Latvijas ūdenslīdējiem varētu būt nepieciešama vismaz diennakts kabeļa potenciālā bojājuma vietas rajonā

Līdz komentāra sniegšanas brīdim precīza bojājuma vieta vēl nebija konstatēta.

JS kuģis patlaban darbojas konkrētajā rajonā, lai veiktu pārbaudi un ar speciālas iekārtas palīdzību iegūtu videomateriālu, ko vēlāk attiecīgi nodotu kriminālprocesa virzītājam - Valsts policijai. Praktiski tas izskatoties tā, ka komanda jūras dzelmē nolaižot torpēdai līdzīgu iekārtu ar akustiskajiem sensoriem.

Viena misiju JS esot pabeiguši, tagad strādājot pie otras, tomēr Polencs nebija gatavs komentēt, vai ir kādi jaunumi.

Vienlaikus viņš aicināja apzināties to, ka JS ar iekārtām darbojas aptuveni 100 metru dziļumā, kur ir tumšs un diezgan slikta redzamība. Tāpat pārmeklējamais rajons ir pietiekami liels. Vispirms JS aptuveni 45 centimetru diametrā esošais kabelis ir jāatrod ar akustiskajām ierīcēm un tikai tad iespējams uzņemt videomateriālu.

"Tas ir laikietilpīgs un sarežģīts process. Gaidīsim rezultātus un tikai tad varēs pateikt, vai kabelis ir tā vai citādi bojāts," uzsvēra Polencs.

Valsts policija un starptautiskie partneri izmeklēs, vai un cik kuģi varētu būt iesaistīti incidentā. Arī JS turpinot citu kuģu analīzi un nepieciešamības gadījumā tos novēros.

Atgriežoties pie nedēļas nogales notikumiem, Polencs pastāstīja, ka LVRTC ziņojis par problēmu un JS šī problēma bija vēlreiz jāapstiprina, proti, JS novērošanas sistēmas konstatējušas kuģus notikuma vietā un vadoties no tās informācijas speciālisti mēģinājuši analizēt, kuri kuģi atradušies vistuvāk konkrētajā laikā un vietā. Tad attiecīgi kopā ar sabiedrotajiem sākta aizdomīgo kuģu apsekošana.

"Svētdienā mēs gājām pie viena kuģa, NATO kuģi pie citiem, Zviedrijas Krasta apsardze vēl pie citiem. Ņemot vērā, ka ātrumi nav lieli, bet attālumi gan ir lieli un attiecīgi bija kuģu virzība uz Somu jūras līci, tad ar Somijas un Igaunijas kolēģiem koordinējām apskates," uzsvēra Polencs.

Fiziski apsekošana nozīmējot to, ka bruņoto spēku kuģis pietuvojas civilajam kuģim un uzdod dažādus jautājumus, pēc kuriem var identificēt, vai civilais kuģis nodarbojas ar aizdomīgām darbībām. Tāpat tiek vizuāli apskatīts, vai kuģim nav kaut kas salauzts, noberzts, vai ārēji trūkst kāda detaļa.

Konkrētu pārbaudāmo kuģu skaitu un nosaukumus Polencs neatklāja, jo tas var traucēt kriminālprocesa virzību.

Medijos publiskota informācija, ka saistībā ar kabeļa bojāšanas incidentu Zviedrijas varasiestādes arestējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi "Vezhen". Bulgārijas kuģniecība "Navigation Maritime Bulgares", kam pieder šis kuģis, noliegusi apzinātu kabeļa sabojāšanu. Publiskotajās fotogrāfijās redzams, ka vienam no kuģa enkuriem trūkst lāpstiņas.

Polencs par konkrēto kuģi nekomentēja, taču apliecināja, ka maz ir ticams, ka kuģa vadība var būt neinformēta par enkura nepamatotu iekrišanu jūrā. "To nevar nesajust, jo enkuram velkoties līdzi viss kuģis dreb," piebilda Polencs.

Lai arī procedūras paredz, ka pie pārkāpuma konstatēšanas JS drīkst aicināt civilo kuģi doties uz Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem un organizēt kuģa apskati, publiski politiskajās aprindās jau izskanējusi nepieciešamība sakārtot starptautisko regulējumu, kas ļautu JS daudz efektīvāk rīkoties. Patlaban starptautiskajos ūdeņos ir daudz ierobežojumu, lai JS varētu efektīvāk apturēt, apmeklēt vai novirzīt aizdomīgu kuģi. Patlaban regulējums pieļauj to, ka aizdomīgam kuģim ir tiesības nepakļauties un JS nav tiesīgi bez karoga valsts apstiprināšanas pielietot spēku kuģa apturēšanai.

Runājot par NATO Baltijas jūras patrulēšanas misiju, Polencs norādīja, ka tas ir formāts, kur visas misijā iesaistītās valstis ir iesaistītas vienotā koordinējošā pasākumā. Tas ietver papildu NATO kuģu iesaisti un to rotāciju. Latvija rotācijas kārtībā uzturēs savu dalību šajā operācijā. Matemātiski, protams, esot vienkārši pielikt klāt papildu kuģus, taču JS šajā misijā skatoties no rotācijas principa, uzturot kuģu tehnisko stāvokli atbilstošā gatavībā.

JS jau kopš 2022.gada pilda valdības rīkojumu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un tam ir norīkots kuģis, turklāt kopš pagājušā gada novembra JS ir papildus gatavībā norīkojuši mīnu meklētājus. "Paskatīsimies. Ja būs vēl iespēja, tad vēl liksim kuģus klāt, bet tagad grūti pateikt, ka šodien divus vai trīs kuģus organizējam," uzsvēra Polencs.

Viņš arī informēja, ka Krievijas "ēnu floti" pārsvarā veido tankeri un JS atbildības teritorijā katru dienu atrodas aptuveni četri šādi kuģi, kuri atrodas tā dēvētajā "ēnu flotes" sarakstā. JS šos kuģus pastiprināti pieskata.

Kopumā Latvijas JS atbildības rajons ir līdzīgs Kurzemes platībai. Civilie kuģi šajā rajonā pārvietojas ar 20-40 kilometriem stundā un šajā teritorijā diennaktī atrodas 50-70 kuģi dažādās vietās, norādīja JS komandieris.

Jau vēstīts, ka svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā tika bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Saistībā ar šo incidentu Zviedrijas varasiestādes arestējušas zem Maltas karoga kuģojošo sauskravu kuģi "Vezhen". Bulgārijas kuģniecība "Navigation Maritime Bulgares", kam pieder šis kuģis, noliegusi apzinātu kabeļa sabojāšanu.

Arī Zviedrijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu - par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos".

Neviena persona saistībā ar izmeklēšanu pagaidām nav aizturēta. Kuģa apkalpē ir astoņi Bulgārijas un deviņi Mjanmas pilsoņi.

Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, kā arī par kaitniecību.

Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.