Sabrukusi Norvēģijas valdības koalīcija

Valdību pametuši premjerministra Jūnasa Gāra Stēres pārstāvētās Darba partijas koalīcijas partneri - agrārā Centra partija.

Tomēr Stēre var turpināt vadīt mazākuma valdību līdz septembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Taču tam nepieciešams aizpildīt astoņu ministru amatus, kurus pametuši Centra partijas pārstāvji.

Norvēģijas konstitūcijā nav paredzēta iespēja izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.

Centra partijas frakcijas vadītāja Mārita Ārnstade paziņojusi, ka, neskatoties uz koalīcijas sabrukumu, vēlas, lai premjera amatā paliktu Stēre.

Darba partijas un Centra partijas vadītā mazākuma valdība pie varas atradusies kopš 2021.gada, taču tai nācies meklēt sadarbību ar citām partijām, lai izdabūtu caur parlamentu tās ierosinātos likumprojektus.

Jau labu laiku abas partijas konfliktējušas par 2019.gadā pieņemtās ES enerģētikas tirgus regulējumu paketes ieviešanu.

Lai gan Norvēģija nav ES dalībvalsts, tā cieši saistīta ar bloku, būdama Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) locekle. Turklāt Norvēģija ir svarīgākā ES gāzes piegādātāja.

Tāpēc Brisele izdara uz Oslo spiedienu, lai tā ieviestu tā dēvētās tīrās enerģijas paketes normas.

Stēre vēlējās iekļaut Norvēģijas likumos vismaz trīs vismazāk kritizētās direktīvas, kas ir šīs paketes sastāvā, pret ko kategoriski iebilda Centra partija, kas īpaši asi iestājās pret ES Enerģijas regulatoru sadarbības aģentūras jurisdikcijas attiecināšanu uz Norvēģiju.

Centra partija norādīja, ka tādējādi tiks mazināta Oslo kontrole pār pašu enerģētikas nozari un ka ciešākas saites ar ES enerģijas tirgu var novest pie elektroenerģijas cenu kāpuma.