LMT vērtē LVRTC kabeļa pārraušanas ietekmi uz interneta datu plūsmu

Runājot par brīvdienās nodarītajiem bojājumiem VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) zemūdens kabelim, Binde sacīja, ka krietni lielāku ietekmi šādi incidenti var atstāt, ja nav veikti pietiekami drošības un funkciju dublēšanas pasākumi.

"Šī konkrētā optiskā kabeļa, kas ir viens no daudziem zemūdens kabeļiem, kas savieno Latviju ar ārpasauli, pārrāvums būtisku ietekmi uz Latvijas sakaru infrastruktūras veiktspēju neatstāja, jo ir nodrošināti alternatīvi risinājumi," skaidroja Binde.

Viņš uzsvēra, ka šādi incidenti spilgti parāda elektronisko sakaru sistēmu drošības plānošanas un uzraudzības nozīmību, tāpēc LMT ik gadu investē vārāk nekā 30 miljonu eiro jeb aptuveni 10% no uzņēmuma apgrozījuma tīkla noturībā, drošībā un attīstībā.

Ārkārtas gadījumos LMT ir nodrošinājies, lai interneta sakari klientiem būtu pieejami - infrastruktūra un starptautiskie datu pieslēgumi ir vairākkārtīgi rezervēti un izmanto vairākus ceļus. Tāpat LMT diennakts režīmā veic pakalpojumu kvalitātes un darbības nepārtrauktības uzraudzību, kas apliecina, ka LVRTC kabeļa bojājums nav radījis jūtamas sekas LMT pakalpojumu saņēmējiem, norādīja Binde.

Tāpat viņš minēja, ka, apzinoties balss sakaru un mobilā datu pārraides tīkla pieejamības un noturības nozīmi krīzes situācijās, LMT sadarbojas ar atbildīgajām ministrijām, valsts iestādēm un citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu sakaru noturību arī krīzes situācijās.

"Hibrīdkara apstākļos, arvien pieaugot kiberapdraudējumiem, kritiskās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras pārvaldības jautājums Latvijā ir kļuvis īpaši aktuāls, un tas noteikti ietekmēs nozares attīstību 2025.gadā," akcentēja Binde.

Jau vēstīts, ka svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā tika bojāts LVRTC Baltijas jūrā esošais zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Latvijas Valsts policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas, un par publiskā elektronisko sakaru tīkla tīšu iznīcināšanu un bojāšanu, ja tas izraisījis smagas sekas.

Attiecīgi Zviedrijas varasiestādes svētdien, 26.janvārī, arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā.

Arī Zviedrijas prokuratūra informēja, ka ir sākta izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos". Sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests, taču izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Saistībā ar attiecīgo incidentu Zviedrijā ir arestēts kuģis "Vezhen". Kuģis ar mākslīgā mēslojuma kravu piektdien, 24.janvārī, pameta Ustjlugas ostu Krievijā un atradās ceļā uz Skāgenu Dānijā. Svētdien, 26.janvārī, ap plkst.1 tas šķērsoja kabeli, kas savieno Latviju ar Gotlandes salu.

Tajā pašā laikā Bulgārijas kuģniecība "Navigation Maritime Bulgares", kurai pieder zem Maltas karoga kuģojošais sauskravu kuģis "Vezhen", noliegusi apzinātu Latviju un Zviedriju savienojošā zemūdens optiskā kabeļa sabojāšanu.

Publiskotajās fotogrāfijās redzams, ka vienam no kuģa enkuriem trūkst lāpstiņas, tomēr nav skaidrs, kad šis bojājums radies. "Navigation Maritime Bulgares" pārstāvji apgalvo, ka enkurs varētu būt cietis nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmē.

Neviena persona saistībā ar izmeklēšanu pagaidām nav aizturēta. Kuģa apkalpē ir astoņi Bulgārijas un deviņi Mjanmas pilsoņi.

Iepriekš notikuši vairāki incidenti Baltijas jūrā, kad iespējamas Krievijas sabotāžas dēļ bojāta kritiskā zemūdens infrastruktūra. NATO janvāra sākumā paziņoja, ka sāks jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.

LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas "Telia Company" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", pa 23% akciju pieder SIA "Tet" un LVRTC, bet 5% - SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".