SM ziņojums par papildu finansējumu "Rail Baltica" joprojām neiekļūst valdības dienas kārtībā

SM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta (MK) virzītā informatīvā ziņojuma protokollēmumam "RB Rail" darbības nepārtrauktības nodrošināšanai 2025.gadā ir nepieciešami kopumā 6,59 miljoni eiro.

Šīs izmaksas ietver 3,8 miljonus eiro "Rail Baltica" projekta pārrobežu aktivitātēm un Latvijas aktivitātēm, kuras kopuzņēmums īsteno SM uzdevumā un kuras ir jāsedz šā gada pirmajā ceturksnī. Papildu 2,42 miljoni eiro ir nepieciešami "RB Rail" darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, bet 363 000 eiro ir nepieciešami būvuzraudzības pasākumiem, kas netika atbalstīti 2023.gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF10) uzsaukumā.

SM norāda, ka ministrijas aprēķinā nav iekļauti "RB Rail" norādītie Vispārējo pārvaldības izmaksu neattiecināmības riska izdevumi 3,26 miljonu eiro apmērā.

Papildu ziņojums par atlikušo maksājumu daļu tiek plānots šā gada aprīlī.

Pēc ministrijā teiktā, ja valdība kavēsies lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, SM nevarēs turpināt pildīt MK lēmumu par "Rail Baltica" pirmās kārtas īstenošanu, jo tās izpildē ir nepieciešama "RB Rail" ekspertu iesaiste. Tāpat Latvija nevarēs pabeigt sāktos projektēšanas darbus, saņemt atbalstu finansējuma piesaistē un juridiskajos jautājumos, kā arī izmantot citas "RB Rail" nodrošinātās atbalsta funkcijas.

Ministrijā atzīmē, ka pēdējā gada laikā SM ir padziļināti analizējusi ar projektu saistītās izmaksas, cieši sadarbojoties ar projekta ieviesējiem, lai vienkāršotu projekta tehniskos risinājumus. Vienlaikus tiek nemitīgi pārskatītas ar projektu saistītās administratīvās izmaksas, lai atteiktos no izdevumiem, kas nav obligāti nepieciešami. Salīdzinot ar iepriekš prasīto finansējuma apmēru, izmaksas ir samazinātas par pieciem miljoniem eiro, tomēr pastāv objektīvi apstākļi, kas palielina finansiālo slogu uz valsts budžetu.

Ministrijā arī atgādina, ka pagājušā gada vasarā Eiropas Komisija (EK), ņemot vērā ierobežoto finansējumu, nolēma prioritāri atbalstīt galvenokārt dzelzceļa infrastruktūras (pamattrases) būvdarbus. Pārējās saistītās aktivitātes, tostarp nekustamo īpašumu atsavināšana, būvuzraudzība, projekta vadība, turpmāk ar lielāku intensitāti būs jāfinansē no citiem avotiem. Par šo EK lēmumu un tā ietekmi SM informēja gan Finanšu ministriju (FM), gan valdību.

SM uzsver, ka informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2025.gadā MK izskatīšanai iesniedza pērn 16.decembrī, taču Valsts kanceleja joprojām nav iekļāvusi šo jautājumu MK sēdes dienas kārtībā. Patlaban SM sadarbībā ar "RB Rail" strādā pie risinājuma, lai ceturtdien, 30.janvārī, padomes sēdē tiktu pieņemts lēmums par termiņa pagarinājumu - vai nu uz vienu mēnesi, vai līdz laikam, kad jautājums tiks skatīts MK.

Iepriekš "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši 2024.gada decembra MK un "RB Rail" uzraudzības padomes lēmumam "RB Rail" valde ir nolēmusi apturēt visas Latvijas ietvaros īstenojamās aktivitātes, kas varētu radīt jaunas piegādātāju izmaksas uzņēmumam.

Kivila skaidroja, ka šis lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr MK nepieņems skaidru nostāju attiecībā uz "RB Rail" Latvijas daļas finansēšanu deviņu miljonu eiro apmērā. Apturētās aktivitātes ietver darbus, piemēram, projektēšanas nodevumu izvērtēšanu, vadību un ekspertīzi, un MK uzdotos uzdevumus, kuri saistīti ar projekta ieviešanu Latvijā un ir "RB Rail" atbildība pirmajā kārtā.

"RB Rail" valde kopuzņēmuma padomes sēdē rosinās padomi atlikt nākamo lēmumu pieņemšanu par mēnesi, jo MK ir iesniegts informatīvais ziņojums par trūkstošo finansējumu, bet tas vēl nav skatīts.

SM informatīvajā ziņojumā norādījusi, ka 2025.gada sākumā ir jāpieņem lēmums par 22,424 miljonu eiro papildu nepieciešamo finansējumu būvdarbu indeksācijas un "RB Rail" netiešo neattiecināmo izmaksu segšanai, savukārt šogad aprīlī ir jāpieņem lēmums vēl par 49,067 miljonu eiro nepieciešamo nacionālo finansējumu projekta īstenošanai.

Ziņojumā teikts, ka "RB Rail" patlaban gatavo 2025.gada budžetu, un līdz šim "RB Rail" ir saņēmis informāciju no Lietuvas un Igaunijas akcionāriem par 2025.gada pieejamo finansējumu. Tostarp Igaunijā tas veido 6,9 miljonus eiro un Lietuvā - 6,6 miljonus eiro, kas vidēji ir par 15% mazāk, nekā līdz šim prognozētās aplēses. Atbilstoši šim "RB Rail" plāno 2025.gada budžetu, izskatot dažādus optimizācijas veidus.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gad 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz nākamā gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.

SM kopīgi ar FM un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz MK tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.

"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.

Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Valdība noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.