Livdanska teica, ka paralēli kultūras pasākumiem Lukašenko centies uzturēt savu jau ierasto tēlu, proti, ka viņš ir Baltkrievijas aizstāvis, jo sevišķi Ukrainas kara kontekstā - Lukašenko pēdējo mēnešu laikā savā retorikā aktīvi paudis viedokli, ka Baltkrievija Krievijas karā Ukrainā ir neitrāls spēlētājs.
Pēc pētnieces paustā, ar šādu nostāju viņš cenšas pēc iespējas vairāk distancēties no Krievijas kara. Livdanska secināja, ka šīs vēlēšanas ir vajadzīgas pašam režīmam, pašam Lukašenko, proti, tas ir veids, kā mākslīgi noturēt savu un režīma leģitimitāti.
"Vēl pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām Rietumvalstis tās nosodīja un neatzina par leģitīmām. Patlaban šķiet, ka Lukašenko apsver iespēju atgriezties pie ierastās manevrēšanas taktiskas starp Krieviju un Rietumiem. Lai to varētu īstenot, vismaz pēc Lukašenkas domām, vēlēšanas bija nepieciešamas," teica LĀI pētniece.
LETA jau rakstīja, ka svētdien, 26.janvārī, notikušajā Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu farsā "uzvarējis" diktators Lukašenko, kurš valstī ir pie varas kopš 1994.gada, svētdien pavēstīja varasiestāžu rīkotās "balsotāju aptaujas" pārstāvji.
Autoritārais līderis saņēmis 87,6% balsu, teikts Baltkrievijas Jaunatnes organizāciju komitejas, "aptaujas" rīkotāju, paziņojumā. Baltkrievu opozīcijas medijs "Naša Ņiva" vēsti par oficiālo aptauju publicējis ar virsrakstu "Lukašenko uzzīmēti 87,6%".
Pārējie kandidāti, kas, tiesa, visi ir režīmam lojāli, saņēmuši no 1,2 līdz 2,7%. Pret visiem balsojuši 5,1% vēlētāju, norādīja "aptaujas" rīkotāji.
Kā pauž "Naša Ņiva", Lukašenko uzzīmētie 87,6% ir nedaudz vairāk par 87,28%, ko atbilstoši Kremļa versijai Krievijas pēdējās "vēlēšanās" saņēma diktators Vladimirs Putins.
Svētdienas "vēlēšanās" Baltkrievijā vēlētāju aktivitāte bijusi 80%, apgalvo varasiestādes. Tiesa, daži no tiem, kas vēlēšanas apmeklēja, ziņoja, ka balsotāju reģistrācijas žurnāli bijuši tukši.