Tāpat plāns paredz uzlabot pieejamību rekonstruktīvajām operācijām, kas palīdz pacientiem atgūt dzīves kvalitāti un labbūtību pēc ārstēšanas.
Kopā jaunā plāna apspriedē izskatīti 150 nozares pārstāvju priekšlikumi, un "daži no tiem tiks integrēti plānā", apliecināja Janka. Priekšlikumi galvenokārt bijuši par skrīningu un veselības datu digitalizāciju.
"Veselības aprūpē ir jāņem vērā budžeta iespējas, kas ierobežo paveicamo apjomu un liek izvirzīt prioritātes, tāpēc priekšlikumi palīdzēs kopīgi virzīties uz priekšu un sasniegt labākos iespējamos rezultātus," norāda ministrijas pārstāve.
Plāna izstrāde noritēja sadarbībā ar nozares ekspertiem, ārstiem, pacientu organizācijām un veselības nozares pārstāvjiem. Piecās tematiskajās domnīcās, kas norisinājās 2024.gada pavasarī un vasarā, tika izvērtētas būtiskākās problēmas un izvirzīti risinājumi un mērķi onkoloģijas jomā turpmāk.
Domnīcās apspriesta pacientu pieredzes uzlabošana, vēža profilakse, ārstēšanas kvalitāte, bērnu onkoloģija, datu digitalizācija un vēža reģistra attīstība. Šo diskusiju rezultātā tapusi "daudzpusīga plāna redakcija, kas atspoguļo dažādu pušu viedokļus un prioritātes", norāda ministrijā.
Ministrijā vērš uzmanību, ka Latvijā ir ap 90 000 iedzīvotāju ar ļaundabīgā audzēja diagnozi un vēzi joprojām ir otrais biežākais nāves cēlonis, veidojot 20% no visiem nāves gadījumiem. Bērnu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir zemāka nekā pieaugušo populācijā - 2022.gadā ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 74 bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam.