VIDEO ⟩ "Stabilitātei!" Rīgas mēra kandidāts būs partijas līderis Aleksejs Rosļikovs

"Saskaņa" ilgus gadus bija pie varas Rīgas domē, bet patlaban galvaspilsētas rātē darbojas opozīcijā. Izskanējušās prognozes, ka "Saskaņa" uz jūnijā gaidāmajām vēlēšanām varētu startēt kopā ar Alekseja Rosļikova vadīto politisko spēku nav piepildījušās un cīņa par etnisko nelatviešu balsīm kļūst arvien sīvāka.

Rudenī "Saskaņas" vadībā atgriezās kādu laiku no politikas malā pagājušais partijas ilggadējais līderis Jānis Urbanovičs. Pirms diviem gadiem, uzņemoties atbildību par politiskā spēka zaudējumu Saeimas vēlēšanās, Urbanovičs partijas vadību atstāja. Kongresā 30.novembrī izskanēja stingrs atbalsts Latvijas krievvalodīgo interešu aizstāvībai.

Pie varas galvaspilsētā ilgus gadus bijusī "Saskaņa”", ar 10 deputātiem šobrīd strādā opozīcijā. Politiskajam spēkam neesot viegls laiks, tāpēc Urbanovičs pats kandidēšot Rīgas domes vēlēšanās.

"Saskaņas" saraksta līdere Rīgā būšot bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele, bet otrais numurs - Rīgas domnieks Konstantīns Čekušins.

Urbanovičs neslēpj, ka iepriekš notikušas sarunas par kopīgu startu Rīgā ar konkurējošo spēku "Stabilitātei!", tomēr izlemts, ka abas partijas uz vēlēšanām ies atsevišķi. Saskaņas līderis apgalvo, ka būtiskākā atšķirība ir partiju nostājā par karu – "Saskaņa" uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā agresorvalsti nosodīja. Atšķirībā no Urbanoviča, Rosļikovs nenostājas pret Kremli.

"Par Ukrainu mēs nerunājām vispār. Jo mēs esam gatavojušies pašvaldību vēlēšanām. Un pašvaldību vēlēšanām šim jautājumam nav nekādas nozīmes pilnīgi," norāda Rosļikovs. Viņš piebilst, ka tas nav svarīgi, jo tiek runāts par Rīgu, Latviju, un viņam ir svarīgi, kas notiek šeit, nevis ārpus mūsu valsts robežām.

"Stabilitātei!" līderis arī uzver, ka par viņa vadīto partiju Saeimas vēlēšanās balsojuši ne tikai krievu valodā runājošie. Viņš pats ir gatavs gadu ātrāk atstāt Saeimu un būt par sava saraksta lokomotīvi vēlēšanās Rīgā.

"Galvenais nekašķēties savā starpā. Ja šeit kāds uzskata, ka var dabūt 51% Rīgas vēlēšanās, tas nav iespējams. Tā vai citādi, tās būs visādas koalīcijas," pauž Rosļikovs.

Uz Rīgu pošas arī "Latvija Pirmajā vietā" Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Viņš 2009. gadā galvaspilsētas domē strādāja ciešā tandēmā ar Saskaņu (tolaik "Saskaņas centrs").

Urbanoviča kandidēšanu Šlesers sauc par kļūdu, jo viņam neesot ko Rīgai piedāvāt.

"Ja godīgi, es nedomāju, ka Saskaņa iegūs 5 %, ja iegūs , tad skatīsimies. Bet es domāju, ka Rīgā jāizveido tāda koalīcija, kura varēs nomainīt nākamajās vēlēšanās varu Latvijā. Mēs esam vienīgā partija, par kuru ir gatavi balsot gan latvieši, gan krievi. Diezgan līdzīgās proporcijās, jo mēs esam par saliedēšanu," saka Šlesers.

"Protams, tas , ko vieni vai otri sarunās pirms vēlēšanām, radīs problēmas, bet ne nepārvaramas. Lai viņš (Šlesers) saukā mūs par "lūzeriem" vai vienalga ko. Tas pāries. Es domāju viņš (Šlesers) pareizi baidās no manis. Viņš dara pareizi. Ja viņš grib manus vēlētājus, viņam vajadzētu saprast, kāpēc kādreiz vēlētāji izvēlējās mani un manu partiju," uzsver Urbanovičs.

Šlesera sarakstā Rīgas domes vēlēšanās būs vismaz četri bijušie saskaņieši. Kādreizējie ilggadējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs (tagad LPV sadarbības partneris "Kopā Latvijai" biedrs) , Vitālijs Orlovs, Sergejs Dolgopolovs. “Latvija pirmajā vietā” sarakstā municipālās vēlēšanās būs arī Emīls Jakrins, kurš pirms pieciem gadiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās kandidēja no "Saskaņas", bet viņu neievēlēja.

"Varu apstiprināt, ka šie cilvēki būs sarakstā, bet pārsvarā būs jauni cilvēki, kas ar politiku nav bijuši saistīti. Mēs nedalām cilvēkus pēc tā, kāda ir viņu dzimtā valoda. Mēs visus pilsoņus uzskatām par vienādiem. Mēs vienlaikus nemēģinām kaut kādā veidā līst tajā nišā, kur ir šis radikālais kreisais spārns vai labējais," skaidro Šlesers.

Šlesers nav vienīgais, kurš domā, kā uzrunāt gan latviski, gan krieviski runājošos balsstiesīgos vēlētājus galvaspilsētā. “Gods kalpot Rīgai” iepriekš esot guvusi atbalstu arī to rīdzinieku vidū, kuriem dzimtā ir krievu valoda. Tās līderi to saista ar partijas apkaimju politiku, iekšpagalmu sakārtošanu un citu sadzīvisku jautājumu risināšanu.

Rīgas domes deputāts (GKR) Juris Radzevičs: Visādā gadījumā, mēs arī runājam krieviski un esam arī krievu valodā vēlētājus uzrunājuši.

NP: Vai iešana kopā ar ZZS mainīs to jūsu elektorātu un kā?

Radzevičs: Protams, ejot ar kādu kopā uz vēlēšanām, vienmēr ir risks, vai vēlētājs pieņems šādu jaunu vērtību. Jo politikā jau nav viens plus viens ir divi . Tas var būt arī pusotrs un var būt arī trīs. Šobrīd mēs ejam ar vienu līderi, kurš ir atpazīstams. Iespējams, tas arī būs tas faktors, jo pašvaldību vēlēšanās ir nozīmīgi kādi cilvēki, nevis kādi zīmoli.

Populārajam blogerim Aleksejam Blaževičam sociālajos tīklos seko vairāki desmiti tūkstoši. Daugavpilī dzimušā un tagad Rīgā dzīvojošā Blažēviča ieraksti "TikTok" un "Instagram" pamatā ir par pašvaldības neizdarībām.

Blažēvičs startam vēlēšanās aicināts pievienoties "Latvijas attīstībai".

“Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce gan norāda, ka Blažēvičs nav pieņēmis lēmumu kandidēt šajās vēlēšanās.

"Es neizslēdzu, bet, nu, redzēsim. Aleksejs ir ļoti aktīvs. Ļoti inteliģents cilvēks. Un viņš būtu ieguvums jebkurai politiskai partijai, kuras sarakstā viņš kandidētu," saka Pūce.

Pirms vēlēšanām “Latvijas attīstībai” Rīgas mēra kandidāts faktiski vienīgais šobrīd plaši kampaņo ar tā dēvēto Pūces plānu Rīgai. "Youtube" platformā raidījumā "Dž. Spot" pozicionējas kā pretmets Šleseram. Pēc Pūces sacītā raidījumam, Šlesers darbu pašvaldībā notriviliazējot līdz vienam investoru projektam, kas ir daudzstāvu darījuma centrs Andrejsalā jeb "Riga Waterfront" iecere.

Ar "Waterfront" projektu saistītais baņķieris Leonīds Esterkins ar dažu dienu starpību pērn augustā ziedojis gan Pūces Latvijas attīstībai (8400 eiro 15.08.2024 ), gan Šlesera vadītajai “Latvijai Pirmajā vietā” (3500 eiro, 22.08.2024) .

NP: Tas, ka ar projektu saistītais Esterkins ir ziedojis samērā lielu summu Latvijas attīstībai, ar ko tas varētu būt saistīts?

Pūce: Nu, es domāju, ka tas lielā mērā saistīts ar to, ka viņš atbalsta mūsu startu vēlēšanās. Ziedoja viņš pagājušajā gadā Eiropas parlamenta vēlēšanu kontekstā. (...) Es ar Esterkina kungu par "Waterfront" projektu neesmu runājis ne reizi. Man viņš nekad nav uzdevis šādu jautājumu.

Kaut priekšvēlēšanu aģitācija sākas jau 8. februārī, ir vēl daži politiskie spēki, kuri nav nosaukuši pat savus Rīgas mēra kandidātus, un kampaņot vēl nav sākuši. Vēlētāju aptaujas uzrāda, ka 5 % barjeru patlaban varētu pārvarēt 7 politiskie spēki, taču dome var būt arī vēl sadrumstalotāka.

Pašreizējais mērs Vilnis Ķirsis noraida iespēju, ka "Jaunā vienotība" varētu pie jebkādiem apstākļiem sadarboties ar aptaujās šobrīd populārāko politisko spēku “Latvija Pirmajā vietā”. Īstā cīņa būšot starp diviem blokiem. Ķirsis tajā ieskaita Saskaņu, Rosļikova partiju un Šlesera vadīto politisko spēku. Otrā būs šā brīža varas koalīcija – "Jaunā vienotība", "Nacionāla apvienība", "Par", "Progresīvie", kuri cīnīsies par latviski runājošo vēlētāju.

"Ja labējās partijas būs mazākumā, piemēram, JV, NA, Progresīvie, tanī pašā vakarā būs jau tapusi koalīcija, kurām ar šīm partijām neviens pat nerunās. Ja šīm labējām partijām būs vairākums (varbūt vēl “Latvijas attīstībai”), tad tāda būs koalīcija, bet, ja nebūs vairākums, būs pilnīga pretējā koalīcija. Ir labi pielikt kaut kādas frāzes, lai būtu kaut kāda kņada, bet es neredzu, ka tam ir reāls segums pēc vēlēšanām," saka Ķirsis.

Vēlēšanu iznākumu Rīgā var noteikt vēl kāds būtisks apstāklis un tā ir vēlētāju aktivitāte. Partiju pasūtītajās socioloģiskajās aptaujās redzams, ka noteikti izlēmušo skaits piedalīties 7. jūnijā notiekošajās pašvaldību vēlēšanās latviešu vēlētāju vidū ir krietni augstāks nekā krievvalodīgo balsstiesīgo vidū.

Nesen par startu Rīgas domes vēlēšanās paziņoja arī bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko vadītā "Suverēnā vara". Rakstiskās atbildēs raidījumam Stepaņenko sacīja, ka tā plāno būtiski palielināt savu vēlētāju kopumu. Gan latviešiem, gan krievvalodīgajiem esot apnikusi valdošo partiju augstprātība un nespēja risināt elementāras problēmas. 

Kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām sāksies 19.martā.