Francijas premjerministrs Beirū iztur parlamenta neuzticības balsojumu

Centrists Beirū, kuru decembrī prezidents Emanuels Makrons iecēla amatā, lai pārtrauktu mēnešiem ilgušo politisko krīzi, pirmdien izmantoja konstitūcijas pantu, lai bez balsojuma parlamentā pieņemtu budžetu, kas paredz izdevumu samazināšanu.

"Šis budžets ir steidzams solis," Nacionālajā sapulcē sacīja Beirū.

Taču šī mehānisma izmantošana - konstitūcijas 49.panta 3.punkts - ļauj opozīcijas partijām iesniegt neuzticības priekšlikumu, un piedāvājumu gāzt valdību ierosināja kreisi noskaņotā partija "Nepakļāvīgā Francija" (LFI), ko atbalstīja komunisti un zaļie.

Kaut gan Beirū ne tuvu nav vairākuma Nacionālajā sapulcē, gan sociālisti, gan galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) paziņoja, ka neatbalstīs divus neuzticības priekšlikumus, ko ierosināja kreisie ekstrēmisti.

Galu galā priekšlikums par budžetu ieguva 128 balsis, kas ir krietni mazāk nekā 289 balsis, kas vajadzīgas, lai gāztu valdību, kurai vēl ir nepieciešams augšpalātas Senāta apstiprinājums, lai projekts kļūtu par likumu.

Trešdienas darba kārtībā bija arī otrs neuzticības priekšlikums, kas bija vērsts pret valdības sociālās nodrošināšanas finansēšanas plānu, un paredzams, ka arī tas cietīs neveiksmi.

Tomēr novērotāji pauž, ka trešdienas balsojums, lai gan ir uzvara, tomēr nodrošina tikai nedaudz vairāk par atelpu premjeram.

"Gan sociālistu, gan Marinas Lepēnas galēji labējās partijas pasīvais atbalsts Beirū beigsies, tiklīdz tuvākajās dienās tiks pilnībā pieņemts 2025.gada budžets," norādīja riska analīzes uzņēmums "Eurasia Group", dodot 70% iespēju, ka valdība "kritīs tuvāko mēnešu laikā".

Beirū priekšgājējs Mišels Barnjē tika gāzts neuzticības balsojumā pagājušā gada beigās, atstājot Franciju nezināmos politiskajos ūdeņos.

Beirū valdības izdzīvošana būs atvieglojums Makronam, kas kopš parlamenta atlaišanas pagājušajā gadā ir saskāries ar aicinājumiem atkāpties.

Makrons gan uzsver, ka paliks amatā līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2027.gadā.