APKOPOJUMS ⟩ Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates: svarīgākais līdz šim

Ārlietu ministre Baiba Braže debatēs norādīja, ka Latvijas interesēs ir arvien dziļāka ES un NATO sadarbība.

Viņa sacīja, ka Latvijai ir maksimāli jāizmanto ES aizsardzības industrijas programmas un finanšu instrumenti, lai sasniegtu NATO plānos identificētās kaujas spējas un turpinātu militāro palīdzību Ukrainai. Braže uzsvēra, ka spēcīga aizsardzības industrija ir būtiska visai ES konkurētspējai.

"Kopš kara sākuma Latvija ir nemitīgi strādājusi, lai stiprinātu ES sankcijas agresora iegrožošanai, un veidojot partnerības pasaulē, mazinātu atbalstu Krievijai," teica ārlietu ministre.

Viņasprāt, tieši tāpēc ir jāturpina agresora novājināšana, liedzot tai ienākumus un iegrožojot tās kaujas spēju atjaunošanu. Braže aicināja neticēt Kremļa naratīviem, ka sankcijas nestrādā. Viņa atzīmēja, ka tās strādā, Krievijas ekonomika patlaban ir kā jūkošs un brūkošs "kāršu nams".

"Mums ir jāturpina uz to izdarīt maksimāls spiediens ar efektīvām un vēl plašākām sankcijām. Šeit vistiešākajā mērā ir mūsu pašu atbildība kā politiķiem, kā uzņēmējiem un kā patērētājiem - vai mēs turpināsim dot kaut centu Krievijas kara mašinērijai," klāstīja ārlietu ministre.

Viņa akcentēja, ka biznesa un citu attiecību pārtraukšana ar Krieviju un Baltkrieviju, braucienu un ceļojumu izbeigšana uz šīm valstīm, Krievijas ietekmes un klātbūtnes mazināšana itin visur eiroatlantiskajā vidē, sankciju stiprināšana un to ievērošana "burtā un garā ir mūsu visu uzdevums un ikviena cilvēka atbildība".

Ārlietu ministre turpināja, sakot, ka pērn Latvija panāca trīs efektīvu ES sankciju kārtu ieviešanu pret Krieviju - tai skaitā mangāna rūdas eksporta un tranzīta liegumu uz Krieviju, ierobežojumus Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei un sankcijas pret Krievijas "ēnu flotes" kuģiem.

"Tāpat izdevās ievērojami salāgot Krievijas un Baltkrievijas sankcijas. Pērn Latvija rādīja priekšzīmi nacionālā un ES mērogā sankciju efektīvā izpildē," secināja Braže.

Viņa norādīja, ka Latvijas atbildīgie dienesti nepagurstoši strādā, īstenojot sankciju kontroli uz ES austrumu robežas - 80% no kravām, kas šķērso Krievijas un Baltkrievijas robežu, ir no citām ES valstīm. Braže uzsvēra, ka Latvija ir piemērs un pie mums pēc padoma un pieredzes vēršas citas ES valstis.

Viņa klāstīja, ka Latvijas prioritātes nākamajās sankciju kārtās ir tālāka Krievijas militāro spēju mazināšana, turpinot spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, divējāda lietojuma preču tirdzniecību, finanšu sfēru, propagandas mašinēriju, kā arī turpmāka "ēnu flotes" kuģu pakļaušana sankcijām.

"Latvija turpinās darbu ar trešajām valstīm, lai novērstu to palīdzību Krievijai sankciju apiešanā. ES ārējo attiecību griezumā, Latvija ir ievērojami attīstījusi dialogu ar visu pasaules reģionu valstīm," teica politiķe.

Latvijas prioritāte ir turpināt sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai

Latvijas prioritāte ir turpināt sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai, ceturtdien ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs norādīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa klāstīja, ka Latvija pilnībā tic Ukrainas uzvarai un tās spējai atjaunot savu suverenitāti un teritoriāli integritāti, un Latvija nekad nemainīs šo pozīciju. Braže piebilda, ka ar Ukrainu ir noslēgta divpusēja vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām.

"Apņemamies arī turpmākos divus gadus sniegt militāro atbalstu 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta un atbalstu rekonstrukcijai," apliecināja ārlietu ministre, norādot, ka Latvija īsteno arī citas iniciatīvas - darbs Latvijas virzītajā Dronu koalīcijā, militārā ekipējuma un bruņojuma piegāde un karavīru apmācības.

Braže teica, ka Ukrainas tauta iedvesmo ar divkāršu varoņdarbu - tā ne tikai cīnās un aizsargā savu valsti, bet zem raķešu uzbrukumiem to arī reformē un atjauno, nu jau kā topošu Eiropas Savienības (ES) un NATO valsti. Viņa uzsvēra, ka ir pavēries vēsturisks iespēju logu virzīties uz priekšu ar Eiropas integrāciju, un Ukrainas un Moldovas valdības to izmanto ar pilnu jaudu.

Viņa norādīja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, Moldovu un citas valstis reformu procesā ceļā uz ES. Tāpat Latvija turpinās dalīties ar savu pieredzi, zināšanām un arī ar ekspertiem.

"Ar nožēlu raugāmies, kā Gruzijas valdības veiktās izvēles ir attālinājušas ES perspektīvu. Tomēr Latvija turpinās atbalstīt gruzīnu tautas tiekšanos pēc nākotnes ES," sacīja Braže.

Pēc viņas paustā, ne tikai Gruzijas gadījumā ir skaidrs, ka pēc Kremļa rokasgrāmatas turpināsies centieni kooptēt valstu vietējās elites un plaša spektra iejaukšanās demokrātiskajos procesos.

Jārēķinās ar militāru konfliktu potenciālu eskalāciju dažādos pasaules reģionos

Jārēķinās ar militāru konfliktu potenciālu eskalāciju dažādos pasaules reģionos, ekonomiskās sāncensības saasināšanos un autoritāru režīmu centieniem graut starptautiskās tiesības un institūcijas, ceturtdien ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Politiķe akcentēja, ka tieši šajā kontekstā var redzēt, kā Ziemeļkoreja un Irāna tieši atbalsta Krievijas karu. Latvija ir arī atklāti pauduši bažas Ķīnai, ka tā "iespējo Krievijas karu" Ukrainā. Bražes ieskatā, šāds situācijas vērtējums un draudu izpratne ir vienota daudz valstu starpā.

"Vēl neesmu satikusi tādu valsti, kurai būtu pieņemami, ka tās robežas tiktu pārkāptas ar vardarbīgu, brutālu spēku. Tieši tāpēc nepieciešama aktīva, vienota rīcība, padziļinot attiecības un kontaktus ar ASV, piedaloties starptautiskos forumos un skaidri paužot Latvijas nostāju un aizstāvot intereses," pauda ārlietu ministre.

Uzrunājot deputātus, viņa sacīja - tas, kāds būs politiskais un militārais iznākums karam Ukrainā, ietekmēs arī Latvijas intereses un atbalsosies tālu aiz Ukrainas robežām, jo šim karam ir globāla ietekme. Viņas ieskatā, Krievija ir imperiāla, klaji koloniālu ambīciju dzīta valsts.

"Vāja Krievija būs vislabākā drošības garantija jebkuram Krievijas kaimiņam, jo īpaši tām valstīm, kuras ir ārpus NATO un Eiropas Savienības. Tā būs arī labākā recepte mieram un stabilitātei citos pasaules reģionos," stāstīja ārlietu ministre.

Pēc viņas paustā, Latvijas drošība balstās tajā, ko mēs un citas NATO valstis paveiksim paši savas drošības stiprināšanā. Tāpat arī no tā, kādu atbalstu Ukraina turpmāk saņems, kādu secinājumus Krievija izdarīs pēc agresijas Ukrainā. Braže uzsvēra, ka patlaban Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma - Latvija ir daļa no spēcīgākās militārās alianses pasaulē.

"Ukraina, cīnoties par savu brīvību, palīdz stiprināt visas demokrātiskās Eiropas brīvību un drošību. Krievija šobrīd nav spējīga veikt tiešu militāru uzbrukumu NATO aliansei," teica ārlietu ministre.

Viņa atzīmēja, ka Latvijas valdība turpina stiprināt Latvijas drošību gan palīdzot Ukrainai, gan veicot vēsturiskus ieguldījumus valsts aizsardzības un atturēšanas spējās. Braže uzsvēra, ka sabiedroto klātbūtne Latvijā ar katru gadu pieaug.

""Ir daudzas lietas, kas ir mūsu rokās. [..] Ne pie kā neved arī riešanās, emocijas vai apvainojumi sociālajos tīklos. Vienīgais, kam ir jēga, ir pamatīgs, proaktīvs darbs, kas maksimizē mūsu resursus - ar visiem partneriem un sabiedrotajiem," turpināja ārlietu ministre.

Viņa apliecināja, ka Ministru prezidentes uzdevumā Braže veido aktīvu dialogu ar jauno ASV administrāciju. Ārlietu ministre pieminēja, ka pagājušā gada decembrī viņa viesojās Vašingtonā, nākamā reize plānota februārī, lai tiktos ar jaunās ASV administrācijas pārstāvjiem, un izmantotu visas iespējas un starptautiskos formātus.

"Mēs kopīgi esam skaidri identificējuši virkni praktisku drošības un ekonomikas sadarbības projektu, kur mums ir kopīgas intereses. Viens no tiem ir enerģētikas neatkarība, tai skaitā sašķidrinātās dabasgāzes iepirkumi," klāstīja Braže.

Pēc viņas paustā, koncepta "Miers caur spēku" iedzīvināšana, aizsardzības un drošības stiprināšana, sadarbība enerģētikā un jaunajās tehnoloģijās, un agresora iegrožošana un turpmākais atbalsts Ukrainai - tie ir abu valstu kopīgās darbības virzieni.

Siliņa ārpolitikas debatēs uzsver rūpes par Latvijas drošību, ekonomiku un valstspiederīgajiem

Latvijas ārpolitikas mērķis paliek nemainīgs, prioritātes ir skaidras, tās ir drošība, ekonomika un mūsu valstspiederīgie, ceturtdien ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka stipra transatlantiskā saite, vienota un konkurētspējīga Eiropas Savienība, kā arī ciešāka reģionālā sadarbība ar Baltijas un Ziemeļvalstīm ir nozīmīgākie ārpolitikas uzdevumi, kas veicina Latvijas drošību un labklājību.

Premjere uzsvēra, ka, turpinot ciešu transatlantisko sadarbību, tiek atbalstīta stipra ASV līderība pasaulē. "ASV paliek mūsu stratēģiskais partneris un sabiedrotais," viņa piebilda.

Siliņa sacīja, ka svarīgi panākt arī lielāku ekonomisko sadarbību ar ASV, piesaistot investīcijas un atbalstot Latvijas eksportētājus.

Ministru prezidente savā runā arī atgādināja, ka Krievija turpina radīt galveno un ilgtermiņa apdraudējumu Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē.

"Ir izveidojies jauns "dzelzs priekškars" ar Krieviju un Baltkrieviju, kurās valda autoritāri un represīvi režīmi. Turpinām stingru sankciju politiku un tarifu palielināšanu. Atbalstām Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas vajadzībām," teica premjere.

Tāpat premjere norādīja, ka Latvijas ieguldījums aizsardzībā šogad ir 3,45% no iekšzemes kopprodukta. Viņa uzsvēra, ka arī ar Latvijas atbalstu Zviedrija kļuvusi par NATO dalībvalsti.

"Mūsu vēstījums agresoram ir skaidrs: nemaz nenāc, jo kopā ar saviem NATO sabiedrotajiem aizstāvēsim savu zemi no pirmā centimetra," teica Siliņa.

Premjere klātesošos aicināja atcerēties, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības.

"Mēs visi - valdības pārstāvji, Saeimas deputāti, mūsu Eiropas Parlamenta deputāti, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji - veidojam un ietekmējam Eiropas Savienības politikas," teica Siliņa.

Savā runas noslēgumā premjere aicināja būt lepniem par savu valsti un aktīvi stiprināt to.

"Mūsu diaspora ir jaudīga un dod pienesumu Latvijas ekonomikai un starptautiskajai ietekmei. Priecājamies par katru, kas pārstāv Latviju starptautiski - ne tikai diplomātijā, bet arī mākslā, sportā un tehnoloģijās," uzsvēra premjere.

Sprūds: Mēs esam kļuvuši par drošības nodrošinātājiem arī citiem sabiedrotajiem

Mēs esam kļuvuši par drošības nodrošinātājiem arī citiem sabiedrotajiem, ceturtdien ārlietu debatēs parlamentā pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Pēc viņa vārdiem, šodien parlamentā notiek drošības ārpolitikas debates.

"Mēs no tiesiskā viedokļa dzīvojam miera apstākļos, bet faktiski esam hibrīdkarā," teica aizsardzības ministrs, piebilstot, ka ir svarīgi, ka mēs neesam tikai novērotāji, bet ieņemam aktīvu pozīciju un esam proaktīvi.

Latvijas aizsardzības nozares misija ir aizsargāt Latvijas iedzīvotājus un valsti, vienlaikus esam Eiropas un NATO ārējās robežas sargātāji, uzsvēra Sprūds.

Aizsardzības ministra ieskatā, steidzami ir jāpalielina drošības budžets, lai nodrošinātu spējas, kas definētas NATO plānos. Patlaban aizsardzībā investējam 3,45% no IKP, bet ir jāvirzās uz 5% no IKP, norādīja Sprūds.

"Viens par visiem, visi par vienu," izteicās Sprūds, norādot, ka mēs ne tikai ņemam, bet arī dodam.

Ministrs atzīmēja, ka Latvijas iniciētā dronu koalīcija ir iekustinājusi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas dronu ekosistēmu. Latvijai ir jābūtu dronu tehnoloģiju lielvalstij, uzsvēra Sprūds. Pēc ministra vārdiem, Ukrainā notiek dronu tehnoloģiju karš, bet mēs spējam piegādāt to, kas ir nepieciešams.

Jau ziņots, ka Saeimā šodien notiek ikgadējās ārpolitikas debates. Sekot ārpolitikas debatēm klātienē aicināti Latvijā akreditēto diplomātisko misiju un starptautisko organizāciju vadītāji.