepieļaujot, ka tās darba laikā nav sasniedzamas.

Viņš norādīja, ka sākotnēji vērtēs, vai ir kādi uzlabojumi saistībā ar iestādes iekšējo lēmumu, noteikumu pārskatīšanu, darba laika noteikšanu, un ja vēl joprojām būs dzirdams, ka valsts pārvaldē cilvēki nav sasniedzami, pakalpojumu nevar saņemt, tad būšot jāvēršas pie šī jautājuma regulēšanas stingrāk.

Vienlaikus viņš norādīja, ka visu tikai ar likumu, noteikumiem regulēt nozīmē veicināt birokrātiju.

"Kādam pēc tam šie noteikumi jāpārskata, jākontrolē," sacīja Kronbergs.

Viņš uzsvēra, ka pagaidām neplāno klātienes darba jautājumu regulēt normatīvi, un norādīja, ka aizvien aktuālas ir Valsts kancelejas vadlīnijas "Elastīgā darba nodrošināšanai", kuras izstrādātas vēl pirms Covid-19 pandēmijas.

Vadlīnijās aicināts katru iestādi izvērtēt atbilstošāko risinājumu attālinātā darba organizēšanai, lai nodrošinātu iestādes funkciju nepārtrauktu izpildi.

Līdztekus vadlīnijās norādīts, ka attālinātais darbs ir piemērots nodarbinātajiem, kuru darba raksturs un specifika, kā arī prasmes un kompetences atļauj strādāt attālināti.

Kronbergs pauda, ka, iespējams, izvērtēs, vai nav nepieciešams grozīt šīs vadlīnijas, taču visai valsts pārvaldei šo jautājumu ar MK noteikumiem regulēt lineāri neesot iespējams.

"Mēs jau kopš Covid-19 visu laiku dabonam samazināt savus izdevumus, jo telpas ir tādas, kādas tās ir iestādēs. Esam veicinājuši arī to, ka valsts pārvalde ir moderna, atvērta, tāpēc mums ir ieviestas šīs koplietošanas telpas līdzīgi kā privātajā sektorā, un tagad pēkšņi ar vieniem noteikumiem pateikt, ka visi simtprocentīgi ir jāsadzen atpakaļ telpās, tad mums viņus nav, kur sadzīt, jo esam jau pārkārtojušies," sacīja Kronbergs.

Līdztekus Kronbergs akcentēja, ka ietaupījumi jāveic arī turpmāk.

"Tad mums jāsāk palielināt budžeta izdevumus uz saimnieciskajiem pakalpojumiem, un mēs to nevaram pieļaut un arī negribam šādu soli spert," sacīja Kronbergs.

Kā vēstīts, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) pauda, ka ir pēdējais laiks valsts pārvaldei pāriet uz darbu klātienē.

Saeimas priekšsēdētāja piekrita, ka sabiedrībā ir diskusijas par parlamenta darba organizāciju un iekšējo sadarbību. Mieriņas ieskatā, ir nepieciešama diskusija Saeimā, tāpēc viņa rosinās tikšanos ar parlamenta frakciju priekšsēdētājiem, lai pārrunātu minētos jautājumus.

Dienu vēlāk Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) arī norādīja, ka valsts pārvaldē klātienes darbam ir jābūt normai.

Vienlaikus premjere uzsvēra, ka šajā jautājumā risinājums vēl "nav uz galda", jo Covid-19 laika sekas esot tādas, ka ļoti daudzas iestādes strādā attālināti.

"Bet normai ir jābūt tādai, ka pamatā darbs ir klātienē, un tad var meklēt risinājumus ģimenēm ar maziem bērniem," sacīja Siliņa, piebilstot, ka demogrāfijas izaicinājumi un ģimenes jautājumi ir valdības prioritāšu sarakstā.

Tikmēr platformā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par attālinātā darba iespējas saglabāšanu valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs.