VIDEO ⟩ Lai pārdotu milzīgās mežu platības, zviedru uzņēmumam būs jāsaņem valdības atļauja (8)

2018. gada nogalē notika lielākais mežu darījums Latvijas vēsturē. Zviedru mežsaimniecības uzņēmums "Bergvik skog" pārdeva vairāk nekā 111 000 hektāru zemes, no kuriem aptuveni 80 000 bija meži. Platība četras reizes pārsniedz Rīgas teritoriju. Zemi par 324 miljoniem eiro iegādājas Zviedrijas mežu īpašnieku asociācija "Sodra".

Vēlmi mežus nopirkt izrādīja arī SIA "Latvijas valsts meži" kopā ar vietējiem uzņēmējiem. Cenu neviens neatklāj, taču "Sodras" piedāvājums bijis vairāku desmitu miljonu augstāks.

"Es pieņemu, ka "Sodra" jau tolaik bija ierēķinājusi, ka Latvijā ir nenovērtēta zeme, ka tai vērtība augs, un tajā ziņā, ja viņi to ievērtēja, viņiem bija 100% taisnība, jo tolaik meža zeme, kā zeme bez koksnes, maksāja aptuveni 800 eiro hektārā. Šobrīd viņa ir ap trim tūkstošiem. Pieņemsim, ka tas ir divu tūkstošu kāpums, pareizinām ar vairāk nekā 100 tūkstošiem hektāru, mēs redzam vien, cik viņi pa šiem gadiem ir nopelnījuši," norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

Pēc darījuma zviedru firma kļuva par lielāko mežu īpašnieku Latvijā. "Sodra" apvieno 52 tūkstošus zviedru mežsaimnieku, kas nebija mierā ar lēmumu pirkt zemi Latvijā. Asociācijas vadība biedriem savu lēmumu nepaskaidroja.

Mežsaimnieks, "Sodra" biedrs Stens Nilsons pauž, ka mērķis bija koksnes piegādes nodrošināšana. ""Sodrai" tas ir salīdzinoši vienkārši – Latvijā vai Igaunijā iekraut celulozes baļķus un aizgādāt tos uz rūpnīcām Zviedrijas austrumu krastos. Tas nemaksā daudz, un viņiem ir tieša piekļuve ostām un rūpnīcām," viņš skaidro.

"Sodrai" Latvijā pieder vairāk nekā 135 tūkstoši hektāru zemes. No tiem aptuveni 16 tūkstoši ir lauksaimniecības, bet vairāk nekā 100 tūkstoši hektāru ir meži.

"Sodra" Latvijā apvieno septiņus mežsaimniecības uzņēmumus, kuru īpašumi ir katrā Latvijas novadā. Tiem pieder gan lauksaimniecības un mežu zemes, gan aptuveni 13 tūkstoši hektāru zemes zem ceļiem, grāvjiem un elektrolīnijām.

Apsaimniekojamās platības apmērs divas reizes pārsniedz visu Latvijas valstspilsētu kopējo platību. "Sodrai" pieder arī aptuveni 18 tūkstoši hektāru zemes Igaunijā. Kopā - 153 tūkstoši hektāru zemes Baltijā.

Neilgi pēc Jaunā gada uzņēmums publiski paziņoja, ka Baltijas īpašumus pārdos. Tirgū izlikti aptuveni 2% Latvijas teritorijas. Par "Sodras" ieceri gan nozarē, gan Zemkopības ministrijā zināja jau pagājušā gada nogalē.

Vaicāts, kāpēc ātrāk par to nesāka publiski runāt, Klauss norāda, ka, pirmkārt, tā ir maza nozare ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas līmenī, diezgan grūti ir noslēpt nozares iekšienē.

"Bet tā visa ir neoficiāla informācija. Un tā iemesla dēļ, kā lai saka, ir cilvēki, kuri var atļauties izstartēt ar neoficiālu informāciju, kā es, kā nevalstiskā organizācija, un ir cilvēki, kuriem tas varētu nebūt vai nu korekti, vai arī viņi to pat nedrīkstētu darīt," viņš skaidro.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda, ka darījums esot milzīgs priekš Latvijas un arī liels priekš Eiropas mēroga. "Taču šajā gadījumā arī publiski Zemkopības ministrija neko nekomunicēja, jo tas ir komersanta piedāvājums," norāda Krauze.

"Sodra" Latvijā pēdējos gadus strādā ar augošu apgrozījumu, 2023.gadā tiekot pāri 3,8 miljoniem. Uzņēmums katru gadu nesis peļņu, izņemot 2023.gadu, kuru tas noslēdza ar 200 tūkstošu eiro zaudējumiem. Pēc paziņojuma par uzņēmuma daļu pārdošanu precīzāku informāciju Sodra nav sniegusi.

"Sodra" birojs Zviedrijā uz "Nekā personīga" intervijas lūgumu neatsaucās.

Par lēmumu pirms publiskā paziņojuma zināja arī Zviedrijas mežsaimnieki. Konkrētākus paskaidrojumus no vadības korporatīva biedri nav saņēmuši.

"Es varu tikai minēt iespējamos iemeslus. "Sodra" paziņoja, ka investēs 2 miljardus zviedru kronu lignīna rūpnīcā un vēl apmēram pusi no tā citā rūpnīcā. Tādā veidā viņi cenšas iztikt bez aizņēmumiem. No otras puses, uzņēmumam bijuši labi gadi no 2020. līdz 2024., jo guva lielu peļņu no celulozes industrijas. Mums ir ļoti laba naudas plūsma, līdz ar to viņiem ir daudz naudas," skaidro Nilsons.

Tikmēr Krauze norāda, ka darījums ir tīri ekonomiska rakstura. Pēc viņa paustā, uzņēmumam ir vajadzīgi līdzekļi, lai izplestos un paplašinātu savu darbību tieši Skandināvijā.

"Sodra" nav nosaukusi summu, par kuru mežus varētu pārdot. Neoficiālās aplēses ir no pusmiljarda līdz pat vienam miljardam eiro. Pērn novembrī cits zviedru uzņēmums "Skogsfond Baltikum" pārdeva savus mežus Latvijā par 38 miljoniem eiro jeb 4746 eiro par hektāru. Ja "Sodrai" izdotos mežus notirgot par tādu pašu summu, tad darījuma vērtība pārsniegtu 728 miljonus eiro.

"Viņi pārdod daļas. Bet viņi pārdod kā vienu kopumu daļas. Tādā izpratnē, ka viņiem, iespējams, bija septiņi uzņēmumi, kuriem ir šie īpašumi. Viņi pārdod visu šo īpašumu daļas," norāda Klauss.

NP: Tad, ja izdomātu modeli, ka Latvija pārpērk, būtu jāpērk arī Igaunijas daļas?

K.K.: Sanāk jā. [..] Es domāju, ka tas ir, tajā brīdī, kad Latvija kļūtu "Sodras" acīs par nopietnu pretendentu, tajā brīdī viņi, visticamāk, izrunātu šīs detaļas.

"Nekā personīga" aptaujātie avoti uzskata, ka vienīgais uzņēmums, kas var atļauties tāda apjoma darījumu, ir IKEA. Uzņēmuma grupā ietilpstošās firmas – IKEA forestry investment un INGKA investment – pagājušajā gadā iegādājās plašus mežu īpašumus, tiem šeit pieder ap 92 tūkstošiem hektāru mežu. Abi atbildēs "Nekā personīga" norāda, ka par iespējamām investīcijām komentārus nesniedz.

Nozare uzskata, ka mežu pirkšanā jāiesaistās valstij. Līdzīgi kā 2018.gadā, arī šoreiz uzņēmēji izrādījuši interesi apvienoties ar valsti. Ministrs Krauze uzdevis "Latvijas valsts mežiem" runāt ar "Sodru" par iespējamā pirkuma nosacījumiem.

Valstij uzņēmuma pārdošanas darījumā būs jāiesaistās, jo trīs no "Sodras" uzņēmumiem iekļauti nacionālajai drošībai nozīmīgo uzņēmumu sarakstā. Saskaņā ar likumu valdība var neapstiprināt pārdošanu, ja tā rada draudus nacionālajai drošībai.

"Mēs attiecīgi varam rīkoties tad, ja mums ir deleģējums, ko mums piešķir valdība. Un otra lieta - es vēlos vērst uzmanību, ka šis darījums ir ievērojami liels un tas arī atbilst mūsu nacionālajai drošībai, un līdz ar to bez valdības akcepta "Sodra" nevar pārdot šo īpašumu," uzsver Krauze.

"Latvijas valsts mežus" vairāk nekā 20 gadus vadīja Roberts Strīpnieks, kurš amatu atstāja pirms trim gadiem. Viņu Ukrainas valdība šonedēļ iecēla Ukrainas mežu padomē.