Koalīcijas politiķi rosina "nopietnu sarunu" par valdības turpmāko darbu

Kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ Rīgas pilī tikās ar premjerministri Eviku Siliņu, viņam nācās atbildēt arī uz žurnālistu jautājumiem par Latvijas Bankas prezidenta meklēšanas procesu. Pēc vairākkārtējas kandidātu raustīšanas ir kļuvis skaidrs, ka vienota valdošās koalīcijas kandidāta nebūs, taču, skaitot deputātu balsis “uz papīra”, cerības atgriezties amatā tagad atkal ir Mārtiņam Kazākam. Rinkēvičs, kurš tagad rosina diskusiju par to, kā būtu jāvirza centrālās bankas vadītāja kandidatūra, skaidru vērtējumu Siliņas kā koalīcijas vadītājas atbildībai par to nesniedza.

Šis varētu būt asākais publiskais prezidenta komentārs par šo tēmu preses konferencē: “Es teiktu, ka ir politisks un strukturāls problēmu kopums.”

Savukārt Siliņa šonedēļ vairākkārt atkārtoja, ka politiķiem esot jāizdara secinājumi, jo process nebija labs, taču galvenais esot rezultāts. Koalīcijas sadarbību tas neietekmējot, jo Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana neesot politiski prioritārs jautājums.

Vai Latvijas Bankas jautājums drīzāk būtu jāvērtē nevis kā cēlonis iespējamai valdības nestabilitātei, bet gan simptoms tam, ka problēmas jau ir? Siliņa šai versijai nepiekrīt: “Es neredzu, ka valdība šobrīd nestrādātu. Es domāju: tik daudz lēmumu, kā jūs redzējāt, fondu noteikumi, kas ir pieņemti arī decembrī, un šajā laikā ir ārkārtīgi liels darba apjoms. Tas, kas noteikti šobrīd ir jādara, ir jāskaidro, jo to lēmumu ir bijis tik daudz, ka ir pietrūcis varbūt laika tādai publiskai skaidrošanai. Bet liels paldies par jautājumiem. Valdība šobrīd strādā. Latvijas Bankas jautājums nekad nav bijis koalīcijas stabilitātes jautājums.”

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš parasti pārstāv ZZS visšaurākajos koalīcijas sarunu formātos, apstiprina, ka Kazāka jautājums ZZS atbalstu premjerei neietekmēšot: “Mums ir daudz svarīgāki citi jautājumi, kas ir mūsu dienas kārtībā, kur mēs redzam ļoti labu sadarbību ar Ministru prezidenti. Un mēs gribam turēties pie šīs labās sadarbības, jo šis nav vienīgais jautājums – mums ir gan birokrātijas mazināšanas plāns šobrīd galdā, mums ir finanšu un kapitāla tirgus attīstības plāns šobrīd galdā. Mums ir lauksaimniecības jomā ļoti nozīmīgi jautājumi šobrīd, kuru virzība šobrīd mūsu ieskatā norit pozitīvā virzienā. Kaut vai tas pats pārtikas cenu mazināšanas plāns, kas no Ekonomikas ministrijas nācis. Arī tur mēs redzējām atbalstu no kolēģiem, atbalstu no premjeres, lai tas iziet caur valdību un šobrīd jau ir Saeimā.”

Valainis gan piebilst, ka valdības dienaskārtībā ir vairāki jautājumi, uz kuriem viņš skatās ar bažām, piemēram, satiksmes nozarē. Šonedēļ viņš arī publiski pauda ideju, ka “Jaunajai Vienotībai” kā partijai, kura caur Finanšu ministriju ir valsts budžeta turētāja, būtu jāuzņemas arī Satiksmes ministrijas vadīšana.

Šo ideju atbalsta arī ZZS Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks, politikā daudz pieredzējušais Augusts Brigmanis, kurš šonedēļ nāca klajā ar vēl skaļākiem paziņojumiem – par nepieciešamo valdības restartu.

“Es gribētu teikt, ka būtu vajadzīgs tāds kalendārais plāns, grafiks, veids, kā mēs šos jautājumus atrisinām. Koalīciju savākt kopā, izrunāties un vienkārši virzīties uz priekšu. Man liekas, tas nav nekāds sarežģīts darbs: identificēt, kur ir atšķirīgie viedokļi, kāpēc ir atšķirīgie viedokļi par vienu jautājumu vai otru risinājumu,” intervijā “de facto” pauž Brigmanis. “Varbūt, ka kaut kur kas tāds ir, bet es vienkārši no tāda sistemātiska darba viedokļa, kā kādreiz tas ir bijis, kad, teiksim, es biju frakcijas vadītājs un bija citas valdības... Pie dažādām valdībām tā forma bija dažāda, bet tas veicamo darbu saraksts tādā veidā tika uzlikts uz galda.”

Brigmanis arī norāda, ka reizi par visām reizēm jāatrisina jautājums par to, kā tiek nodrošināts kvorums Saeimas sēžu zālē. Visām koalīcijā norunātajām lietām var pārvilkt treknu svītru pāri, ja kvoruma trūkuma dēļ opozīcija var noraut sēdi.

ZZS ideja, ka satiksmes nozare jāpārņem “Jaunajai Vienotībai”, tieši skartu satiksmes ministru Kasparu Briškenu no “Progresīvajiem”. Partijas līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs gan uzskata, ka jautājumu par Ministru kabineta sastāvu ir jēga vērt vaļā tikai tad, kad ir atrisināts galvenais jautājums – par koalīcijas prioritātēm, jo šobrīd par tām neesot skaidrības.

Bez šādas sarunas izmaiņas valdībā būtu vien kosmētiskas, pārliecināts Šuvajevs: “Ir valdības deklarācija, kur ir vairāki punkti, bet viena no tām pieejām, ko jau prezidents ir norādījis, un tur es pilnīgi pievienojos prezidentam, ka tas, kas atšķīra šo valdību sākumā no citām, bija šie pieci-seši konkrētie uzdevumi. Mēs sākotnēji bijām runājuši un vienojušies, ka šādā veidā mēs rīkosimies katrā pusgadā. Mēs to neizdarījām 2024.gadā. Šobrīd redzot to, cik ļoti grūti gāja ar Latvijas Bankas prezidenta izvēles procesu, es redzu, ka ir pamats tiešām atgriezties pie tieši šāda veida taktikas. Protams, tur būs jautājums par to, ka deklarācijā ir aptuveni 40 punkti. Mums ir jāizvēlas trīs-četri manuprāt, kuri šobrīd esošajā kontekstā ir tie svarīgākie.”

Arī “Jaunās Vienotības” (JV) frakcijas vadītāja vietnieks Ainars Latkovskis piekrīt, ka problēmu koalīcijai netrūkst. Viņš kā Nacionālās drošības padomes loceklis šonedēļ piedalījās sēdē, kurā vērtēts dronu incidents Rīgas lidostā un nolemts, ka Satiksmes ministrijai jāvērtē vairāku tai padoto iestāžu un kapitālsabiedrību amatpersonu atbildība.

“Pirmkārt, absurdi būtu domāt, ka mēs uzskatām, ka viss ir kārtībā, ja sabiedrība redz, ka nav kārtībā. Ļoti labi redzams, ka nav kārtībā, un līdz ar to ir nepieciešama skaidra, atklāta saruna par šo,” norāda Latkovskis, piebilstot, ka nerunā tikai par satiksmi.

“Es runāju kopumā par valdības darbu, un tai skaitā par satiksmi, kura ir pašlaik vismaz šai valdībai tā smagākā svara bumba pie tās kājas. Bet mēs jau nekur neliksimies. Mēs bez satiksmes vienkārši nevaram. Mēs nevaram bez “airBaltic”. Paldies Dievam, “Lufthansa” darījums. Bet tas jau neatrisina visas problēmas.”

Latkovska ieskatā, koalīcijas sarunu rezutlātā panākamais rezultāts būtu šāds: “Sarunai jānoslēdzas ar to, ko darām: viens, divi, trīs. Arī attiecībā uz to: vai mūsu mērķi šis ministrs spēj piepildīt? Šis spēj izdarīt? Es uzticos viņam? Viņš spēs? Ja nepieciešams, ir jāmaina! Protams, tai maiņai jānotiek uz tā pamata, ka visi piekrīt. Ja mums sākas vienkārši lēna sairšana valdībai tāpēc, ka viens otru apkaro un vairs nestrādā, bet strādā uz sevi vai lai ievainot savu konkurentu valdībā, nu, valstij tad tāda valdība nav vajadzīga.”

Jāpiebilst, ka kritiku par JV, valdības vai pašas premjeres Siliņas darbu pēdējā laikā paudis gan viņas priekštecis, no politikas aizgājušais Krišjānis Kariņš, gan kādreizējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Siliņa šo kritiku noraksta uz politisko paaudžu maiņu apvienībā: “Kā jau arī pagājušogad tika pieteikts, [partijas “Vienotība vadītājs, finanšu ministrs Arvils] Ašeradena kungs, piesakot arī partijas iekšējās vēlēšanās, ka mums ir laiks transformēties arī kā JV un “Vienotībai”, ka nāk jaunāka paaudze.

Skaidrs, ka ir kaut kāda šī paaudžu nomaiņa, kāds paliek vairāk neapmierināts, kādam varbūt ir citas iespējas, un skaidrs, ka viennozīmīgi cilvēkiem ir dažādi viedokļi. Jo tas, ka ir jāmainās partijai un jānāk jaunākai paaudzei, tas lēmums partijas valdē ir pieņemts.

Tas lēmums ir arī rezultāts tam, kāpēc es šeit esmu, un tāpēc arī valdībā ministri ir tādi, kas vēlas šādu jaunākas paaudzes politiku veidot. Bet tas, ka būs daudz un dažādu viedokļu demokrātiskā sabiedrībā, tas ir ļoti normāli.”

Valsts prezidents šonedēļ arī secināja, ka pašlaik sabiedrībā rodas neizpratne un pamatoti jautājumi par valsts varas institūciju rīcību un efektivitāti. Noprotams, ka Rinkēvičs šim risinājumu redz diskusijā par referendumu ierosināšanas kārtības maiņu.