Nepilngadīgo atbrīvošana no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu nerisinās reālās problēmas, norāda psihoterapeits (1)

Viņš uzskata, ka vienīgais "efekts", kādu šie likuma grozījumi var dot pusaudžiem, ir vai nu nekāds vai kaitējošs. Viņaprāt, tas varētu noņemt bailes no soda vai pamudināt uz lietošanu svārstīgos jauniešus. Vienlaikus šādas izmaiņas varētu arī veicināt lielāku pusaudžu iesaisti narkotiku tirdzniecībā, jo līdz ar dekriminalizāciju jaunieši varēs pārnēsāt mazus daudzumus "personiskajai lietošanai", nebaidoties no kriminālsoda, uzskata speciālists.

Viņaprāt, grozījumi drīzāk būtu vēlami attiecībā uz pieaugušiem, hroniskiem narkomāniem, jo no sabiedrības drošības un veselības viedokļa viņiem ir jēgpilnāk ārstēties slimnīcā, nevis uzturēties cietumā. Tāpēc nav saprotams, kādēļ Latvijā šie grozījumi virzīti tieši uz nepilngadīgiem pusaudžiem.

Eksperts arī pauda, ka pusaudžiem arī tagad praksē netiek piemērots cietumsods par narkotisko vielu lietošanu.

Tāpat neesot arī nekāda pamata vai pētījumu, kas ļautu domāt, ka dekriminalizācijas iespaidā pusaudži mazāk baidīsies saukt ātro palīdzību pārdozēšanas gadījumos, viņš pauda.

"Diez vai viņi šādus lēmumus pieņem, izsverot atšķirības starp kriminālu vai administratīvu atbildību. Turklāt pusaudži tikpat daudz kā no policijas, baidās arī no vecāku soda, kas netiek atcelts," spriež psihoterapeits. Viņš pauda, ka to var redzēt situācijās, kur pusaudži baidās meklēt palīdzību, ja ir pārdzērušies alkoholu, par ko kriminālsods nekad nav draudējis.

Vienlaikus daudziem pusaudžiem stingrs aizliegums un bailes no soda ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur viņus no lietošanas, klāsta Sakss-Konstantinovs.

"Tagad gan veipa uzpīpēšana, gan metamfetamīna iešpricēšana būs vienādi viegli sodāms pārkāpums - kāds vēstījums ar šo tiek dots pusaudžiem?" vaicā speciālists.

Viņaprāt, ministrijas piedāvātais arguments, ka "lietojošie pusaudži tā vien gaida šos grozījumus, lai varētu uzsākt narkoloģisko ārstēšanu", ir komisks.

Sakss-Konstantinovs uzsver, ka pusaudžu vielu lietošana neizpaužas tādos veidos kā pieaugušajiem - viņi absolūtā vairumā vielas lieto draugu ietekmē, bezdarbības, eksperimenta vai izklaides nolūkos.

Turklāt jau šobrīd nav īsti skaidrs, kur šie jaunieši varētu vērsties, pat ja gribētu, jo neviena pusaudžiem piemērota atkarības terapijas iestāde jau gadiem nav ne bijusi, ne arī tikusi izveidota, viņš sacīja.

"Ja kāds tiešām vēlētos palīdzēt šādiem pusaudžiem, tad viņu netrūkst arī tagad - pusaudžu centros ik gadu vēršas vairāk nekā 10 000 pusaudžu ar dažādām problēmām," norāda speciālists.

Psihoterapeits uzsber, ka ikvienā sociālajā dienestā un katrā skolā jau šobrīd ir pieejami desmitiem atkarību izraidošas vielas smagi lietojoši pusaudži, kas jau tagad ir ļoti gatavi saņemt palīdzību.

"Viņiem nav vajadzīgi likuma grozījumi, bet reālas palīdzības iespējas, par kurām izmaiņu virzītāji vispār nerunā," uzsver speciālists.

Viņaprāt, visi apsvērumi mudina domāt, ka šo grozījumu mērķis nav vēlme palīdzēt kādam pusaudzim, bet gan "izmantot šķietamas rūpes par bērniem, lai virzītu kādas citas politiskās intereses vai piesaistītu finansējumu kādiem atsevišķiem projektiem".

Jau vēstīts, ka VM ir sagatavojusi likuma grozījumus, kas paredz nepilngadīgos atbrīvot no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu.

Latvijas Ārstu biedrība un biedrība "Open Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, 2024.gada vasarā izplatīja aicinājumu valsts amatpersonām dekriminalizēt narkotiku lietošanu. Pēc abu biedrību domām, šādas izmaiņas varot novērst nāves gadījumus no narkotiku pārdozēšanas pusaudžu un jauniešu vidē, jo pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām. Aicinājums izraisīja neviennozīmīgus vērtējumus.

Tagad VM ir sagatavojusi attiecīgus likuma grozījumus, ar kuriem cer "veicināt nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju". Pašreiz nepilngadīgām personām, kurām par narkotisko vielu lietošanu tiek piemērota kriminālatbildība un kas tiek sodītas ar brīvības atņemšanu, mazinās iespēja veiksmīgākai resocializācijai, spriež VM. Līdztekus apgrūtināta esot arī ārstēšanās no narkotisko vielu lietošanas atkarības.

VM savā argumentācijā atkārto biedrību savulaik pausto nostāju, ka ieguvums no narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācijas būšot stigmas mazināšana, kas ir svarīgi, lai personas vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Šādas izmaiņas arī ļautu īstenot dažādus kaitējuma mazināšanas pasākumus, lai novērstu pārdozēšanu un mazinātu infekcijas slimību izplatību gan lietotāju vidū, gan sabiedrībā kopumā.

Kā norāda ministrijā, nepilngadīgas personas, kuras lieto narkotikas, apzinoties iespējamās juridiskas sekas un to ietekmi uz nākotni, baidās vērsties tiesībsargājošās iestādēs un meklēt medicīnisko palīdzību.

Atsaucoties uz pētījumiem, ministrijā norāda, ka dekriminalizācija uzlabos atkarīgo personu veselības stāvokli un mazinās nāves gadījumu skaitu no narkotisko vielu pārdozēšanas.

VM likumprojektu pašlaik nodevusi publiskai apspriešanai.