Vienlaikus lidlauka operatīvajiem dienestiem ir jāuzlabo savstarpējās sadarbības procesi, tostarp jāizveido dronu incidentu pārvaldības vienība, kurai, iekļaujot visas operatīvajā darbā un incidentu reaģēšanā iesaistītās struktūras, atbilstoši Eiropas aviācijas drošības aģentūras vadlīnijām ir jānodrošina dronu incidentu pārvaldība, norāda SM.
Ministrijā uzsver, ka incidenta izvērtēšanas rezultātā ir veikti vairāki tehniskie un taktiskie uzlabojumi. Tostarp ir pilnveidota apziņošanas sistēma un ir veikta tās pārbaude reāllaikā. Pēc ministrijā minētā, patlaban visas incidentu novēršanā iesaistītās puses nekavējoties saņem vienotu informāciju, kas ļauj attiecīgi rīkoties.
Tāpat līdz brīdim, kad Rīgas lidostā tiks izvietota šā gada 30.janvārī noslēgtā iepirkumā "Bezpilota gaisa kuģu radara noma" paredzēto iekārtu uzstādīšana, CAA ir radusi iespēju Rīgas lidostas teritorijā uzstādīt papildus dronu uztveršanas iekārtu, kas patlaban papildina Rīgas lidostā esošo sistēmu.
Vienlaikus Rīgas lidostas teritorijā ir nodrošināta arī pārvietojama dronu detekcijas sistēma, ko CAA ir nodevusi lietošanai Rīgas lidostā. Tāpat ir panākta vienošanās, ka minētās sistēmas darbosies līdz brīdim, kad Rīgas lidostas kapacitāte atbilstoši tiks nokomplektēta ar iekārtām, kas paredzētas norādītajā iepirkumā.
Atbilstoši Nacionālās civilās aviācijas drošības komisijas pirmdien, 3.februāra, ārkārtas sēdē nolemtajam starp tiesībsargājošām iestādēm un civilās aviācijas uzņēmumiem būtu noslēdzama rakstiska vienošanās par dienestu mijiedarbību, pienākumiem un tehniskajām spējām.
Ministrijas ieskatā ar šādu vienošanos būtu precīzāk jāatrunā procedūras, tehniskās spējas, termiņi un citi nozīmīgi jautājumi, kā turpmāk reaģēt uz neidentificētu dronu veiktiem nesankcionētiem lidojumiem. Tāpat šāda prakse būtu pārnesama arī uz citu kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību.