Ekonomists Strautiņš komentē "airBaltic" darījumu ar "Lufthansa" (2)

Viņš pauda, ka darījumā ietvertais vērtējums neiepriecina, salīdzinot to ar valsts līdzšinējiem ieguldījumiem, taču ir jāņem vērā šo ieguldījumu netiešā pozitīvā ietekme uz ekonomiku.

Vienlaikus Strautiņš uzsvēra, ka arī iepriekš pieņemtie lēmumi ir jāvērtē atbilstoši tajā brīdī pieejamajai informācijai.

Tostarp viņš skaidroja, ja iepriekš varētu zināt, ka būs Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, valsts politika aviācijas nozarē varbūt būtu bijusi citāda.

"Svarīgi arī tas, ka notikušais darījums padara mazāk ticamus sliktākos nākotnes scenārijus," pauda "Luminor Bank" ekonomists.

Viņš kā apsveicamu vērtēja to, ka šajā jautājumā beidzot notiek virzība, jo "airBaltic" ir jānodod privātajam sektoram, tālāk virzoties uz akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO). Strautiņš skaidroja, ka stratēģiskā investora piesaiste ir svarīga daļa no šī procesa.

"Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, lai uzņēmuma vadība arī turpmāk ņemtu vērā ne tikai tā komerciālās intereses, bet arī darbotos Latvijas ekonomikas labā, nodrošinot pēc iespējas plašāku lidojumu tīklu," norādīja ekonomists.

LETA jau ziņoja, ka trešdien, 29.janvārī, panākta vienošanās starp Satiksmes ministriju, "airBaltic" un "Lufthansa Group", kas paredz "Lufthansa" grupas investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Darījuma pabeigšana ir plānota 2025.gada otrajā ceturksnī pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc darījuma noslēgšanas tviterī vēstīja, ka atbilstoši līgumam uzņēmuma bāzes vieta paliks Rīgā un lidojumu savienojamība nesamazināsies.

Vienlaikus viņa akcentēja, ka valsts vēlas saglabāt savu līdzdalību aviokompānijā, un ir jārēķinās ar nākotnes ieguldījumu tajā. "Mērķis ir ļaut "airBaltic" iziet IPO procesu, lai arī privāti investori no ārpuses varētu ieguldīt privāto finansējumu un kopā ar valsti celt aviokompānijas vērtību," skaidroja valdības vadītāja.

"airBaltic" pērn septembrī paplašināja sadarbību ar "Lufthansa" grupu uz nākamajiem trim gadiem, iznomājot uzņēmumam lidmašīnas. Noslēgtā vienošanās stāsies spēkā no šā gada vasaras sezonas. Līgums paredz trīs gadu sadarbību, kuras laikā līdz 21 "airBaltic A220-300" lidmašīnai izpildīs lidojumus "Lufthansa" grupas vārdā tās maršrutu tīklā.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Tāpat šajā valdības sēdē tika nolemts, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.