Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis
Iesūti ziņu!

VIDEO Rīgas domes Izglītības un kultūras departaments pērn bez konkursa tērējis miljonus

Rīgas domes ēka.
Rīgas domes ēka. Foto: Līga Gredzena/LETA

Šonedēļ Rīgas dome apstiprināja galvaspilsētas budžetu. Tas vēlēšanu gadā sasniegs miljardu un 694 miljonus eiro. Lielāki tēriņi nozīmē arī lielāku šķērdēšanas un korupcijas risku - pēdējo divu gadu laikā Iepirkumu uzraudzības birojs galvaspilsētas iepirkumos konstatējis septiņus pārkāpumus un sodījis sešas personas. Ārpus uzraudzības radara bieži paliek zemsliekšņa iepirkumi, par kuriem informācija netiek publiskota, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Pagājušajā vasarā Rīgas dome nolēma atdzīvināt pandēmijas laikā pamirušo Vecrīgu un vietās, kurp dodas tūristi un rīdzinieki, uzstādīja mākslas objektus. Metu konkursā profesionāļu žūrija vērtēja pieteikumus četrām, taču gana labus kandidātus atrada tikai divām vietām. Par 115 tūkstošiem tapa instalācija Daugavas krastmalā un par 165 tūkstošiem - Doma laukumā. Par uzvarējušo darbu izgatavošanu un uzstādīšanu rīkoja iepirkuma procedūru, publicēja līgumus.

Taču parādījās arī trešais objekts - Līvu laukumā -, kas izmaksāja 41 300 eiro. Tur uzstādīja daļu no darba, kas konkursā bija pieteikts lokācijai krastmalā, bet zaudēja. Par šo objektu līgums nebija publisks, jo iepirkums bija zem likumā noteikta sliekšņa un noritēja atvieglotā kārtībā.

"Nekā personīga" pieprasīja informāciju par Izglītības, kultūras un sporta departamenta mazajiem iepirkumiem pēdējā gada laikā, un tagad šī informācija publicēta arī departamenta mājas lapā.

Rīgas domes Izglītības un kultūras departamenta zemsliekšņa iepirkumu plāns paredzēja pagājušajā gadā bez konkursiem pirkt preces un pakalpojumus par 400 tūkstošiem eiro. Taču realitātē departaments šādi iztērēja vairāk nekā miljonu.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš skaidro, ka Latvijā šobrīd ir gradācijas. "Viens ir procedūru sliekšņi nacionālie, kas ir pasūtītāju gadījumā attiecīgi 42 000 precēm, pakalpojumiem un attiecīgi 170 000 būvdarbiem. Un ejam zemāk, ir vēl, ko jau mēs saucam par tā sauktajiem mazajiem iepirkumiem jeb devītā panta iepirkumiem, kur precēm un pakalpojumiem ir no 10 000 līdz 42 un attiecīgi būvdarbiem no 20 000 līdz 170," viņš skaidro.

Vairāki no departamenta slēgtajiem zemsliekšņa līgumiem ir tuvu maksimālajai robežai. Ar Latvijas Mākslas akadēmiju slēgts līgums 41 200 eiro vērtībā par vides objektu uzstādīšanu, tā ietvaros uzstādīta instalācija Ķengaragā. Par Brasas tilta murāļa tapšanu slēgts līgums par 41 997 eiro un 70 centiem, kas ir divus eiro uz 30 centus zem noteiktā sliekšņa. Tuvu tam ir arī viens no līgumiem par jaunu Ziemassvētku dekoru izgatavošanu un uzstādīšanu, kā arī līgums par jau krājumā esošo dekoru renovāciju, dizaina objekts 18.novembrī Arkādijas parkā.

RD IKSD Pilsētvides mākslas un noformējuma nodaļas vadītājs Jānis Krievkalns norāda, ka "pie šī procesa ķeramies klāt tikai tajos brīžos, kad mums to vai citu iemeslu dēļ ir kaut kāda steiga. Un mūs parasti arī ierobežo pašu budžeta līdzekļi".

Daļa no departamenta zemsliekšņa iepirkumiem neparedz konkrētas summas tērēšanu, bet nosaka līguma griestus. Piemēram, noslēgta vienošanās ar advokātu biroju par, maksimums, 40 tūkstošiem eiro. Tas nenozīmē, ka visa summa tiks iztērēta. Šāda prakse valsts iestādēs ir ierasta. Iepirkumu uzraudzības birojs pieļauj, ka arī citiem pakalpojumiem, kas regulāri atkārtojas - tiešraižu nodrošināšana, dekorāciju uzstādīšana - ekonomiskāk būtu slēgt lielus līgumus ar fiksētām cenām.

Lapiņš norāda, ka no administratīvo resursu patēriņa droši vienkāršāk būtu kaut vai vispārīgā vienošanās par šo pakalpojumu. "Mēs izvēlamies piegādātāju, attiecīgi mēs zinām, ar ko mēs sadarbosimies, katru reizi nemēģinām to meklēt," saka Lapiņš.

Domes departamentā skaidro, ka prognozējamiem pasākumiem pašvaldība jau pāriet uz pilnvērtīgiem iepirkumiem. Lielākais iepirkums ik gadu ir par Ziemassvētku rotājumiem, kam pērn tērēts miljons eiro, no kura 700 tūkstoši - jaunu dekorāciju iegādei.

"Tas ir lielais iepirkums uz noformējumu, kur ir, tas ir publiskais iepirkums uz lielām summām un tur ir viss skaidrs. Tas ir atklātais konkurss. Tur tā ir viena lieta. Otra lieta ir šis te svētku kalendārs. Teiksim, visi pārējie svētki," skaidro Krievkalns.

Par to, kas un kādā veidā šie te pasākumi tiks konkursēti un attiecīgi kāds būs viņu budžets, lemj tālāk budžeta pieņemšanā. "Respektīvi, situācija veidojās tāda, ka šie nosacīti mazie pasākumi - mēs viņus nevaram prognozēt tādā nozīmē, kas tur notiks, kāda būs tematika, kādi producenti, kas vispār. To mēs uzzinām tikai tagad," norāda vīrietis.

Mazajiem iepirkumiem dome nerīko konkursu, bet gan tirgus izpēti. Tas padara iepirkumus necaurskatāmus un palielina sadārdzināšanas potenciālu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange uzskata, ka ir jāveic tirgus izpēte, ir jāuzrunā potenciālie uzņēmēji, kas varētu šo pakalpojumu sniegt. Tālāk ir jāpārliecinās, vai viņi nav sankciju sarakstā, vai viņiem nav nodokļu parāds, kas lielāks par 150 eiro, un tikai tad ir iespējams slēgt līgumu. To paredz Rīgas pašvaldības iekšējie noteikumi.

Attiecībā uz mākslas objektiem arī šajos iekšējos noteikumos ir piemērojams izņēmums.

"Protams, ja nāk šādi signāli, ka bieži tiek konstatēti šādi gadījumi, ka šī summa ir kaut kur ļoti tuva tai, nu, tad man ir jāpainteresējas pie mūsu auditu revīzijas pārvaldes, kad ir bijusi pēdējā audita pārbaude konkrētajā jomā, un attiecīgi jāskatās, vai ir veiktas korektīvās darbības," skaidro Lange.

Mākslas un dizaina darbiem ir īpaši grūti novērtēt, cik adekvāti ir noslēgtie līgumi. Publisko iepirkumu likums arī paredz iespēju, ka unikālu mākslas darbu iegādei nav jārīko konkurss. Domes pirktie vides objekti gan par tādiem likuma izpratnē netiek uzskatīti.

"Nākamais solis, ko mēs tagad jau esam ieviesuši, lai mākslinieciskais faktors gūtu tādu kā virsroku tajā visā izvēles procesā, mums ir ieviesta kopš pagājušā gada arī mākslinieciskā padome. Tur mēs tieši ar šo nolūku, kad mums ir jāveido kaut kādi projekti, iepirkumi, mēs aicinām talkā nozares profesionāļus, lai viņi sniegtu savu atzinumu," stāsta Krievkalns.

Pēdējo divu gadu laikā Iepirkumu uzraudzības biroja sodu departaments skatījis 22 iesniegumus par Rīgas domes konkursiem. Tas atklājis septiņus pārkāpumus un sodījis sešus cilvēkus.

"Piešķirto līgumu vērtība, ko mēs redzam caur izsludinātajām procedūrām, ir apmēram, ja es tagad nekļūdos, 800 miljoni. Tas ir pietiekoši liels skaitlis, un, protams, ka pašvaldība ir liela, un attiecīgi, protams, ka tās ziņas par šo pašvaldību ir vairāk, objektīvi vairāk nekā par citām," norāda Lapiņš.

Rīgas dome pēdējoreiz Izglītības un kultūras departamenta iepirkumus auditēja 2023. gadā. Nākamreiz to plānots darīt nākamgad.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu