Šodienas redaktors:
Dace Otomere
Iesūti ziņu!

VNĪ nodod ekspluatācijā četrus tiltus pār upēm uz Latvijas-Krievijas robežas

Latvijas robežsargs pie Latvijas – Baltkrievijas sauszemes robežas, kas tiks pilnībā pabeigta līdz 2023.gada 30.decembrim.
Latvijas robežsargs pie Latvijas – Baltkrievijas sauszemes robežas, kas tiks pilnībā pabeigta līdz 2023.gada 30.decembrim. Foto: Zane Bitere/LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevusi ekspluatācijā iepriekš izbūvētos iekaramos trošu tiltus pār četrām upēm uz Latvijas-Krievijas robežas - Zilupi, Ludzu, Liepnu un Rītupi, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Pagājušā gada nogalē noslēdzās Latvijas-Krievijas robežas žoga izbūve prioritārajos posmos un tika sākta SIA "Igate" iepriekš izbūvēto 99 kilometru žoga un citos infrastruktūras objektos konstatēto nepilnību novēršana, neparedzot tam papildu valsts finansējumu.

Gavrilova informē, ka 2024.gada beigās ir pieņemti ekspluatācijā "Igate" izbūvētie četri iekaramie trošu tilti, bet 2025.gadā aktīvi turpinās defektu un nepilnību novēršana visos iepriekš izbūvētos infrastruktūras elementos - patruļtaku, koka laipu un citos - uz valsts robežas.

Šogad VNĪ turpina darbu pie žoga un betona pontonu izbūves 15 kilometru garumā purvainajās, grūti aizsniedzamās zonās, ko veic SIA "Latvijas autoceļu uzturētājs". Gavrilova prognozē, ka visi darbi VNĪ vadībā tiks paveikti laikus, valdībai solītajā termiņā līdz 2025.gada oktobra beigām.

Patlaban izbūvēti 250 kilometri žoga - 99 kilometri, ko izbūvēja "Igate", un 151 kilometrs tika izbūvēts pagājušā gadā VNĪ sadarbībā ar sešiem būvuzņēmējiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas bija sadarbības modelis, kurā VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu. Žoga izbūvi purvainajās zonās 28 kilometru garumā tika izlemts nodrošināt garākā termiņā, lai efektīvāk izmantotu valsts līdzekļu, skaidro Gavrilova.

VNĪ 2023.gada vasarā saņēma uzdevumu vadīt, īstenot un uzraudzīt arī Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi 283,6 kilometru garumā ar Krieviju, kur VNĪ veic nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus un kontrolē paveikto. Tāpat 2021.gada rudenī tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras izbūvi, kur žoga izbūve tika pabeigta 2024.gada jūlijā.

Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā, par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic AS "Latvijas valsts meži", savukārt VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, kā arī notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju - Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, LVRTC, VNĪ, "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Valsts kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu