Eiropas Savienības (ES) amatpersonas sākušas apspriest iespēju atsākt iepirkt pa cauruļvadiem transportējamo gāzi kā daļu no potenciālās vienošanās Krievijas un Ukrainsa karā. Par to 30. janvārī ziņo britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz vārdā neimnētiem avotiem.
Medijs: ES apsver domu atsākt pirkt Krievijas gāzi kā daļu no miera vienošanās (3)
Idejas atbalstītāji uzskata, ka Krievijas gāzes iepirkumi pazeminās augstās energoresursu cenas Eiropā, mudinās Krievijas varas iestādes sēsties pie sarunu galda, kā arī dos abām karā iesaistītajām pusēm iemeslu ieviest un uzturēt pamieru.
Bet, kā liecina "FT" avoti, pret šādu ideju stingri iestājas Ukrainas sabiedrotie ES valstu vidū.
Trīs sarunām pietuvināti avoti "FT" norāda, ka ideju atbalsta dažas amatpersonas Vācijā un Ungārijā. Priekšlikumu atbalstījušas arī dažas citas ES dalībvalstis, kuras to uzskata par iespēju samazināt energoresursu cenas Eiropā. "Galu galā visi vēlas samazināt enerģijas izmaksas," sacīja kāda augsta ranga ES amatpersona.
Vienlaikus ideja par Krievijas gāzes iepirkumu atsākšanu pamatīgi saniknojušas amatpersonas Briselē un dažās Austrumeiropas valstīs, no kurām daudzas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā centušās samazināt ES atkarību no Krievijas energoresursu importa.
"Tas ir ārprāts. Cik stulbi mēs esam, ja pat apsveram to?" FT sacīja viena no vārdā nenosauktajām ES amatpersonām.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā ES ir ievērojami samazinājusi gāzes importu no Krievijas. Saskaņā ar ES datiem 2023.gadā Krievijas gāze veidoja mazāk nekā 10% no ES gāzes importa apjoma. 2021.gadā šis rādītājs bija 40%. Tomēr vairākas ES dalībvalstis, tai skaitā Slovākija un Austrija, turpināja importēt ievērojamus gāzes apjomus no Krievijas.