Cihanouskas biroja vadītājs: Atsevišķu latviešu rīcība liecina par atbalstu Lukašenko režīmam (8)

Viņš norādīja, ka par to, kas notiek Baltkrievijā, ir jārunā gan ar Latvijas iedzīvotājiem, gan cilvēkiem visā pasaulē. Malčanavs pieminēja, ka pārāk daudzi latvieši joprojām dodas uz Baltkrieviju, kas liek uzdot jautājumu par viņu atbalstu tur valdošajam režīmam. Tāpat šie cilvēki, kas šķērso Latvijas un Baltkrievijas robežu, nereti nesaprot, ka doties uz kaimiņvalsti ir bīstami.

Taujāts, kāda ir pašreizējā situācija Baltkrievijā, Cihanouskas biroja vadītājs sacīja, ka cilvēki nevar iziet ielās, un tā ir liela problēma. Ja cilvēks izietu ielās, viņu nekavējoties ieslodzītu. Malčanavs pieminēja, ka to ir grūti izskaidrot normālas, demokrātiskas valsts iedzīvotājam, kurš var brīvi paust savu viedokli, nesaņemot par to sodu. Viņš uzvēra, ka baltkrievi nedrīkst paust savu nepatiku, jo ir jāizrāda lojalitāte diktatoram, vēl vairāk - Lukašenko ir jāmīl.

Cihanouskas biroja vadītājs atzīmēja, ka Baltkrievijā ir daudz politiski ieslodzīto, kas atrodas cietumos. Oficiālie dati liecinot, ka Baltkrievijas ieslodzījuma vietās tiek turēti aptuveni 1300 politiski ieslodzīto, taču patiesībā šis skaitlis ir daudz lielāks. Viņš skaidroja, ka ne visus cietumos ieslodzītos atzīst par politiski ieslodzītajiem, jo viņu ģimenes neziņo par personas apcietinājumu cilvēktiesību aizsardzības organizācijai "Baltkrievijas Helsinku komiteja". Malčanava ieskatā, patiesais politieslodzīto skaits Baltkrievijā varētu 8800 cilvēku.

"Mēs varam tikai iztēloties, kāda būtu brīva Baltkrievija. Manuprāt, ideālais scenārijs būtu, ja Lukašenko atkāptos, atvainotos, stātos tiesas priekšā un atzītu savu vainu. Tad Baltkrievijā varētu notikt demokrātiskas vēlēšanas, un neatkarīgi no tā, kurš tajās uzvarētu, būtu svarīgi, lai vēlēšanas būtu brīvas un godīgas," teica Cihanouskas biroja vadītājs, uzsverot, ka cilvēkiem ir jābūt tiesībām pašiem brīvi izlemt, kas ir viņu prezidents.

Turpinot runāt par ideālo scenāriju, Malčanavs uzsvēra, ka būtu jāmaina arī konstitūcija, kuru aizvadīto 30 gadu laikā diktators ir grozījis vismaz sešas vai septiņas reizes. Viņš pieminēja, ka Cihanouskas birojā ir izveidota darba grupa, kas izstrādā jaunu Baltkrievijas konstitūciju.

"Mums ir jāpieņem jauni likumi, līdzīgi, kā to darīja Baltijas valstis pēc PSRS sabrukuma. Latvieši, igauņi un lietuvieši trimdā izstrādāja likumdošanas normas, un 1991.gadā tās tika apstiprinātas parlamentā. Baltkrievijai ir jākļūst par normālu valsti," teica Malčanavs.

Viņš arī norādīja, ka baltkrievi ir vairāk eiropieši nekā krievi, jo, ja paskatās vēsturē, Baltkrievija vienmēr ir cīnījusies pret Krievijas ietekmi. Malčanavs norādīja, ka Baltkrievija bija daļa no Lietuvas lielkņazistes, kas nozīmējot, ka baltkrievu saknes ir Eiropā.

"Mēs esam tuvāki Baltijas valstīm nekā Krievijai. Taču Krievija jau vairāk nekā 200 gadus sistemātiski iznīcina Baltkrieviju - mūsu valodu un kultūru. Tagad uz ielām vairs nedzird baltkrievu valodu. Mēs īstenojam kampaņu, lai publiskajā telpā baltkrievu valoda atkal varētu skanēt," sacīja Cihanouskas biroja vadītājs.

Viņš piebilda, ka Lukašenko ir padarījis baltkrievu valodu par opozīcijas valodu, piemēram, ja Minskā vai jebkurā citā vietā Baltkrievijā kāds sarunājas dzimtajā valodā, policija tādu cilvēku var uzskatīt par opozicionāru.

Jautāts, vai Lukašenko pievērš uzmanību dažādu valstu rezolūcijām, ar kurām tiek nosodīts notiekošais Baltkrievijā, Malčanavs piekrita, ka rezolūcijās pausto diktators īsti neņem vērā. Viņš sacīja, ka Lukašenko ir mēģinājis runāt ar Lietuvu, Poliju un Latviju, bet viņš ir aizmirsis, ka pirms dažiem gadiem pats bija atbildīgs par migrantu sūtīšanu pāri robežai uz Baltijas valstīm.

"Tagad viņš izliekas, ka sarunu mēģinājumi nav notikuši un ka viss ir mainījies. Mēs nevaram ļaut šai informācijai pazust - mūsu uzdevums ir par to runāt un atgādināt. Lukašenko režīmā cilvēka dzīvībai nav vērtības - tas attiecas gan uz baltkrieviem, gan latviešiem, gan jebkuru citu. Tieši tāpat ir arī Krievijā," teica Cihanouskas biroja vadītājs.

Runājot par to, ko citas valstis var darīt, lai sekmētu izmaiņas Baltkrievijā, Malčanavs uzsvēra, ka viens ir spiediena uzturēšana, bet otrs - sankcijas, taču tām jābūt vērstām pret režīmu, ne pret iedzīvotājiem. Viņš turpināja, ka cilvēkiem Baltkrievijā jau tāpat ir grūti izturēt.

"Galvenais - pastāvīgs spiediens. Ne mazāk svarīgi - nedrīkst viņu atzīt par prezidentu, tostarp arī masu mediju sagatavotajos materiālos. Viņš nav Baltkrievijas līderis, bet gan diktators. (..) Mēs esam brīnišķīga valsts. Mēs to mīlam un gribam būt brīvi. Tāds ir mūsu galvenais mērķis," sacīja Cihanouskas biroja vadītājs.

LETA jau rakstīja, ka trešdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika pasākums "Ne-vēlēšanas 2025", kurā Cihanouskas biroja pārstāvji stāstīja arī par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, tā sauktajām vēlēšanām un par to, kādā situācijā patlaban atrodas masu mediji. Pasākumu vadīja Cihanouskas biroja pārstāvis Igaunijā un Latvijā Malčanavs.

Diktators Lukašenko, kurš pārvalda Baltkrieviju jau gandrīz 30 gadus un ir apklusinājis gan opozīciju, gan neatkarīgos masu medijus, tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās 26.janvārī kandidēja uz septīto pilnvaru termiņu un, protams, tika pasludināts par uzvarējušu.

Pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātu viltošanas, kārtējo reizi par uzvarētāju pasludinot Lukašenko, 2020.gadā visu valsti pārņēma plaši masu protesti. Tie tika nežēlīgi apspiesti. Aptuveni 65 000 cilvēku tika aizturēti. Citi bija spiesti bēgt no Baltkrievijas. Cilvēktiesību aktīvisti lēš, ka patlaban valstī ir aptuveni 1300 politieslodzīto. Tagad visi ietekmīgākie opozīcijas pārstāvji atrodas vai nu cietumā vai ārvalstīs.

Cihanouska, kura kopš kandidēšanas 2020.gada prezidenta vēlēšanās dzīvo trimdā, gaidāmās vēlēšanas nosaukusi par farsu un aicināja baltkrievus balsot pret visiem kandidātiem.

Februārī notikušajās parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kurās drīkstēja piedalīties tikai Lukašenko lojāli kandidāti, Baltkrievija pirmo reizi atteicās uzaicināt novērotājus no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas.